Konceptuāli vienojas demontēt okupācijas pieminekļus

Par spīti Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu, Ārlietu un Iekšlietu ministrijas iebildumiem, Saeimas Juridiskā komisija pirmajā lasījumā apstiprināja Nacionālās apvienības iniciēto likumprojektu, kas nosaka naudas sodu par totalitāro režīmu ieroču izstādīšanu publiskās vietās.
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

“Neatkarīgā” jau vairākkārt rakstījusi par Latvijas vidē esošajiem padomju ideoloģiskajiem pieminekļiem, zem kuriem nav apbedījumu - ne tikai granīta plāksnes un ciļņi, bet arī lidmašīnas un lielgabali. Pret pēdējiem tad arī vēršas Nacionālās apvienības rosinātais likumprojekts.

Grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā pērn martā iesniedza Nacionālās apvienības parlamentārieši Edvīns Šnore, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Rihards Kols.

Politiķi skaidro, ka likumprojekta mērķis ir panākt, lai vēl atlikušie PSRS varas simboli - ieroči un militārā tehnika, kas atrodas uz goda pjedestāliem Latvijas publiskajā vidē ārpus muzejiem - tiktu demontēti.

Administratīvo sodu aicināts noteikt par bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas ieroču, kara tehnikas un tās elementu izstādīšanu publiskā vietā, ja izstādīšanas kopējais laiks pārsniedz 30 dienas, izņemot muzejos.

Tautas priekšstāvji par to rosina piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 350 eiro un juridiskajai personai līdz 2900 eiro. Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu iespēju publiski godināt nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības bruņotos spēkus, izstādot goda vietās to ieročus un militāro tehniku, skaidrots tā anotācijā.

Sākot Saeimas Juridiskās komisijas sēdi, tās priekšsēdētāja vietnieks Jānis Iesalnieks atgādināja, ka kara tehnikas

“sākotnējais uzstādīšanas mērķis bija slavināt padomju režīmu, slavināt, kā toreiz traktēja, Latvijas atbrīvošanu un parādīt vietējiem iedzīvotājiem, kas šajā teritorijā ir saimnieks”.

Tādēļ kā tādiem šiem objektiem nevajadzētu atrasties uz Latvijas zemes.

Tam, ka Latvijai nebūtu jāgodā mūsu iekarotāju kara tehnika, piekrīt arī Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis Pēteris Simsons.

Taču uz likumprojekta īstenošanas problēmām norādīja Tieslietu ministriju komisijas sēdē pārstāvošais Sandis Vilcāns. Viņš teica, ka militārā tehnika ir uzstādīta pirms vairākiem gadiem un ar likumu, kas pieņemts tagad, nedrīkstētu sodīt īpašniekus, uz kuru zemes atrodas šie objekti. “Nevar sodīt par rīcību, kas veikta pirms likuma stāšanās spēkā,” teica Tieslietu ministrijas pārstāvis. Šim viedoklim pievienojās arī Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Savukārt Ārlietu ministrijā strādājošā Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce norādīja, ka, ieviešot jauno normu, varētu rasties problēmas tiesību uz īpašumu un izteiksmes brīvību kontekstā.

Turklāt uz dažiem objektiem varētu attiekties Latvijas un Krievijas līgumi, kas paredz, ka mēs rūpējamies un aizsargājam šādas vietas. J. Iesalnieks uz šo argumentu gan norādīja, ka memoriālos uzstādītā tehnika nav būtiskākā memoriālu sastāvdaļa un apbedījumus Latvijas valsts turpinās aizsargāt, pat ja uz tiem nebūs militārās tehnikas.

Tomēr komisijas sēdē klātesošo deputātu vairākums nobalsoja par likumprojekta tālāku virzību. Politiķi atzina, ka likumprojektā ir jānovērš nepilnības, tādēļ priekšlikumus tā otrajam lasījumam varēs iesniegt divus mēnešus. Šajā laikā iecerēts arī apzināt demontāžai pakļaujamo objektu skaitu un atrašanās vietas.