"Uzvaras pieminekļa" demontāžas plānus Tieslietu ministrija vēl neatklāj

Idejas par to, ka “uzvaras piemineklis” jādemontē, uzplaiksnī regulāri - gandrīz pirms katrām 9. maija svinībām. 2019. gada martā par tā nojaukšanu Saeimā tika iesniegta arī 10,8 tūkstošu pilsoņu parakstīta iniciatīva, kurai pievērsās Saeimas Ārlietu komisija. Taču Ārlietu ministrijas sniegto argumentu dēļ tā ātri vien nogūla komisijas atvilktnēs un tika aizmirsta. Proti, ministrija atgādināja, ka “uzvaras pieminekli” aizsargā Latvijas un Krievijas 1994. gadā slēgtais līgums, bet monumenta nojaukšana izraisītu starptautisku konfliktu.

Piemērots laiks

Aktuālāks nekā jebkad pieminekļa jautājums kļuva 24. februārī, kad Krievijas bruņotie spēki iebruka Ukrainā. Momentu uztvēra arī partijas “Konservatīvie” līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kas organizācijas gadskārtējā kopsapulcē 26. februārī monumentu nodēvēja par “propagandas pieminekli”, kas apdraud nacionālo drošību. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka vienmēr pastāv iemesli, kas atrunas līgumā starp Latviju un Krieviju izbeidz, un šajā gadījumā tā varētu būt puses atkāpšanās no līguma saistībām.

“Krievija ar saviem kara noziegumiem - uzbrukumu pret neatkarīgu valsti - neievēro un lauž starptautiskos līgumus, kas noslēgti postpadomju telpā. Ar Ukrainas vienošanās pārkāpšanu Krievija tos ir izbeigusi,

līdz ar to arī mums nav saistību. Uzvaras parkā nav apglabāti kritušie kareivji. Tur neatrodas kritušo piemiņas vieta. Uzvaras parkā ir jābūt Latvijas uzvaras lakumam,” skaidroja J. Bordāns, kas arī atklāja, ka ministrijas speciālisti šā pieminekļa problemātiku pētījuši mēnešiem ilgi.

Šajā pirmdienā tiekoties koalīciju veidojošo partiju pārstāvjiem, J. Bordāns atkal pievērsās pieminekļa jautājumam un paziņoja, ka partneri ir atbalstījuši viņa ierosinājumu, ka Ārlietu komisijai atkal jāpievēršas pieminekļa jautājumam.

Tieslietu ministrija pieviļ cerības

Nacionālo apvienību pārstāvošais komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols laiku lieki nekavēja, un šis jautājums tika iekļauts jau komisijas trešdienas darba kārtībā. Diemžēl nekā jauna šajā sakarā komisijā strādājošie tautas priekšstāvji neuzzināja, jo uz sēdi nebija ieradies iniciatora - Tieslietu ministrijas - pārstāvis.

“Tas ir traģikomiski. Tieslietu ministrija, kas šo ierosināja un uzskata, ka pieminekli nojaukt juridiski korekti ir iespējams, neieradās uz sēdi paust savu viedokli,” saka komisijā strādājošais Zaļo un zemnieku savienības līderis Armands Krauze.

Neizpratni par šādu rīcību pauž arī “Jauno Vienotību” pārstāvošais Atis Lejiņš.

“Mēs prasīsim Bordānam, kā viņš bija iedomājies to nojaukšanu. Lai viņš atsūta tekstu, jo viņa pārstāvis uz komisijas sēdi neieradās,” stāsta A. Lejiņš.

Nesagaidot Tieslietu ministrijas pārstāvi, komisijā strādājošajiem parlamentāriešiem atkal nācās uzklausīt Ārlietu ministrijas pārstāvi, valsts sekretāra vietnieku Ati Lotu, kas atkārtoja jau zināmos argumentus par to, ka pieminekli aizsargā Latvijas un Krievijas līgums un objekta nojaukšana varētu paplašināt abu valstu nesaskaņas.

Šāda pozīcija ir pieņemama arī komisijā “Saskaņu” pārstāvošajam Nikolajam Kabanovam. “Krievija brutāli pārkāpj starptautiskās tiesības, bet mums vajag rīkoties civilizēti - atbilstoši starptautiskajām tiesībām,” saka N. Kabanovs.

Tajā pašā laikā komisija pēc R. Kola ierosinājuma vienojās, ka Rīgas dome tiks aicināta pieminekļa tuvumā uzlikt informatīvās plāksnes par tā vēsturisko kontekstu un pārliecināties par to, ka monumenta tehniskais stāvoklis neapdraud cilvēkus, kā arī mainīt pieminekļa padomju laika nosaukumu.

“Rakstīsim Rīgas domei, lai apskata to stabu ar tiem karavīriem, kāds tam ir tehniskais stāvoklis, jo varbūt kādu dienu viena no tām zvaigznēm var nokrist lejā un nosist kādu cilvēku. Ja ir bīstams, lai apliek žogu apkārt, lai neiet tam klāt,” saka A. Lejiņš.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā