"Konservatīvo" kaprīzei parlaments nepadodas
Jau pēc konkursa rezultātu atklāšanas, kad paziņoja, ka konkursā uzvarējis esošais KNAB vadītājs J. Straume un ka tajā piedalījušies tikai divi kandidāti, no kuriem viens savas nepietiekamās kvalifikācijas dēļ neizturēja konkurenci, “Konservatīvie” paziņoja, ka ar konkursu kaut kas nav bijis īsti labi. Tas nav bijis pietiekami caurspīdīgs.
Vēlāk “Konservatīvos” māca bažas, ka konkursā piedalījušies pārāk maz pretendentu, tādēļ rūpēs par biroja un to uzraugošā Ministru prezidenta prestižu vajadzētu rīkot atkārtotu konkursu, kuram, iespējams, pieteiktos vairāk pretendentu. Neoficiāla informācija arī liecina, ka “Konservatīvie” nav pārliecināti, ka konkurss jau sākotnēji nav veidots tā, lai tajā uzvarētu tieši J. Straume.
Saskaņā ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna redzējumu par labu šādam notikumu attīstības scenārijam liecina līdzšinējā pieredze ar viņa vadītās ministrijas kompetencē esošām iestādēm.
Proti, arī konkursā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatu nebija pieteicies neviens pretendents, tomēr konkurss tika pagarināts un pieteicās četri cilvēki. Tāpat līdzīga situācija bija konkursā uz tiesnešu amatiem Ekonomisko lietu tiesā, taču, jau plašāk aicinot personas pieteikties, kopumā pieteicās 100 pretendentu.
Otrdienas Ministru kabineta sēdē, kurā valdībai pirms balsojuma Saeimā bija jāapstiprina J. Straumes kandidatūra, “Konservatīvie”, cerībā, ka uz to pieteiksies vairāk kandidātu, aicināja organizēt jaunu konkursu. Taču šo ideju atbalstīja vien “Konservatīvos” pārstāvošie tieslietu, labklājības un satiksmes ministri. Pārējo koalīciju veidojošo partiju pārstāvji valdībā, neiesaistoties diskusijās, atbalstīja J. Straumes kandidatūras apstiprināšanu.
Tiesa, paskaidrojumus, kāpēc nav nepieciešams organizēt jaunu konkursu, pirms balsojuma sniedza ģenerālprokurors Jānis Stukāns un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
J. Stukāns ar KNAB pārraugošajiem prokuroriem esot izrunājies, un tie norādījuši uz daudzām pozitīvām pārmaiņām KNAB darbā, līdz ar to prokuratūrai nav iebildumu pret J. Straumi. Ģenerālprokurors gan nenoliedza, ka vēlētos daudz redzamākus KNAB darba rezultātus.
Savukārt J. Citskovskis valdības sēdē uzsvēra, ka kandidāts ir izraudzīts atklātā konkursā, un norādīja, ka dalībnieku skaits konkursā ne vienmēr definē tā kvalitāti.
“Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par!” un Nacionālās apvienības ministru balsojums liecina, ka arī Saeimas balsojumā no šīm partijām pārsteigumi nesekos. J. Straume to atbalstu nav zaudējis. Arī lielākā daļa opozīcijas joprojām atbalsta J. Straumi.
“Mēs balsosim par, lai viņš strādā! “Konservatīvie” vienkārši atgādina par sevi un seko līdzi savai pārliecībai. Viņiem par sevi ir jāatgādina. Ja nav panākumu, tad vismaz lai sabiedrība runā par viņiem,” saka “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs.
Arī vēl joprojām vienā Zaļo un zemnieku savienības frakcijā sadzīvojošās Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija Straumi atbalsta. To apliecināja gan zemniekus pārstāvošais frakcijas vadītājs Uldis Augulis, gan viņa vietnieks, zaļos pārstāvošais Raimonds Bergmanis.
“Man tas liekas ļoti dīvaini - ja nav citi pieteikušies, tad mākslīgi un ar var piespiedīsim piedalīties jaunā konkursā? Cik pieteicās, tik pieteicās. Nav pamata apšaubīt konkursa komisijas vērtējumu,” saka R. Bergmanis.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
