Aicina izdarīt lielāku spiedienu uz aizliegtās Krievijas propagandas patērētājiem

Ne tikai ekonomisko interešu, bet arī valsts drošības dēļ informatīvās vides aizsardzībai jākļūst prioritārai. Tā uzskata Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, kurš rosina piemērot kriminālsodu par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, lai piekļūtu audiovizuāliem pakalpojumiem. Viņaprāt, policijai arī intensīvāk būtu jāvēršas pret šādu sistēmu izmantotājiem. Līdz šim tiesībsargājošās iestādes vērsušās tikai pret ierīču uzstādītājiem.
©Euromaidenpress.com, Zina Saunders

Pašlaik programmatūras vai ierīču uzstādītājus soda administratīvā kārtā. Martā administratīvā atbildība tika piemērota arī šādu sistēmu izmantotājiem - līdz pat 700 eiro lielam naudas sodam.

Vēl aizvadītajā mēnesī gan policija, gan likumprojektu izstrādājušie parlamentārieši pauda viedokli, ka likumā administratīvā atbildība pret lietotājiem ieviesta tikai preventīvu apsvērumu dēļ. Tika cerēts: apziņa, ka, nelikumīgi piekļūstot audiovizuālam saturam, var iedzīvoties krietnā sodā, atturēs no šādas darbības.

Taču notikumu attīstība Ukrainā daļu likumdevēju pārliecinājusi, ka ar spēkā esošajiem sodiem un Valsts policijas realizēto praksi nav pietiekami. Proti, nelikumīgās sistēmas piedāvā izmantot ne tikai Latvijā nelicencētu audiovizuālo saturu, bet arī aizliegtu, piemēram, Krievijas propagandas televīzijas kanālus.

Norādot, ka šis ir arī nacionālās drošības jautājums, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ivars Āboliņš komisijas deputātus aicināja rīkoties, lai šo jautājumu padarītu prioritāru. Atbalstot šādu nostāju, “Jauno Vienotību” pārstāvošais

A. Latkovskis piedāvāja papildināt krimināllikumu ar normu, kas par šādu sistēmu uzstādīšanu paredzētu sodu līdz pat brīvības atņemšanai uz diviem gadiem.

Kā šādas pieejas efektivitāti apliecinošu faktu deputāts atgādināja gandrīz desmit gadus senu vēsturi, kad strauji izplatījās nekriminalizētās apdullinošās un dzīvībai bīstamās vielas “spaisa” lietošana. Tolaik ar “spaisa” sērgu netiekot galā ar administratīvo pārkāpumā paredzētajiem sodiem, šīs vielas izplatīšana tika kriminalizēta, un problēma ātri vien izzuda.

Komisijas sēdē klātesošais Valsts policijas ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ruslans Grīgs atzina, ka šo iniciatīvu varētu nodot diskusijai, bet vienlaikus norādīja, ka kriminālo tiesību specifikas dēļ varētu būt grūti savākt pietiekami daudz pierādījumu, lai attiecīgo personu patiešām varētu notiesāt.

“Es neteiktu, ka nē, bet jāskatās pierādījumu savākšanas procesu, vai varēs savākt pierādījumu kopumu, lai nodotu kriminālvajāšanai. Domāju, ka diskusijās šo varētu papildināt,” teica policijas pārstāvis.

Savukārt I. Āboliņš atklāja, ka pie šīs tēmas likumdevējs varētu atgriezties, kad padome iesniegs savus priekšlikumu grozījumiem trīs likumos, kuru mērķis ir identisks - samazināt piekļuvi nelicencētam un nelikumīgam saturam.

A. Latkovskis policijas pārstāvi aicināja vairāk pievērsties tieši nelikumīgo pakalpojumu lietotājiem un plaši informēt par šādiem gadījumiem. Deputāts uzskata, ka daži gadījumi, kad tiek piemērots gana iespaidīgais sods, daudzus varētu atturēt no nelikumīgā pakalpojuma un satura patērēšanas.

Vienlaikus viņš aicināja komisijas deputātus uzrakstīt vēstuli Iekšlietu ministrijai, lai šim jautājumam patiešām pievēršas pastiprināti, taču viņa ideju atklāti atbalstīja tikai Nacionālo apvienību pārstāvošais Edvīns Šnore. Savukārt Nikolajs Kabanovs (“Saskaņa”) atklāti pateica, ka cīņai ar nelikumīgu audiovizuālo saturu nevajadzētu būt prioritārai. Prioritāte, viņaprāt, ir nodrošināt to, lai Latvijā sagatavots saturs būtu pieejams krievu valodā.