Straumi KNAB priekšnieka amatā pārapstiprinās ne bez kritikas

Konkursa komisija, izvērtējot divas konkursā startējušās kandidatūras, atzinusi, ka līdzšinējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume ir cienīgs turpināt vadīt biroju arī otru pilnvaru termiņu. Viņa kandidatūra vēl jāapstiprina Saeimai, kas, visticamāk, tā arī notiks, bet paredzams, ka J. Straumem un konkursa rīkotājiem būs jāatbild uz dažiem ne pārāk tīkamiem jautājumiem un jāuzklausa arī asa kritika.
©Oksana Džadana/ F64

Pēc konkursa rezultātu atklāšanas konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pastāstīja, ka uz KNAB priekšnieka amatu bija pieteikušies tikai divi kandidāti. J. Straume un kāda vārdā nenosaukta persona, kura pirmo konkursa kārtu neizturēja, jo nemaz neatbilda kritērijiem šim amatam. Otrajam kandidātam nebija vajadzīgās izglītības, kā arī svešvalodu zināšanu.

Pārāk noslēpumaini

Konkursa komisijas lēmums gan nenozīmē, ka J. Straume KNAB patiešām vadīs vēl piecus gadus. Vispirms viņa kandidatūru apspriedīs Saeimas atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, tad frakcijas, bet pēc tam par viņu būs jābalso Saeimai.

Komisijas priekšsēdētājs, “Konservatīvos” pārstāvošais Juris Rancāns nesteidz paust atbalstu J. Straumem, jo esot dažas neskaidrības par konkursa norisi un jāizjautā arī pats J. Straume.

“Atlases komisija ir atzinusi Straumes kungu par labu esam, bet, kad šis jautājums nonāks Saeimas darba kārtībā, šis konkrētais lēmuma projekts tiks skatīts. Mēs gribam tuvāk iztaujāt kandidātu.

Jāpievēršas tuvāk arī jautājumiem, uz kuriem vērsušas uzmanību nevalstiskās organizācijas - kandidātu atlases procesa atklātību. Un tas ir pamatoti. Ja runājam par SAB, tad skaidrs, kāpēc konkursā nevarētu būt atklātība, bet KNAB priekšniekam šī procedūra varētu būt atklāta.

Mēs varētu iztaujāt konkrēto personu par nākotnes plāniem un tad lemt par atbalstu vai neatbalstu. Šobrīd viennozīmīgi pateikt grūti - atbalstīt vai neatbalstīt,” saka komisijas vadītājs.

Jāatgādina, ka “Konservatīvajiem” varētu būt īpašs skatījums uz to, kā ir strādājis un kā vajadzētu strādāt KNAB un tā vadītājam, jo partijas ceļu uz 13. Saeimu palīdzēja nobruģēt bijušās augstas KNAB amatpersonas - priekšlaicīgi mirusī Saeimas deputāte Juta Strīķe un Saeimas deputāta mandātu nolikušais, uz Ukrainu karot aizbraukušais Juris Jurašs.

Vaino neprofesionalitātē

Skaidra pozīcija ir atbildīgajā komisijā strādājošajam Saeimas frakcijas “Neatkarīgie” pārstāvim, “Par cilvēcīgu Latviju” līderim Mārim Možvillo. Viņš neminstinoties atklāj, ka viņš un viņa frakcija nebalsos par J. Straumi.

Viens no iemesliem - “KPV LV” pēctecei “Par cilvēcīgu Latviju” it kā par grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem KNAB ir liedzis valsts finansējumu. Partija gan vēl tiesājas un līdz vēlēšanām cer atgūt līdz šim nesaņemto nodokļu maksātāju naudu, bet M. Možvillo ir pārliecināts, ka birojā strādā neprofesionāli ļaudis un J. Straume ir atbildīgs par šādas komandas saglabāšanu.

