Rihards Kols visiem Krievijas pilsoņiem labprāt liegtu Eiropas Savienības vīzas

Krievijai vēršot agresiju pret Ukrainu, Saeimā nepārstāvētā, bet galvaspilsētas domes koalīcijā strādājošā politiskā partija “Progresīvie” aicina valdību ieviest sankcijas pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvajiem Latvijā. Nacionālo sankciju ieviešanu neatbalsta Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, kas uzskata, ka sankcijām jābūt vienotām – Eiropas Savienības, ANO, EDSO un citu starptautisko organizāciju. Ir arī ideja sankcijas vērst ne tikai pret Kremļa varai tuvajiem, bet arī pret visiem Krievijas iedzīvotājiem.
©www.bmi.bund.de

“Progresīvie” organizācijas līdzpriekšsēdētājas Antoņinas Ņenaševas personā aicina Latvijas valdību pieņemt lēmumu iesaldēt Latvijā esošos aktīvus Krievijas valdošās partijas “Vienotā Krievija” visu līmeņu amatpersonām, citās sankcijās minētajiem un Kremlim tuvajiem uzņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

“Aicinām Latviju un starptautisko sabiedrību nekavējoties ieviest visaptverošas ekonomiskās un finanšu sankcijas, kas būtu vērstas pret Krievijas politisko vadību, militāri rūpniecisko kompleksu, bruņoto spēku pavēlniecību un valsts ekonomiskajām struktūrām, un uzturēt šīs sankcijas spēkā līdz brīdim, kad Krievija pārtrauks pret Ukrainu vērstās provokatīvās rīcības,” pausts “Progresīvo” paziņojumā.

Bez pašdarbības

Taču partijas, kurām šajā jautājuma ir lielāka teikšana uz lielās politikas skatuves, pagaidām uz tās neuzkāpušajiem “Progresīvajiem” nepiekrīt. Nacionālo apvienību pārstāvošais Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols ir pārliecināts, ka pret Krievijas federāciju un tās prezidentam Vladimiram Putinam tuvajiem vērstajām sankcijām jābūt saskaņotām un sinhronām ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās.

Politiķis norāda, ka sankcijas noteikti tiks vērstas Krievijas finanšu un ekonomikas sektoru, kā arī uz tehnoloģiju pārnesēm. Taču viņš labprāt redzētu, ka sankcijas tiktu vērstas pret visiem Krievijas pilsoņiem. Proti, R. Kols uzskata, ka lietderīga būtu arī Eiropas Savienības tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšana Krievijas pilsoņiem.

“Kā parlamenta pārstāvis es labprāt redzētu tūrisma vīzu izsniegšanas apturēšanu kā tādu. Jāsaprot, ka Krievijas sabiedrība ir ļoti atbalstoša Kremļa politikai. To atbalsta vairāk nekā 70% iedzīvotāju, kas uzskata, ka NATO ir agresors un situācijas eskalētājs un tādēļ Krievijai ir visas tiesības un pat pienākums piemērot atbildes darbības. Ja šāda ir Krievijas plašākās sabiedrības nostāja, tad tas neiet kopā ar to, ka viņi brauc atpūsties uz agresorvalstīm,”

uzsverot, ka par šādu sankciju ieviešanu būtu nepieciešams panākt sabiedroto piekrišanu, saka R. Kols, kas atbalsta arī par iebrukumu Ukrainā atbildīgo iekļaušanu tā dēvētajā melnajā sarakstā.

Viņš arī uzsver, ka šis ir nopietns pārbaudījums Eiropas Savienībai, kurai sankcijas Krievijai šoreiz vajadzētu spēt piemērot pēc iespējas īsākā laikā, nekā tas noticis iepriekš - trīs līdz sešu mēnešu laikā.

Tam, ka šāda instrumenta iekļaušana starptautisko sankciju paketē varētu būt vismaz apspriežama, piekrīt “Attīstībai/”Par!”” pārstāvošā Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda. Viņa gan norāda, ka vīzu liegšana visiem Krievijas iedzīvotājiem vismaz pagaidām varētu būt pārlieku drakonisks līdzeklis.

“Tas noteikti ir apsverams, bet ir jautājums par samērīgumu. Ja attiecinām šādu sankciju pret visu Krievijas pilsoņu kopumu, tas būtu ļoti smags sankciju paveids, jo skar ne tikai tos indivīdus, kas saistīti ar iebrukumu Ukrainā, bet arī tos, kuriem ar to nav nekāda sakara, un tos, kas mēģina pretoties režīmam,” saka komisijas vadītāja. “Latvijas interesēs ir iekļauties Eiropas Savienības kopējā politikā, bet aktīvi strādāt, lai ietekmētu šo sankciju saturu.”

Sankcijas jāaizstāj ar diplomātiju

Arī Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns ir pārliecināts, ka Latvijai šajā situācijā jāiekļaujas Eiropas Savienības kopējā politikā, bet R. Kola ideju viņš neatbalsta. J. Rancāns, kas atbalsta pret lēmumu pieņēmējiem un tiem tuvajiem vērstas sankcijas, uzskata, ka “tautu pret tautu nevajadzētu rīdīt”.

Pavisam skeptisks par sankciju lietderību ir “Saskaņas” pārstāvis Saeimas Nacionālās drošības komisijā Valērijs Agešins.

Viņš uzskata, ka, par spīti situācijas straujai eskalācijai, konfliktu joprojām jācenšas atrisināt diplomātiskā ceļā. “Cita ceļa nav. Es neredzu citus risinājumus - tikai diplomātiskos. Es redzu, ka esošajā situācijā daudzi labprāt dod padomus un tikai nedaudzi uzņemas par tiem atbildību, tāpēc es domāju, ka iespēju robežās jāturpina visas pretrunas pārvarēt diplomātiskā ceļā,” saka V. Agešins.

Viņaprāt, nevajadzētu steigties arī ar sankciju ieviešanu, jo tās kaitēs ne tikai Krievijas ekonomikai, bet arī kovidkrīzē jau tā cietušajai Latvijas ekonomikai.

“Sankcijas nav ilgtspējīgs risinājums, jāizdomā kaut kas cits, jādemonstrē visu mūsu diplomātu meistarība. Sankcijas neko nedos, tikai zaudējumus ekonomikai, jo Krievija - un arī Baltkrievija - ir diezgan pašpietiekamas,” saka deputāts.