Valodu apguvē jāgarantē izvēles iespējas
To, ka līdzšinējā kārtība, ka otra skolā apgūstamā svešvaloda ir krievu valoda, ir jāmaina, mēneša sākumā pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un Valsts prezidents Egils Levits, kurš ir šīs iniciatīvas autors.
“Latvija atrodas Eiropas Savienībā, mēs piederam Eiropas kultūrtelpai, un ES vērtības ir mūsu vērtības. Tam jāatspoguļojas mācību programmā,” skaidroja E. Levits. Izglītības ministre šo iniciatīvu atbalsta un piebilst, ka šā mērķa īstenošana ir cieši saistīta ar kvalificētu mācībspēku sagatavošanu.
Prezidenta un ministres viedoklim piekrīt arī Nacionālo apvienību pārstāvošais, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādājošais Ritvars Jansons, kuram prezidenta ieteiktā kārtība šķiet pašsaprotama.
“Ja mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, tas ir tikai pašsaprotami, ka otrā svešvaloda būtu kāda no Eiropas Savienības dalībvalstu valodām. Ļoti nepieciešama, piemēram, diplomātijā ir franču valoda. Arī vācu valoda, kuras ekonomika ir stiprākā Eiropas Savienībā. Tas ir tikai pašsaprotami. Krievu valodu katrs var apgūt kā trešo valodu vai fakultatīvi, ņemot vērā, ka mums ir labvēlīga vide krievu valodas apgūšanai,” saka politiķis. Viņaprāt, ja jaunietis izvēlējies profesiju, kurā nepieciešama krievu valoda sadarbības partneru dēļ, tad to iespējams apgūt arī augstskolā.
Citās domās ir bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kas 13. Saeimā tika ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas saraksta. Saeimas deputāte ir pārliecināta, ka skolniekiem ir jāgarantē izvēles iespējas, nevis jānosaka, kuru valodu viņam mācīties. Taču pašlaik šādas kārtības realizēšanai trūkst svešvalodas zinošu pedagogu.
“Atgādināšu, ka pirms diviem gadiem šo jautājumu aktualizēja Mazākumtautību konsultatīvā padome. Mēs apkopojām datus par pieejamo izvēli valodas apguvē, šokējošākais bija tas, ka vairāk nekā pusei Latvijas skolu nav iespēju izvēlēties kādu no ES valodām (..) Domāju, ka Latvijā jābūt izvēles brīvībai, kādu valodu apgūt, bet domāju, ka Latvijas cilvēkiem pirmajai svešvalodai jābūt kādai no ES valodām,” saka I. Šuplinska.
Arī E. Papule domā līdzīgi. Viņa atzīst, ka angļu valodas noteikšana par pirmo svešvalodu bijis pareizs lēmums, bet skolēniem nevajadzētu atņemt iespēju kā otro svešvalodu izvēlēties krievu valodu. Galvenais - nodrošināt izvēles iespējas, piedāvājot arī citas Eiropas Savienības valodas.
Savukārt Latvijas Krievu savienību pārstāvošais Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors no prezidenta paustā izdarījis pavisam ekstrēmus secinājumus, kuru dēļ vērsies pat Valsts drošības dienestā.
Proti, viņaprāt, E. Levits aicinājis pilnīgi atteikties no krievu valodas mācīšanas, bet tas novedot pie nesaprašanās un etniskās nesaticības. Tādēļ pašvaldības deputāts lūdz dienestu pārbaudīt iespējamu Krimināllikuma 78. panta otrās daļas pārkāpšanu - aizliegumu veikt darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
