"Attīstībai/Par!" kārtējais trieciens – Bondars noņemts no vēlēšanu trases

Neveiksmi pēc neveiksmes piedzīvojošajam politiskajam spēkam “Attīstībai/Par!” jātiek galā ar kārtējo ķibeli – Ģenerālprokuratūra pēkšņi kriminālvajāšanai pieprasījusi izdot Mārtiņu Bondaru, kurš, reaģējot uz šīm ziņām, nolēmis nepiedalīties 14. Saeimas vēlēšanās. Viņš uzskata, ka prokuratūras lēmumam ir politiski motīvi.
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Par to, ka 13. Saeimā debitējušajai “Attīstībai/Par!” skaitlis 13 patiešām nav bijis veiksmīgs, liecina gan nedienas ar melos pieķerto nu jau bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, gan premjera patriekto veselības ministri Ilzi Viņķeli (viņai celta arī apsūdzība par bezdarbību pandēmijas laikā), gan ar pavisam nesen amatu zaudējušo iekšlietu ministri Mariju Golubevu.

Šim drūmajam sarakstam nu pievienojies apvienības pārstāvis Mārtiņš Bondars.

Prokuratūra M. Bondaru tur aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu. Proti, līgums par mantas nošķirtību reģistrēts tikai tad, kad kļuva skaidrs, ka M. Bondaram varētu būt jāatlīdzina “Latvijas Krājbankai” nodarītie zaudējumi. M. Bondars uzstāj, ka līgums ir noslēgts vairākus gadus iepriekš, vien reģistrēts vēlāk un viņš nekādus likumpārkāpumus nav veicis. Neraugoties uz to, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur otrdien skatīja prokuratūras lūgumu par M. Bondara izdošanu kriminālvajāšanai, viņš aicināja atbalstīt šo pieprasījumu. Komisijas deputāti tā arī darīja. Rīt par viņa izdošanu kriminālvajāšanai būs jābalso Saeimai.

M. Bondars prokuratūras rīcībā gan saskata politiskus motīvus, jo lietas ietvaros viņš pieaicināts sniegt paskaidrojumus 2018. gadā, līdz šim vairs nekādas darbības ar viņu nav veiktas - sekojis vien šis negaidītais pieprasījums.

“Apzinos, ka viņi strādā savā tempā un ar savu stratēģiju, bet dīvaini, ka pieprasījums nāk tieši nedēļu pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākšanās (..) 2018. gadā mani pieaicināja sniegt paskaidrojumus, tagad ir 2022. gads. Man rodas jautājums, vai šī lieta tika turēta uz plaukta un tikai tagad izvilkta, lai vērstos pret mani,” retoriski jautā politiķis.

Lai aģitācijas perioda laikā neapgrūtinātu kolēģu darbu, M. Bondars nolēmis atstāt Saeimas Finanšu un budžeta (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amatu un nekandidēt 14. Saeimas vēlēšanās, uz kurām aģitācijas materiāli ar viņu, visticamāk, jau ir nodrukāti un safilmēti.

“Es atkāpšos no Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadības, jo nevar likt šo komisiju nekādā veidā zem sitiena. Esmu pieņēmis lēmumu 14. Saeimas vēlēšanās nekandidēt, jo maniem kolēģiem nav jārunā par mani, bet par vēlēšanu platformu,”

skaidro M. Bondars.

Saeimas deputāta mandātu viņš gan nenolikšot, jo tas dažiem varētu likt domāt, ka viņš ir vainīgs inkriminētajos nodarījumos. “Mandāta nolikšana četrus mēnešus pirms Saeimas beigām būtu vairāk populistisks solis nekā praktisks un pareizs,” uzskata M. Bondars.

M. Bondars bija vienīgais, kurš 13. Saeimas vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta tika ievēlēts Latgales vēlēšanu apgabalā. Ņemot vērā to, politologs Ojārs Skudra uzskata, ka partijai, veidojot vēlēšanu sarakstu šim apgabalam, ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai “Bondara faktors” tiktu ņemts vērā. Vienlaikus eksperts uzskata, ka, pateicoties M. Bondara lēmumam par komisijas vadītāja amata atstāšanu un nekandidēšanu vēlēšanās, partijai nodarītais kaitējums tiek atbilstoši amortizēts.