Nacionālā apvienība "5. kolonnas problēmas" risinājuma meklējumos

Latvijas divkopienu sabiedrībā saasinoties diskusijai par tā dēvētā uzvaras pieminekļa nākotni un Latvijas pilsonim piedienīgām vērtībām, grūti tveramas, bet vismaz kaut kādas aprises iemantojis Nacionālās apvienības valdes locekļa Jāņa Dombravas solītais likumprojekts, kas ļaus Latvijai atbrīvoties no nelojāliem valstspiederīgajiem.
©Reinis Hofmanis/F64

“Latvijā nav jādzīvo cittautiešiem, kuri ienīst Latviju. Drīzumā tiks virzīts likumprojekts, kur šiem cilvēkiem būs jāatstāj mūsu valsts,” 10. maija vakarā sociālajā vietnē “Twitter” rakstīja politiķis.

Ziņa par šāda likumprojekta tapšanu izraisīja interesi, jo saskaņā ar Latvijas starptautiskajām saistībām mēs varam izraidīt jeb atņemt pilsonību tikai tādiem valstspiederīgajiem, kuriem ir dubultā pilsonība. Taču, jautāts, vai viņš varētu par topošo likumprojektu pastāstīt vairāk, J. Dombrava tobrīd aicināja vēl paciesties. Savukārt “Neatkarīgās” uzrunātie viņa partijas biedri teicās par šo jautājumu nezinām pietiekami daudz, lai spētu sniegt komentārus.

Nedaudz skaidrības ieviesa gājiena, kas tika organizēts kā pretspars 10. maija notikumiem pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa, “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma”, organizētāji. Vārdos nenosauktie aktīvisti dienā, kad notika gājiens, interneta vietnē “Manabalss.lv” reģistrējuši iniciatīvu “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu”.

“Prasām likumdošanas grozījumus, lai noteiktu Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu (..) Sabiedrība no tā iegūs drošu vidi, kas novērsīs draudus un stiprinās Latvijas valsti. Kopā ar lojāliem cittautiešiem tas stiprinās latviešu pašapziņu un pārliecību, ka mūsu valsts, kurā mēs dzīvojam, mācāmies un strādājam, ir nedalāma arī uzskatos par nacionālām vērtībām, teritoriju, principiem, likumiem un valodu,” raksta iniciatīvas autori.

Lai šo iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, tai nepieciešami desmit tūkstošu pilsoņu paraksti. No aizvadītās piektdienas līdz pirmdienas pēcpusdienai to bija parakstījuši 2095 pilsoņi. “Manabalss.lv” vēsturē ir iniciatīvas, kas nepieciešamos parakstu tūkstošus savāc ātrāk.

Tā kā J. Dombravas pieteiktais likumprojekts ļoti atgādina pilsoņu iniciatīvu, “Neatkarīgā” pajautāja deputātam, vai viņš saistīts ar to. “Nevaru to ne noliegt, ne apstiprināt. Es pozitīvi raugos uz to, ka šajā jautājumā esam līdzīgās domās,” atbildēja politiķis.

Kad J. Dombravam tika atgādināts, ka Latvijas pilsonību vai nepilsoņa statusu drīkst atņemt tikai tādām personām, kurām ir dubulta valstspiederība, viņā pauda pārliecību, ka, nobriestot politiskajai gribai, noteikti tiks atrasts arī juridiski korekts veids, kā realizēt šo ieceri.

“Līdzīgi kā attiecībā uz kauna staba demontāžu. Pirms četriem mēnešiem kolēģi no liberālākajām partijām teiktu, ka nekad mūžā nevarētu nojaukt šo objektu, bet tagad viņi aicina to darīt. Domāju, ka arī šajā jautājumā nonāksim līdz šo cilvēku izceļošanai (..) Juridiskais risinājums kaut kādā ziņā rastos līdzīgi kā ar šo uzvaras laukumā esošo objektu. Mēs aicinājām 20 gadus atrisināt šo problēmu - kad apstākļi ir nobrieduši, visi ir gatavi to darīt. Juridiskais risinājums atradīsies, kā to varētu īstenot,”

saka J. Dombrava. Viņš arī atgādina, ka Ukrainai tai nelojālie iedzīvotāji līdz ar Krievijas iebrukumu radīja ievērojamas problēmas, sadarbojoties ar okupantiem un sniedzot tiem ziņas par Ukrainas aizsardzības spēku dislokācijas vietām.

J. Dombravas partijas biedrs, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols atzīst, ka atņemt pilsonību vai nepilsoņa statusu Latvija drīkst tikai tādām personām, kuras ir piederīgas vēl kādai valstij. Tāpēc viņš uzskata, ka Latvijai jāaktualizē 27 gadus veca vienošanās ar Krievijas valdību “par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāja tiesību aizsardzību”.

Šī vienošanās regulē personu brīvprātīgu izvēli pamest savu pastāvīgās mītnes valsti un pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvesvietu otras valsts teritorijā. Vienošanās paredz pārceļotājiem vairākas tiesības, tajā skaitā tiesības izvest no izbraukšanas valsts visu pieteikto kustamo vai nekustamo īpašumu, atstāt kustamo un nekustamo īpašumu valstī, no kuras persona izbrauc, un citas. Ir paredzēti arī abu valstu pienākumi attiecībā uz pārceļošanas procesu.

“Tajā ir dažādi atvieglojumi, ja persona vēlas pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Krievijā. Domāju, ka šī programma jāaktualizē. Personām, kurām šeit ir nospiedoši apstākļi un vērtības nesaskan ar mūsu vērtībām, valsts varētu palīdzēt pārcelties uz to valsti, kas atbilst ieskatiem. Varbūt pat nepieciešama informatīva kampaņa! Galu galā, vienošanās jau ir tik sena, ka ļoti daudzi, visticamāk, par to nav informēti. Un piedāvājums ir pavisam vienkāršs un bijis pieejams jau kopš 1995. gada,” saka Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.