Uldis Pīlēns Latviju vēlas glābt ar pirms 25 gadiem Liepāju izglābušu formulu

Latvijai jau tuvākajā nākotnē prognozējot ārkārtīgi sarežģītus laikus, būvuzņēmējs Uldis Pīlēns ap sevi pulcē partijas un bezpartejiskos un sola, ka ar formulu, kas pirms 25 gadiem izrādījusies veiksmīga, izlabos valstī ilgstoši ielaistās problēmas un nepieļaus jaunu rašanos.
©Gints Ivuškāns/F64

Pēc tam kad Krievijas armija pameta Latviju, tajā skaitā Liepāju, pilsēta, kurā piedzimts vējš, ieskaitot tās Karostas teritoriju, tika atstāta nožēlojamā stāvoklī. Ostas akvatorija bija piesārņota ar desmitiem padomju kuģu vrakiem, bet pilsētai brīžam nepietika līdzekļu pat apgaismojumam. Tā 25 gadus senu pagātni atceras Liepājas partijas līderis Uldis Sesks, kas vairāk nekā 20 gadu bija arī pilsētas mērs.

Tolaik Austrumvācijā vēl pagājušā gadsimta 70. gadu nogalē augstāko izglītību ieguvušais Uldis Pīlēns vērsies pie uzņēmējiem un partijām, lai, apvienojot to enerģiju un zināšanas, radītu kopēju sarakstu 1997. gada pašvaldību vēlēšanām, kas būtu spējīgs pilsētu izcelt no nožēlojamās situācijas.

Viņa centieni vainagojās panākumiem: tika izveidots “Liepājas apvienotais saraksts”. Zem tā karoga vēlēšanās piedalījās Latvijas Kristīgo demokrātu savienība, Latvijas Zemnieku savienība, “Latvijas ceļš” un Kristīgā tautas partija, kā arī pie partijām nepiederošie. Vēlēšanās apvienotais saraksts plūca uzvarētāja laurus - organizācija ieguva deviņus no 15 Liepājas pašvaldības mandātiem. Pats U. Pīlēns vēlēšanās nekandidēja, bet jau mēnesi pēc vēlēšanām viņš kļuva par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekli un vēl pēc mēneša par tās priekšsēdētāju.

No šī saraksta dalībniekiem divu pašvaldības sasaukumu laikā arī tapa Liepājas partija, kuras vadītā pilsēta nenoliedzami ir attīstījusies un kļuvusi ekonomiski spēcīga. “Liepājas ekonomika auga arī pandēmijas laikā, kad šeit, Vecrīgā, bija tukšas ielas,” ilustrējot pilsētas veiksmes stāstu, saka U. Sesks.

Nepieciešama profesionāļu “armatūra”

Doma par identiskas formulas izmantošanu 14. Saeimas vēlēšanās U. Pīlēnam radusies pagājušā gada nogalē, taču pārliecību, ka tā tiešām jārealizē, iedvesis Krievijas Ukrainā uzsāktais karš, kas pēc nule pārdzīvotās pandēmijas draud ar energokrīzi un tai sekojošajām sociālajām problēmām.

U. Pīlēns uzsver, ka Latvija jau pirms pandēmijas bijusi Baltijas valstu vājākais posms, bet Covid-19 šo pozīciju tikai nostiprinājis. Galvenā problēma - Latvijai ir slikts menedžments, kas neļauj realizēt labas idejas pareizajā laikā.

Šo problēmu U. Pīlēns sola risināt, atkal apvienojot bezpartejiskus profesionāļus un politiskās partijas zem viena saraksta - “Latvijas apvienotais saraksts”. To veidotu interesi izrādījušas un par atbilstošām atzītas partijas, kā arī bezpartejisko biedrība. Vēlēšanu saraksti tiks veidoti, izraugoties labākos no abām pusēm, kur profesionāļiem, U. Pīlēna vārdiem sakot, tiks uzticēta armatūras funkcija, kas ļaus politiķu veidoto “betona masu” pārvērst par daudz izturīgāko “dzelzsbetonu”.

Tādēļ U. Pīlēns politiskās partijas aicina atmest personīgās, “mazās ambīcijas” un apvienot spēkus, lai līdzīgi ukraiņiem, kas pie mobilizācijas punktiem stāv garās rindās, lai dotos aizsargāt savu tēvzemi, veltītu sevi valsts attīstībai.

