Tuvojoties vēlēšanām, atkal aktualizē ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu
2018. gada 20. septembrī, kad līdz Saeimas vēlēšanām bija atlikušas tikai divas parlamenta 12. sasaukuma sēdes, Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegtos Satversmes grozījumus, kas paredzēja Valsts prezidenta ievēlēšanu uzticēt Saeimai, nodeva izskatīšanai komisijās. Šo lēmumu, izņemot “Vienotību”, atbalstīja visu parlamentā pārstāvēto partiju 70 deputāti jeb konstitucionālais vairākums, kas nepieciešams valsts pamatlikuma grozīšanai.
Protams, atlikušajās 12. sasaukuma sēdēs likumprojekts tālāk par komisiju atvilktnēm netika, bet Saeimas kārtības rullis paredz, ka nākamais Saeimas sasaukums var turpināt darbu tikai ar tādiem likumprojektiem, kas apstiprināti vismaz pirmajā lasījumā. Tādēļ iecere par prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu 13. Saeimā reanimēta netika, bet jauna iniciatīva netika virzīta, jo koalīcijā jau bija vairāki politiskie spēki, kas prezidenta ievēlēšanu vēlas saglabāt kā parlamenta privilēģiju.
“Neveiksmīgs” Saeimas sasaukums
“Mēs cerējām, ka likumprojektu ja ne pārņemtu jaunā Saeima, tad vismaz virzītu to atkārtoti,”
saka viens no likumprojektu 2018. gadā parakstījušajiem deputātiem, ZZS valdes līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze.
Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Domrava, kas 2018. gadā atbalstīja likumprojektu, apliecina, ka arī Nacionālā apvienība labprāt prezidenta vēlēšanas uzticētu tautai, taču 13. Saeimā izveidotās koalīcijas īpatnību dēļ šis jautājums nav iekļuvis prioritāšu sarakstā, bet, ņemot vērā, ka Satversmes grozīšanai nepieciešams 2/3 deputātu atbalsts, bez koalīcijas biedru palīdzības aktualizēt šo jautājumu neesot bijis lietderīgi.
Ir idejas pretinieki
Prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu joprojām neatbalsta “Jaunā Vienotība”. Arī 13. Saeimā uz lielās politikas skatuves pirmo reizi uzkāpušie “Konservatīvie” negrib grozīt pamatlikumu.
“Mēs šādu jautājumu nekad neesam virzījuši vai verbāli atbalstījuši. Mēs kā konservatīvie esam atturīgi pret konstitucionālās iekārtas mainīšanu. Ir spēki, kas izrēķinājuši, ka tas varētu būt izdevīgi, ja maina konstitucionālo iekārtu, bet es nedomāju, ka tas pats par sevi ir problēmu risinājums,” saka “Konservatīvo” valdes loceklis Krišjānis Feldmans.
14. Saeimas sastāvs, kura vēlēšanas paredzētas oktobrī, iespējams, būs draudzīgāks idejai par prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu. Uz to cer arī opozīcijā strādājošā sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, kas nule notikušajā partijas kongresā vienojās, ka viens no tās mērķiem ir panākt, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta.
Interesanti: pirms 100 gadiem, kad rakstīja Satversmi, bija paredzēts, ka prezidentu ievēlēs tauta, bet “Saskaņas” ideoloģiskie priekšteči - pagājušā gadsimta pirmās puses sociāldemokrāti - panāca to, ka šī norma pamatlikumā netiek iekļauta.
Bez polittirgus
21. gadsimta sākuma sociāldemokrāts Valērijs Agešins, kas ar iniciatīvu iepazīstināja kongresa dalībniekus, cer, ka par šo jautājumu nākamajā Saeimā notiks saturīga diskusija.
“Es atbalstu domu par tautas vēlētu Valsts prezidentu, jo viņam kā valsts galvai ir lielākas iespējas izteikt savu viedokli un tapt sadzirdētam. Tauta arī vairāk uzticētos pašas vēlētam prezidentam. Valsts prezidents ir kļuvis par polittirgus priekšmetu, Valsts prezidents tāds nedrīkst būt. Pašreizējās varas partijas ar “Vienotību” priekšgalā un nacionāļiem, kas tikai sola, bet nevirza šo jautājumu, viņi grib atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās. Viņi grib sīvu cīņu kuluāros, bet negrib nodot šīs tiesības tautai,” saka V. Agešins.
Viņš arī uzskata, ka tautas vēlēta prezidenta pilnvaras, mainoties ievēlēšanas procedūrai, nevajadzētu paplašināt, jo “Satversme ir juridiskās domas piemineklis un tur jau viss ir, vajag tik prast izmantot visas pilnvaras”. Šajā punktā “Saskaņas” viedoklis ar Nacionālās apvienības viedokli nesakrīt. Pēdējie tautas vēlētam prezidentam vēlētos arī paplašināt pilnvaras.
“Saskaņa”, kongresā iezīmējot 14. Saeimas vēlēšanu programmu, paziņoja arī par vēlmi ieviest mažoritāru Saeimas vēlēšanu sistēmu, kas paredzētu deputātu ievēlēšanu no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem, kā arī pašvaldību priekšsēdētāju tiešu ievēlēšanu.
Pamatojot šādu izmaiņu nepieciešamību, Agešins uzsvēra, ka viena no Latvijas tautas lielākajām nelaimēm ir patiesas demokrātijas trūkums, par ko liecinot tas, ka Valsts prezidents ir koalīcijas iecelts, ka Saeima ir balsošanas mašīna un ka notiek demokrātijas imitācija.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
