Jēkaba Straumes jautājumā "Konservatīvo" pozīcijas vājums – mānīgs

Kopš dienas, kad Valsts kanceleja paziņoja, ka konkursā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu uzvarējis tā līdzšinējais vadītājs Jēkabs Straume, “Konservatīvo” pozīcija šķita neiedragājama – konkursa rezultāti nav pieņemami, un J. Straumes kandidatūra nav atbalstāma. Ceturtdienas Saeimas balsojums uz mirkli lika domāt, ka “Konservatīvo” pozīcija tomēr nav tik monolīta, kā varēja šķist. Nepamatoti.
©Ekrānšāviņš

“Konservatīvie” vairākkārt pauduši atbalstu nevalstisko organizāciju viedoklim, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu bijis nepietiekami caurskatāms - pēc pirmās atlases kārtas vajadzējis atklāt konkursa dalībnieku vārdus un nodot tos sabiedrības vērtējumam. Pārlieku niecīgs bijis arī konkursa dalībnieku skaits - 2. Tas vedinot domāt, ka konkurss bijis konstruēts tā, lai uzvarētu tieši J. Straume. “Konservatīvie” uzskata, ka šo iemeslu dēļ ir jāizsludina jauns konkurss, bet nākotnē, iespējams, jāveic grozījumi likumā, nosakot, ka konkurss uzskatāms par notikušu tikai tad, ja uz to pieteicies noteikts skaits pretendentu. Nelīdzēja ne Valsts kancelejas vadītāja, ne citu ekspertu skaidrojums, ka konkurss noritējis saskaņā ar augstākajiem standartiem un J. Straumes kandidatūru atbalsta gan valsts drošības dienesti, gan biroja darbību uzraugošā prokuratūra. J. Straume nav atbalstāms.

Tā tas izskatījās līdz ceturtdienas pulksten 11.12, kad notika parlamenta balsojums. Starp 72 par J. Straumes apstiprināšanu amatā nobalsojušajiem deputātiem bija arī “Konservatīvos” pārstāvošais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošais Normunds Žunna. Šādam pavērsienam pirmajā mirklī nāca prātā tikai divi paskaidrojumi: “Konservatīvo” frakcijas disciplīnas mūrī parādījusies plaisa vai arī frakcijas deputātiem dota zaļā gaisma tā dēvētajam sirdsapziņas jeb brīvajam balsojumam.

Taču izrādījās, ka ir arī trešais variants. Gandrīz četrus gadus Saeimā nostrādājušais N. Žunna balsošanas pultī starp trīs pogām - “par”, “pret”, “atturas” - bija apmaldījies un kļūdaini nospiedis “Konservatīvo” pozīcijai neatbilstošo “par”. Saeimas “Konservatīvo” frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans apliecināja, ka N. Žunna balsojumā kļūdījies un jau top iesniegums Saeimas prezidijam, ar kuru kļūda tiks labota un vēstures annālēs J. Straumes jautājumā “Konservatīvo” pozīcijai tiks nodrošināts monolītums - J. Straume turpmākos piecus gadus KNAB vadīs bez “Konservatīvo” atbalsta.

Pašam J. Straumem šis sīkums - “Konservatīvo” attieksme - nešķiet uzmanības vērts. Viņš biroju apņēmies vadīt kā līdz šim - rūpējoties par tā nepārtrauktu attīstību. Jaunais vecais KNAB vadītājs norāda, ka korupcija ir mainīgs fenomens, kas atkarīgs gan no sabiedrības attieksmes un gatavības iesaistīties vai atbalstīt koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, gan no pretkorupcijas iestādes prasmēm un spējas pielāgoties aktuālajai situācijai korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā.

Tādēļ, lai cīņa ar korupciju būtu efektīva, KNAB jābūt nemainīgā attīstībā, un tas ir noticis pēdējo piecu gadu laikā. Šajā laikā KNAB īstenojis vairākus sasniegumus. Piemēram, KNAB pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izmeklējis un rosinājis sākt kriminālvajāšanu četrās ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietās, turklāt viena no tām jau pilnībā noslēgusies, un tas palīdzējis Latvijai izpildīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijas.

Ne mazāk būtisks uzdevums, kas pēdējo piecu gadu laikā ir izpildīts, ir vispārējā KNAB kapacitātes nostiprināšana, kas izpaužas gan kā komandas saliedēšana, gan papildu štata vietu un budžeta līdzekļu piešķiršana.

“Esmu pārliecināts, ka iesāktais kurss ir pareizs un tas ir jāturpina arī nākamajā termiņā. Pateicos KNAB komandai par nesavtīgu darbu sabiedrības labā, kā arī sadarbības partneriem un sabiedrībai par atbalstu cīņā pret korupciju, kā arī gatavību nepieņemt korupciju kā normu un ziņot. Gods pār varu,” norāda J. Straume.