Edgars Rinkēvičs: Jāmaina ES migrācijas politika un jāpalielina Latvijas aizsardzības budžets

Rūpēs par drošību Eiropas Savienībā ir nepieciešama plaša migrācijas politikas reforma, bet Latvijai tuvākajos gados par 25 procentiem jāpalielina aizsardzības budžets. Šie ir galvenie vēstījumi, kas izskanēja ikgadējā ārlietu ministra ziņojuma un tam sekojošo ārpolitikas debašu laikā.
©Kristaps Gulbis, Ārlietu ministrija

Savā uzrunā parlamentam ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atgādināja, ka dzīvojam saspringtā laikā - laikā, kad Krievija īsteno konfrontējošu un revizionistisku ārpolitiku, kas kopā ar karaspēka koncentrāciju Ukrainas pierobežā rada pēdējos gados nepieredzētas militārās eskalācijas draudus visam reģionam, bet neleģitīmais Baltkrievijas režīms ar mākslīgas migrācijas plūsmas palīdzību turpina hibrīduzbrukumu Eiropas Savienības un NATO austrumu robežai.

Reaģējot uz šo faktu konstatāciju, Nacionālo apvienību pārstāvošais Edvīns Šnore atgādināja - laikā, kad migrācijas krīze bija Dienvideiropā, Latvija “Frontex” ietvaros turp nosūtīja savu krasta apsardzes kuģi un robežsargus. Savukārt, kad līdzīgu krīzi piedzīvo Latvija, mūsu Eiropas Savienības kolēģu palīdzība ir nepietiekama.

Migrantu jautājums

“Šodien krīze ir mūsu reģionā, mēs gaidām adekvātu palīdzību no “Frontex”. Taču, kā atzīst mūsu robežsargi, “Frontex” kolēģi vairāk ir aizņemti ar sūdzību rakstīšanu par mūsu robežsargu darbu, nevis ar palīdzību nelikumīgas robežšķērsošanas novēršanā,” saka politiķis, kas uzsver, ka Latvijai kopā ar citām reģiona valstīm jācenšas mainīt šo situāciju un pārliecināt partnerus, ka robežsardzes galvenais uzdevums ir sargāt ārējo ES robežu, “nevis pildīt pārmijnieka funkcijas, tikai regulējot migrantu plūsmas”.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks piekrīt, ka ne visu ES amatpersonu izpratne par hibrīdkaros izmantojamajām metodēm atbilst aktuālajiem notikumiem starptautiskajā arēnā.

“Migrācijas politika, kas eksistē Eiropas Savienībā pašlaik, atbilst varbūt 90. gadu izpratnei par dzīvi un vērtībām, bet ne mūsdienu izpratnei.

Mēs nevaram pieļaut tādu situāciju, kur, kā mēs dzirdējām, atnāk komisāre Johansone (Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone) un saka: mēs jums nedosim nekādu naudu robežas nodrošināšanai, bet mēs jums dosim bēgļu nometnēm. Tas, mīļie draugi, cauri vairs neiet,” saka A. Pabriks un piebilst, ka, pateicoties Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, situācija ir nedaudz uzlabojusi, bet Latvijai jābūt ļoti aktīvai, lai panāktu kopējās migrācijas politikas maiņu.

Noklausījies koalīcijas partneru pausto, E. Rinkēvičs pastāstīja, ka par šo jautājumu dalībvalstu pārstāvji jau ir uzsākuši sarunas, taču, lai 27 valstu savienībā panāktu pilnīgu vienprātību, būs nepieciešami vairāki gadi.

Par ceturtdaļu lielāku budžetu aizsardzībai

Ministra uzrunā un deputātu debatēs vairākkārt tika pausta nepieciešamība palielināt aizsardzības budžetu, kuram pašlaik mēs veltām 2% no iekšzemes kopprodukta, bet tuvāko gadu laikā šī budžeta pozīcija būtu jāpalielina par 25% jeb 0,5 procentpunktiem. Šogad Latvijas aizsardzības budžetam ir atvēlēti 757,17 miljoni eiro, kas ir par 49,35 miljoniem vairāk nekā pērn.

Šo domu pārtvēra arī A. Pabriks, kurš jau esot uzsācis sarunas ar kolēģiem valdībā un cer, ka tuvāko trīs gadu laikā 2,5 % no IKP atzīme tiks sasniegta.

“Mums ir maksimāli jāattīsta mūsu bruņotie spēki (..) šīs nedēļas sākumā es esmu rosinājis gan kolēģiem valdībā, es esmu runājis ar mūsu premjeru, kā arī ar prezidenta biroju par to, ka ir nepieciešams palielināt aizsardzības budžetu tuvākajos gados (..)

Un tā mūsu doma aizsardzības nozarei ir šāda: es domāju, ka mums ir tuvākajos trīs gados jāpanāk, ka aizsardzības budžets ar jūsu, Saeimas, atbalstu Latvijā ir divarpus procenti no iekšzemes kopprodukta,”

teica aizsardzības ministrs.

Diplomāts būdams, ārlietu ministrs gan atgādināja arī par valsts ekonomikas spēju šo mērķi sasniegt. “Protams, ir jāņem vērā kopējais valsts finanšu stāvoklis, jāskatās, cik un ko mēs varam atvēlēt, bet 2,5 procentiem tuvāko divu trīs gadu laikā tomēr ir jābūt tam mērķim, uz ko tiekties, jo es domāju, ka šī situācija, kurā mēs esam, tik vienkārši neuzsūksies un mums spriedze būs pastāvīga,” brīdināja E. Rinkēvičs.

Nesaskata racionālu nepieciešamību

Aizsardzības tēriņu palielināšanai tradicionāli iebilda “Saskaņas” pārstāvji. Piemēram, Ivars Zariņš pauda viedokli, ka ziņas par iespējamo karu Ukrainā tiek apzināti uzpūstas, lai novērstu sabiedrības uzmanību no aktuālākām problēmām.

“Šis saceltais informatīvais troksnis ir daudziem izdevīgs. Visvairāk jau to valstu varām, kuras nespēj tikt veiksmīgi galā ar saviem mājasdarbiem, tāpēc centīgi ekspluatē šīs baiļu vibrācijas, lai novērstu sabiedrības uzmanību no savas neizdarības vai sastrādātā,

lai liktu cilvēkiem baidīties un pārdzīvot par kaut ko citu, vēl briesmīgāku. Un šeit mums nemaz nav jāskatās uz saviem kaimiņiem, lai ieraudzītu tam uzskatāmus piemērus,” saka I. Zariņš.

Viņš norāda, ka, uzturot kara draudu spriedzi, tiek radīts ļoti izdevīgs piesegs, lai īstenotu dažādus iepirkumus, kuri, adekvāti vērtējot notiekošo, būtu iracionāli.

“Piemēram, mēģinājumi vēl par vairākiem miljoniem palielināt mūsu militāros tēriņus, lai it kā stiprinātu mūsu drošību atbilstoši jaunradītajiem draudiem,” piebilda deputāts.

Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā strādājošais Valērijs Agešins par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu bija skeptisks. “Dažādu aptauju rezultāti norāda uz to, ka virkne pašmāju problēmu tiek uzskatītas par svarīgākām nekā ārējie draudi. Latvijas sabiedrības viedoklī par ārpolitiku un valsts drošību es redzu sociāli ekonomisku jautājumu pārsvaru. Domāju, ka mūsu sabiedrībā pastāv vienprātība, ka ekonomiskie un ar personīgo drošību saistītie jautājumi tomēr ir nozīmīgāki par ārējiem draudiem valsts drošībai,” pauda V. Agešins.