Jānis Iesalnieks: Lietas, kas saistītas ar starptautiskiem līgumiem, referendumam nemaz īsti nevar nodot

Nacionālā apvienība līdz šim regulāri aizsākusi diskusijas par to, ka Pārdaugavu vajadzētu atbrīvot no tā dēvētā uzvaras pieminekļa. Līdz šim risinājums, kas būtu pieņemams arī Ārlietu ministrijai, nav rasts. Pirms svētkiem “Konservatīvos” pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns nāca klajā ar ideju, ka viens no risinājumiem, kā varētu atrisināt pieminekļa jautājumu, ir nodot tā likteni tautas rokās – rīkot referendumu.
©Ieva Ābele/Saeima

Nacionālās apvienības valdes loceklim Jānim Iesalniekam šāda ideja gan šķiet kļūdaina. Uzsverot, ka nav vēl iepazinies ar ministra idejas juridiskajiem aspektiem, politiķis pauda aizdomas, ka starpvalstu līgumos atrunātas lietas referendumiem saskaņā ar likumu nav nododamas.

Tieslietu ministrs uzvaras pieminekļa likteni piedāvā lemt tautai, balsojot referendumā. Vai šis būtu optimālais veids monumenta jautājuma atrisināšanai?

Droši vien tas ir viens no ceļiem, bet liekas, ka to lēmumu var pieņemt vienkāršākā procedūrā. Neesmu iepazinies ar to Bordāna paziņojumu. Tur droši vien jābūt juridiskai analīzei, jo lietas, kas saistītas ar starptautiskiem līgumiem, referendumam nemaz īsti nevar nodot. Tādēļ jautājums ir, kāda ir tā Tieslietu ministrijas juridiskā shēma, lai no šī ierobežojuma varētu iziet.

Ir skaidrs, ka no šiem četriem variantiem līguma izbeigšana ir sarežģīta. Manuprāt, līgums nav jālauž, jo 1994. gada līgumā monuments nav pieminēts. Tas pieminēts tikai 1997. gada notā un vēlākos dokumentos. Manuprāt, drīzāk būtu jēdzīgi atsaukt šīs notas, kurām nav nekāda Saeimas pilnvarojuma, jo skaidrs, ka līguma laušana ir sarežģīts jautājums.

“Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs martā aicināja nevērsties pret 9. maija svinībām, brīdinot, ka tas var izraisīt nevajadzīgas emocijas tajos cilvēkos, kam šī diena nozīmīga. Vai tiesībsargājošās iestādes ir gatavas jebkuram notikumu attīstības scenārijam šajā datumā?

Saeima ir pieņēmusi likumus, kas aizliedz 9. maijā svētku pasākumus, izņemot sēru pasākumus, kas saistīti ar Ukrainas notikumiem. Plus ir pieņemti likumi, kas liedz notikt pasākumiem padomju armiju slavinošu pieminekļu tuvumā. Tā ka tiesiski 9. maijā nekāda svinēšana notikt nevar. Tas, vai tiesībsargājošās iestādes ir gatavas novērst iespējamos likuma pārkāpumus, tas ir jautājums viņiem. Es ceru, ka tās ir gatavas un resursu pietiek. No juridiskās bāzes ir visi priekšnoteikumi, lai policijai būtu brīvas rokas rīkoties pret likuma pārkāpējiem.

Saskaņā ar pēdējiem politisko partiju reitingiem Nacionālā apvienība ir trešā populārākā partija. Otrajā vietā ir Zaļo un zemnieku savienība. Jūsuprāt, kāpēc tā, ņemot vērā, ka ģeopolitiskie notikumi tepat kaimiņos ļoti atbilst Nacionālās apvienības līdzšinējai retorikai?

Man liekas, ka tas ir tāds vienkāršot skatījums, jo kara apstākļos pieaug arī cilvēku bailes un trauksme no radikāliem pavērsieniem Latvijas iekšienē. Līdz ar to pieņemt, ka šādos apstākļos Nacionālās apvienības kā nosacīti radikālākas partijas reitings automātiski pieaugs, ir vienkāršoti. Arī Saeimā tiek pieņemti lēmumi, kurus iepriekš aizstāvētu tikai Nacionālā apvienība. Līdztekus cilvēkiem, kas kaut kādā ziņā radikalizējas, ir cilvēki, kas sāk baidīties, ka kaut kādi radikāļu soļi var būt riskanti. Tie elektorālā ziņā ir savstarpēji izslēdzoši spēki.

Savukārt ZZS reitings audzis, jo viņi ir vienīgā sakarīgā opozīcija latviskajā flangā. Līdz ar to cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav apmierināti ar valdības darbu, ZZS ir gandrīz vienīgā partija, par kuru varētu balsot. Pārējās ir krievu partijas vai pilnīgi populistiskas, kas arī bijušas uz Krieviju orientētas, piemēram, Šlesera partija.