“Esmu kategoriski pret. Protams, ne jau viņš ir vienīgais darbinieks, bet viņš iestādi vada jau piecus gadus. Ja ir tāds darbinieku sastāvs, kas cenšas sodīt par grāmatvedības pārkāpumiem, kuru nav, no grāmatvedības saprot neko, tad par kādu lēmumu kvalitāti varam runāt?

Viņi ar vienu pareizi iepakotu lēmumu var iznīcināt partiju ar vienu rokas vēzienu. Esmu arī Straumem teicis, ka man liekas, ka KNAB ir pasūtījumu iestāde, kur var pasūtīt lietas, lai kaut ko panāktu politiskajā cīņā, un šī pārliecība no dienas uz dienu stiprinās,” saka M. Možvillo un atgādina, ka KNAB noilguma dēļ nesodīja “Latvijas attīstībai” par nelikumīgi saņemtiem ziedojumiem.

M. Možvillo arī uzskata, ka KNAB ir nepareizā pakļautībā. Viņaprāt, politiskās partijas kontrolējoša iestāde nedrīkstētu būt Ministru prezidenta kontrolē.

Būtiskas problēmas nesaskata

Savukārt “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Saskaņa” J. Straumes veikumu vērtē pietiekami augstu, lai balsojumā solītu viņu atbalstīt.

Atbildīgajā komisijā “Jauno Vienotību” pārstāvošais Ainars Latkovskis gan atzīst, ka no iepriekšējās darbavietas - Militārās izlūkošanas un drošības dienesta - J. Straume paņēmis līdzi daļu biroja darbam neatbilstošas uzvedības modeļu, bet paveikts ir pietiekami daudz, lai viņš varētu turpināt vadīt KNAB.

“Viņš bija slepenākajā no mūsu dienestiem, un jau tad, kad viņš stājās amatā, viņš nebija runātīgs, bet šī ir vieta, kur jārunā ar sabiedrību. Tā ir lieta, kas ir izpalikusi. Protams, to daļēji var norakstīt, ka mums bija pandēmija un tagad ir karš Ukrainā, bet šim ir arī preventīva nozīme. Iepriekš skaļums informatīvajā telpā bija daļēji saistīts ar situāciju pašā KNAB iekšiene, tagad, cik saprotu, iekšējās problēmas nav,” saka A. Latkovskis.

Viņš arī uzsver, ka J. Straumes vadītais birojs ierosinājis vairākus kriminālprocesus par norisēm Rīgas domē un tās uzņēmumos. “Pirms tam Rīga un ap Rīgu, Rīgas domi un tās uzņēmumi KNAB izskatījās kā tabu,” atgādina deputāts un svaru pretējā kausā noliek faktu, ka līdzīgi “Rīdzenes sarunām” J. Straumes vadītajā birojā arī “Taureņu pirts” sarunu lieta beidzās ar neko. Tomēr, neraugoties uz to, “Jaunā Vienotība” J. Straumes kandidatūru atbalstīs.

Norādot, ka partija par šo jautājumu oficiāli vēl nav lēmusi, savu atbalstu J. Straumem pauž arī Nacionālo apvienību atbildīgajā komisijā pārstāvošais Edvīns Šnore. “Es domāju, ka Straumes kungs savu darbu dara un, tā sakot, korupciju apkaro. Es ļoti būtiskas problēmas, kas ir atmiņā no iepriekšējiem gadiem saistībā ar KNAB, kur bija visādi iekšēji strīdi uz āru, kas, manuprāt, ļoti negatīvi atsaucās uz biroja darbu, pašreiz nesaskatu. Vadītājam, šķiet, ir izdevies šādas lietas novērst un novirzīt resursus tam, kas bijis paredzēts sākotnēji - korupcijas apkarošanai,” saka E. Šnore.

Arī komisijā strādājošais “Saskaņas” deputāts Ivans Klementjevs uzskata, ka KNAB ar saviem pienākumiem tiek galā un J. Straumem tā vadība jāuztic arī uz nākamajiem pieciem gadiem.