Stabilas partijas varētu neieinteresēt

Pirmie tika uzrunāti senie cīņu biedri - Liepājas partija, kas, nopietni izvērtējot ideju, tai piekrita. Vēlāk dalību vienotajā sarakstā apliecinājusi arī Latvijas Reģionu partija un Latvijas Zaļā partija, kas nolēmusi lauzt 20 gadu ilgušo sadarbību ar Latvijas Zemnieku savienību un pamest kopīgi veidoto Zaļo un zemnieku savienību.

Šo politisko organizāciju līderi ir vienisprātis ar U. Pīlēnu, ka Latviju gaida grūti laiki un tādos ir jāspēj apvienot spēkus, lai tos pārdzīvotu ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem vai pat panākot izaugsmi. “Negribu piedzīvot tos laikus, kas Latvijai jau bijuši, kad iedzīvotājiem bija jābrauc prom,” saka U. Sesks.

Par citām partijām, kas jau paudušas vēlmi iepazīties ar U. Pīlēna vīziju tuvāk, informācija pašlaik netiek sniegta. Taču tādas esot vairākas. Tiesa, grūti iedomāties, ka “Latvijas vienotajam sarakstam” varētu pievienoties Latvijas Zemnieku savienība, kas Latvijas Zaļās partijas lēmumu pamest ZZS uztvērusi gana personīgi.

Līdz šim, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, uz vienotu sarakstu veidošanu vairākkārt aicinājusi “Vienotība” un Nacionālā apvienība.

“Nacionālā apvienība ir ideoloģiska partija. Saeimas vēlēšanās mēs nesaskatām nepieciešamību apvienoties ar kādu, jo gan šai nosauktajai partiju grupai, gan Nacionālajai apvienībai ir diezgan drošas iespējas iekļūt Saeimā. Startējot vienā sarakstā, drīzāk varētu kādas balsis zaudēt. Tādu dēļ, kam nepatīk Nacionālās apvienības stingrie ideoloģiskie uzstādījumi, un tādu apvienības atbalstītāju dēļ, kuriem nepatīk kāds pašvaldības vadītājs no Zaļās partijas. Es neredzu sinerģiju šādā projektā,”

norādot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, saka Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks.

Savukārt “Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens teic, ka pagaidām pieejamā informācija par vienotā saraksta projektu ir nepietiekama.

“Mēs šādu piedāvājumu neesam saņēmuši. Kad saņemsim, varētu atbildēt, bet pagaidām nav nekas daudz zināms, ir jāsaprot vairāki parametri, tas ir jauns notikums,” saka A. Ašeradens.

Pārbaude ar amatiem neizbēgama

Domājot par ļoti plašu partiju apvienību, nedrīkst aizmirst, ka līdz šim partijas pierādījušas, ka tām amati, par spīti kopīgiem lozungiem, ir ļoti svarīgi. Pašsaprotamu un loģisku iemeslu dēļ. Bez amata grūtāk nokļūt mediju uzmanības centrā un audzēt nākamajām vēlēšanām tik nepieciešamo politisko kapitālu.

Viens no spilgtākajiem piemēriem Latvijas politikas jaunākajā vēsturē ir Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, pēc kurām nominālie uzvarētāji - “Attīstībai/”Par!””, lai no četriem sarakstiem spētu izveidot stabilu koalīciju, bija spiesti ieviest trīs vicemēra amatus.

Līdzīgs izaicinājums U. Pīlēna inspirētajam projektam būs gan vēlēšanu sarakstu veidošana, gan ministru un premjerministra amata kandidātu izraudzīšanās.

Šobrīd U. Pīlēns saka, ka topošā saraksta premjerministra amata kandidāts tiks izraudzīts koleģiālā procesā. Katra no partijām, arī apvienotā saraksta veidošanā iesaistītā bezpartejisko profesionāļu veidotā biedrība varēs izvirzīt savu pretendentu iekšējām diskusijām par premjera amata kandidātiem.

Pagaidām zināms viens topošās partiju apvienības Ministru prezidenta amata kandidāts - Liepājas partiju pārstāvošais bijušais premjerministrs Māris Kučinskis. Ne Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns, ne zaļo priekšsēdētājs Edgars Tavars savus kandidātus pagaidām nosaukuši nav.

U. Pīlēns, kas būšot viens no partiju apvienību papildinošās biedrības dibinātājiem, Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties. Tas pārāk sarežģītu viņa uzņēmējdarbību. Jautājot, vai viņš varētu kandidēt uz Ministru prezidenta amatu, atbilde radīja priekšstatu, ka šāda iespēja, esot biedrības līdzdibinātājam, noteikti pastāv.