Jānis Urbanovičs: Es nebaidu nevienu, es pats esmu par to ļoti nobijies

Kaut arī ar bažām gaidītais 9. maijs aizritēja mierīgi, daudziem, arī kārtības sargātājiem, 10. maija notikumi nāca negaidīti un neprognozēti. Vieni lēš, ka notikumi pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa bija prokremlisko organizāciju organizēti, citi pieļauj, ka tos izprovocēja pirmdien nolikto ziedu novākšana agrā trešdienas rītā.
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Opozīcijā strādājošās “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs sliecas piekrist otrajai versijai. Vismaz viņu ziedu novākšana pamudināja pirmo reizi savas politiskās karjeras laikā doties pie monumenta un nolikt tur ziedus.

Šāda iespēja vismaz tuvākajā laikā nevienam vairs netiks dota. Ņemot vērā šīs nedēļas sākuma notikumus, policija slēgusi pieeju Uzvaras parkā esošajam piemineklim un tā laukumam. Šāds lēmums balstīts likumā “Par policiju”. Proti, likuma “Par policiju” 12. panta 15. punkts paredz, ka policijas darbiniekam ir tiesības uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā pirmdienas un īpaši otrdienas notikumus, kas veicināja pulcēšanos Uzvaras parkā pie okupācijas režīma objekta, kas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Latvijas okupācijas turpinājumu pēc Otrā pasaules kara un faktiski sabiedrībā tiek uztverts kā padomju režīma simbols. Tika vērtēts tas, ka, lai izklīdinātu personas, kuras otrdien bija sapulcējušās Uzvaras parkā un kuru darbības bija faktiski vērtējamas kā padomju režīma slavināšana un netieši sasaistāma ar mūsdienu Krievijas slavināšanu, bija nepieciešams iesaistīt policijas Speciālo uzdevumu bataljonu.

Ņemot vērā, ka jau šodien Saeima varētu lemt par līgumsaistību ar Krieviju pārtraukšanu, kā rezultātā tiktu noņemti tā dēvētā uzvaras pieminekļa demontāžu traucējošie šķēršļi, nav izslēgts, ka ziedi pie pieminekļa šonedēļ tika nolikti pēdējo reizi tā pastāvēšanas laikā.

Satversmes aizsardzības birojs gan atklājis, ka tas saskata dažādus Krievijas radītus riskus. Šīm bažām pievienojas arī J. Urbanovičs.

Kā vērtējat varas iestāžu pieņemtos lēmumus un kārtības sargu veikumu Pārdaugavā 9. maijā?

To, kas ierobežoja, policistu veikumu vērtēju augstu. Domāju, ka viņi paveica savu darbu un neizdarīja spiedienu uz tiem, kas individuāli vēlējās pieminēt savas dzimtas kritušos, nolikt ziedus.

Bet par provokatīvo traktora palaišanu man trūkst vārdu, kā to nosaukt. Tā bija ļoti, ļoti nekrietna provokācija. Pavēli deva kāds cilvēks ar ļaunām domām, kas vēlējās pazemot ziedu nolicējus - viņu acu priekšā ar traktoru aizšķūrēt viņu liktos ziedus.

10. maijā jūs, šķiet, pirmo reizi publiski nolikāt ziedus pie Pārdaugavas pieminekļa, kāpēc?

Jā, es tā izdarīju, un tā bija mana reakcija uz to traktoru. Es nevarēju neiet, nevarēju nenolikt savu pušķi aizmēzto ziedu vietā.

Ņemot vērā 10. maija notikumus, kā, pēc jūsu prognozēm, noritēs plānotā pieminekļa demontāža?

Es ļoti ceru, ka tā nenotiks. Es ļoti gribētu, lai mēs, kad kaimiņos iestāsies miers vai pamiers, mierīgi izrunātu un atrisinātu visu. Izrunāt, kā nepievilkt tuvāk kara notikumus Latvijai. Es nebaidu nevienu, es pats esmu par to ļoti nobijies.

Es baidos kopā ar SAB vadību. Viņi arī ir bažīgi. Redziet, krievu karaspēkam, krievu vadībai neiet tik labi, kā cerēja. Viņiem pat iet gaužām nelabi, viņi saņem stingru pretsparu. Visa pasaule ir solidarizējusies pret agresoru un palīdz Ukrainai.

Nezinu, kādas nekvalitatīvas analīzes pirms iebrukšanas dažādas struktūras prezidentam Putinam lika uz galda, kas neatbilda realitātei. Viņi negaidīja pretdarbību, un Putins pašreiz ir liels, liels zaudētājs, arī personīgi. Ir jāņem vērā draudi par to, ka, ja nav Krievijas, arī pasaules var nebūt. Tie ir draudi par pasaules iznīcināšanas iespējamību. Mūsu gadījumā Rīgu var sasniegt ar viena liela lielgabala šāvienu.