Gatis Eglītis: Nākamajā apkures sezonā valstij iedzīvotājiem būs jāsniedz lielāks atbalsts

Brīdinājumi par to, ka rudenī strauji pieaugs energoresursu cenas un cilvēkiem pat vajadzētu sākt veidot uzkrājumus, lai varētu apmaksāt rēķinus, izskan aizvien biežāk. Tiek prognozēta arī straujāka inflācija, kas ievērojami paaugstinās arī pārtikas cenas, kuras Saeimas opozīcija vēlētos amortizēt ar PVN samazināšanu un pensiju indeksēšanu divas reizes gadā. Taču koalīcijā šādas idejas atbalstu negūst.
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

“Konservatīvos” pārstāvošais labklājības ministrs Gatis Eglītis skaidro, ka ministrijai ir gan gatavi plāni, kā atvieglot iedzīvotāju finansiālo nastu, gan tiek domāts par jauniem, aktuālajai situācijai pielāgotiem risinājumiem, taču pagaidām koalīcijai kopumā šiem jautājumiem neesot pienācis laiks - tiem pievērsīšoties līdz ar nākamā gada budžeta veidošanas sarunu uzsākšanu.

Ministrija rosināja pensionāriem ar pensiju līdz 300 eiro piešķirt 200 eiro piemaksu, bet pensijas virs 300 eiro saņēmējiem - vienreizēju piemaksu, kas būtu tik liela, lai pensija sasniegtu 500 eiro. Šo ieceri kritizēja Latvijas pensionāru savienība. Vai ministrija ir veikusi savā piedāvājumā kādas korekcijas?

Mēs savu piedāvājumu neesam koriģējuši. Mēs tādu piedāvājām koalīcijai, un atbilde bija, ka jāgaida 2023. gada budžeta sarunas un tad skatīsimies, ko var un ko nevar. Vajadzību, protams, būs daudz. Pensiju jomā mēs arī gribam no 1. janvāra atjaunot piemaksas par darba stāžu, kas bija no 1996. gada, bet 2012. gadā tika pārtrauktas. Tas arī no budžeta prasīs vēl kādus 43 miljonus eiro. Nu jā, vajadzību ir daudz…

Attiecībā uz pensijām arī jāatceras, ka no 1. jūlija pensijām būs 500 eiro liels neapliekamais minimums, kas ir milzīgs kāpums. Pagājušajā gadā neapliekamais bija tikai 300 eiro. Kā zinām, tad agrāk neapliekamajam minimumam katru gadu pielika pa 10, 150 vai 20 eiro, tagad tas ir kāpums par 200 eiro, un tas ir daudz!

Opozīcija uzskata, ka nepieciešams biežāk indeksēt pensijas, turklāt indeksācijas aprēķinos būtu jāņem vērā tās preces, kuras visbiežāk lieto pensionāri - piena produkti, maize utt. Ja pareizi esmu sapratis, koalīcijai šāda pieeja nav pieņemama. Kāpēc?

Ja par biežāku indeksāciju, tad tur tie priekšlikuma autori bieži vien nesaprot, ko tie nozīmē. Piemēram, ja būtu divreiz gadā indeksācija: jau tāpat tas indeksācijas koeficients veidojas no iepriekšējo mēnešu cenu pieauguma. Ja būs martā vienreiz indeksēts, skatoties vidējo inflāciju atpakaļ par 12 mēnešiem, tad, indeksējot arī oktobrī par tiem sešiem mēnešiem, cik liela tā indeksācija tad būtu, cik tur iekrātos tas vidējais? Tas nav tas labākais risinājums. To mēs noraidām.

Kā Labklājības ministrija rudenī, kad cietīsim no energoresursu sadārdzinājuma, gatavojas palīdzēt tiem, kas nav pensionāri?

Visticamāk, atkal vajadzēs valstij noteikt kaut kādu cenu līmeni par siltuma tarifu, virs kura valsts līdzfinansē vai pilnībā finansē sadārdzinājumu. Šogad slieksnis par megavatstundu bija 68 eiro, virs tā valsts iedzīvotājiem sedza sadārdzinājumu. Skaidrs, ka nākamajā sezonā vajadzēs augstāku intervences līmeni, jo arī gāzes cena būs augstāka. Tas arī prasīs naudu. Jautājums, cik mums budžets var atļauties.