Krišjānis Kariņš pārbaudījumu ar pandēmiju nav izturējis

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība, pie varas esot jau 1090 dienas, kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē. Ar šādu rādītāju premjers, protams, var lepoties, taču sabiedrības acīs premjers pārbaudījumu ar pandēmijas krīzi nav izturējis.
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Par to liecina Neatkarīgās ik gada nogali pasūtītā un pētījumu centra SKDS realizētā pētījuma “Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām un politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums” rezultāti.

Proti, 2020. gada decembrī negatīvi viņa sniegumu vērtēja 50,3% Latvijas iedzīvotāju, bet pozitīvi 33,2%, kas veidoja negatīvā reitinga 17,1 punktu, taču gada laikā situācija ir kļuvusi ievērojami sliktāka. Aizvadītā gada decembrī K. Kariņa veikumu negatīvi vērtēja jau 66,6 procenti iedzīvotāju, bet pozitīvi - tikai 24,7. Šāda proporcija premjeram veido negatīvu 41,9 punktu reitingu, kas ir par 24,8 punktiem zemāks nekā pērn.

Tradicionāli pie varas esošos politiķus - arī premjeru - mūsu valstī nedaudz augstāk vērtē latviski runājošie iedzīvotāji. Šajā segmentā K. Kariņu pozitīvi vērtē 31%, bet negatīvi - 63,3%. Savukārt krievvalodīgo vērtējums premjera darbam ir ievērojami sliktāks. Par labu esam K. Kariņa darbu atzīst vien 14% krievvalodīgo, bet par nepieņemamu - 72,4%.

Interesanti, ka, salīdzinot ar 2020. gada aptaujas rezultātiem, premjera popularitātes kritums ir gandrīz identisks abos segmentos. Latviskajā auditorijā viņa popularitāte gada laikā sarukusi par 3,8 procentpunktiem, bet krieviskajā - 4,8 procentpunktiem.

Sabiedrisko attiecību speciālists un politologs Filips Rajevskis, kurš uzskata, ka K. Kariņš ir labs politiķis, viņa problemātiskās attiecības ar sabiedrību skaidro ar premjera teikto runu satura nesaskanēšanu ar valdības darbiem.

“Klausoties, ko saka Kariņš, un vērojot, ko dara valdība, ir tāda kognitīvā disonanse,”

saka F. Rajevskis un piebilst, ka nespēja savaldīt koalīcijas partnerus valdībā vistiešākajā veidā atspoguļojas uz premjerministra vērtējumu sabiedrības acīs.

Labs piemērs esot veselības ministrs Daniels Pavļuts, kuram tiek pārmesta naudas pārtērēšana, nepanākot cerēto rezultātu. “Tas, ka ar viņu netiek galā un pacieš, ir arī Kariņa problēma,” uzskata eksperts.

Uz vēl vienu aspektu, kas neveicina pozitīvus reitingus, norāda Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Viņš atgādina, ka K. Kariņam ir problēmas ar gramatiski pareizu latviešu valodu, kas daudziem cilvēkiem krīt uz nerviem. “Kariņš labā, gramatiski pareizā valodā nevar pateikt nevienu garāku teikumu,” saka O. Skudra un vienlaikus uzsver, ka daudzi iedzīvotāji neiedziļinās politiķu paveiktajos darbos, bet uztver viņus virspusēji un emocionāli. “Te es neko nesaku par profesionālajām īpašībām,” piebilst profesors.

Par vienu rādītāju premjers kā politiķis gan var būt apmierināts. Viņš neapšaubāmi ir valstī pazīstamākais Ministru kabineta pārstāvis - saskaņā ar aptaujas rezultātiem, par viņu nav dzirdējuši tikai 0,8% iedzīvotāju. Visu 2021. gadu ar ziņām par jaunākajiem noteikumiem pandēmijas apkarošanā regulāri parādoties medijos, viņš savu atpazīstamību audzējis par 1,8 procentpunktiem.

Pat veselības ministrs Daniels Pavļuts, kurš pandēmijas laikā televīzijas ekrānos un citos medijos parādījies ne mazāk par premjeru, ar šādu atpazīstamību nevar lepoties. Viņu nepazīst 7% sabiedrības. Un varbūt labi, ka tā, jo nav neiespējami, ka pretējā gadījumā negatīvais 43,8 punktu reitings, kas nodrošina viņam valdības nepopulārākā ministra statusu, būtu vēl sliktāks.