LRA kongresā legalizē sadarbību ar Ulda Pīlēna biedrību

Latvijas Reģionu apvienība ir pirmā organizācija, kas kongresā oficiāli apstiprinājusi tās valdes pausto vēlmi 14. Saeimas vēlēšanās startēt vienā sarakstā ar Latvijas Zaļo partiju, Liepājas partiju un būvuzņēmēja Ulda Pīlēna veidoto biedrību.
©Gints Ivuškāns/F64

Atsaucoties uz pandēmijas un kara Ukrainā veicināto sabiedrības sašķelšanos un uzticības valdībai un parlamentam krīzi, kongresā tika iezīmēts arī partijas politiskais un ekonomiskais piedāvājums.

Īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas demokrātijas stiprināšanai un uzticības krīzes pārvarēšanai, piedāvājot deputātu atbildības palielināšanu un pāreju uz jauktu vēlēšanu sistēmu.

“Latvijas Reģionu apvienība ir dziļi sakņota Latvijas novados. Mūsu cilvēki ir pierādījuši, ka nebaidās no atbildības un darba. Karš Ukrainā ir parādījis Latvijas tautas stiprumu. Taču pēdējos gados ir bijis redzams, cik ievainojama ir mūsu ekonomika, valsts pārvalde un demokrātija. Tāpēc tagad, kad mūsu valstij priekšā sarežģīti laiki, esam gatavi pievienoties plašam domubiedru pulkam ar savu pieredzi, patriotismu un zināšanām, lai darītu Latviju drošāku un stiprāku,” teica LRA līderis Edvards Smiltēns.

Vērienīgā apvienotā saraksta projekta iniciators U. Pīlēns vērsa uzmanību uz to, ka kara apstākļos pastāv risks zaudēt savu bērnu un mazbērnu nākotni, ja netiks apvienoti labākie spēki valsts tautsaimniecības attīstībai.

Viņš aicināja ikvienu pilsoni nākt uz vēlēšanām, lai 14. Saeimā ievēlētu tādus deputātus, kuri spētu veidot ilgtspējīgu un drošu Latvijas nākotni, pārveidot valsts pārvaldi, kas spētu rīkoties atbildīgi.

Viens no soļiem, kas būs jāsper ceļā uz šo drošāko un stiprāko Latviju, esot cīņa ar birokrātiju. Partijas lauku attīstības grupas vadītāja Anna Vītola-Helviga kā būtiskāko šķērsli Latvijas attīstībai min birokrātisko slogu. “Valsts ir apaugusi ar normatīvo aktu regulējumu tik tālu, ka valstī neatrast tādu cilvēku, kurš tos zinātu un spētu izskaidrot praktisko pielietojumu. Tā nevar turpināties. Mēs nedrīkstam izšķiest sevi sīkumos,” saka A. Vītola-Helviga.

Viņas vadībā organizācija strādās arī, lai netiktu radīti nevajadzīgi šķēršļi lauksaimniecības un meža zemes efektīvai izmantošanai. LRA arī atbalsta Zaļo un zemnieku savienības 13. Saeimas frakcijas uzsākto cīņu par kūdras izmantošanu energoneatkarības stiprināšanai. Organizācija, ka uzskata, ka kūdras nozares darbības ierobežošana klimata mērķu vārdā nav pieļaujama.

Savukārt ekonomists Andris Miglavs vērš uzmanību uz to, ka demogrāfiski sarūk visa Latvija. Viņš prognozē, ka, neveicot izmaiņas valsts politikā, līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits saruks vēl par 9%. Turklāt Latvijā ir zema ekonomikas produktivitāte un zems darbinieku atalgojums - zemas stundas kopējās izmaksas ar augstu nodokļu slogu.

A. Miglavs vērtē, ka 13. Saeimas sasaukuma un valdības darba laikā atkal pieaug apgādības slodze uz uzņēmējdarbībā strādājošajiem. Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts pērn bija 7,3%, kas bija aptuveni septiņas reizes augstāks nekā Lietuvā un aptuveni trīs reizes augstāks nekā Igaunijā.

“Mēs sarūkam demogrāfiski un ekonomiski. Mēs dzīvojam izšķērdīgi, tērējam vairāk nekā nopelnām. Jau vairāk nekā desmit gadus valdības darba kārtībā ir jautājumi, kā sadalīt, kā pārdalīt, kā izlīdzināt, kā pabalstīt, aizmirstot, ka vispirms ir jānopelna. Un sanāk, ka mēs pat vairs negribam padomāt, kā lietas pareizi darīt,” analizē ekonomists.