Marija Golubeva: Arī valsts prezidentam ir jāiejaucas, jo šis velk uz konstitucionālo krīzi

Proti, 18. maijā komisijā notiekot balsojumam par likumprojekta nodošanu galīgajā lasījumā Saeimai, A. Geidāns divas reizes nepārprotami apliecināja, ka balsojumā nepiedalās. Šāda rīcība nozīmēja to, ka likumprojekts komisijā netiek apstiprināts, jo to atbalstošo un neatbalstošo balsu skaits bija vienāds [Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts, balsošana par likumprojektu kopumā no 1:08:38].

Taču pēc tam, kad A. Geidāns otro reizi nepārprotami paziņoja, ka balsojumā nepiedalās, viņa partijas biedrs, komisijas vadītājs Jānis Butāns paziņoja, ka sistēmā parādījusies kļūda, un paziņoja par divu minūšu tehnisko pauzi. Pēc tās balsojums tika turpināts, bet A. Geidāns nu jau paziņoja, ka likumprojektu atbalsta, ar to nodrošinādams, ka komisija to virza apstiprināšanai Saeimā.

Pēc šī incidenta vairāki opozīcijas deputāti, kas likumprojektu neatbalsta pēc būtības, vērsās pie KNAB, lai tas pārliecinātos, vai A. Geidāns balsojumu pārtraukušajā pauzē nav nelikumīgi ietekmēts. Birojs saskatīja pamatu šādām aizdomām un uzsāka resorisko pārbaudi.

Šāds KNAB lēmums ļāva “Saskaņai” paziņot, ka tās deputāti nekādā veidā nepiedalīsies aizdomu ēnā esošā likumprojekta apstiprināšanā. Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Iesalnieks pirms balsojuma Saeimā aicināja “gan tos, kas šo likumprojektu konceptuāli neatbalsta, gan tos, kas atbalsta, bet nevēlas, lai pār šo likumprojektu būtu kaut kāda, teiksim, nelikumību ēna, nebalsot (..) par likumprojektu kopumā, bet sagaidīt KNAB resoriskās pārbaudes rezultātu, lai tiešām noņemtu šo šaubu ēnu un Saeimai nevarētu pārmest kaut kādu, teiksim, iespējamu nelikumīgu lēmumu pieņemšanu”.

Rezultātā Nacionālā apvienība un opozīcija balsojumā nepiedalījās, kaut arī atradās Saeimas sēžu zālē. Balsojumā piedaloties tikai “Attīstībai/Par!”, “Konservatīvajiem” un “Jaunajai Vienotībai”, par likumprojektu nobalsoja mazāk par pusi deputātu, kas nozīmēja, ka Saeima nebija lemtspējīga, un Saeimas priekšsēdētājai nācās pārtraukt Saeimas sēdi.

Liktenīgajā Juridiskās komisijas sēdē “Attīstībai/Par!” pārstāvošā Marija Golubeva, kas nule Nacionālās apvienības spiediena dēļ bija zaudējusi iekšlietu ministra amatu, nepiedalījās. Bet līdzīgi citiem likumprojektu atbalstošajiem deputātiem viņa neuzskata, ka Juridiskajā komisijā notikušais ir pietiekami nozīmīgs, lai neapstiprinātu likumu.

Vai esat noklausījusies Juridiskās komisijas sēdes ierakstu, kurā dzirdams balsojums par Civilās savienības likumprojekta nodošanu Saeimai uz trešo, galīgo lasījumu?

Nē, neesmu noklausījusies. Es sapratu, ka KNAB uzsācis resorisko pārbaudi, līdz ar to diez vai deputātu personīgās iniciatīvas ir nepieciešama. Es uzticos KNAB.

Lai nu kā, aizdomas pastāv un KNAB patiešām ir uzsācis resorisko pārbaudi. Vai bija pareizi šādā situācijā censties apstiprināt likumu, ja pastāv iespēja, ka atklāsies, ka tas virzīts ar balsu pirkšanu?

Pirmkārt, man nav nekādas informācijas, ka varam runāt par balsu pirkšanu. Tas ir plašs pieņēmums. Var būt 100 iemesli, kāpēc deputāts maina savu nostāju, un ir tikai viena iespēja, kuru jūs nosaucāt. Tādēļ es nemētātos ar apvainojumiem. Nedomāju, ka vienmēr jebkurā viedokļu maiņā jāsaskata savtīgi motīvi. Tas mūs kā valsti novedīs nepareizā virzienā.

Ņemot vērā esošo situāciju, kādas, jūsuprāt, varētu būt likumprojekta tālākās gaitas šajā Saeimas sasaukumā? Vai ir vēl cerība to apstiprināt, jo paļauties uz nākamo Saeimu, šķiet, nebūtu tālredzīgi?

Es ļoti ceru, ka deputāti sapratīs - un sabiedrības spiediens pēdējā laikā ir jūtams - ka viņiem ir konstitucionāls pienākums vienkārši darīt savu darbu. Var balsot pret, var atturēties, bet organizēti nebalsot, ieskaitot Saeimas priekšsēdētāju, ir ļoti slikts veids, kā parādīt sabiedrībai savu vienaldzību pret saviem pienākumiem un gatavību rīkoties, lai negodīgām metodēm ietekmētu likumdošanu, kad ar godīgām metodēm savu nevar panākt. Ceru, ka šādu gadījumu Saeimā nebūs daudz. Uzskatu, ka arī prezidentam ir jāiejaucas, jo šis velk uz konstitucionālo krīzi. Satversmes tiesas spriedums ir nepārprotams, līdz jūnija beigām visam jābūt sakārtotam. Ja Saeima nav spējīga pieņemt attiecīgus lēmumus, valsts prezidentam ir pamats iejaukties, lai novērstu konstitucionālo krīzi.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā