Partijām reklāmās tērētā nauda sāk atmaksāties

Ja reklāma neietekmētu pat pašus stūrgalvīgākos patērētājus, pasaules ekonomikā tai netiktu tērēts miljardiem eiro. Reklāmas ietekmi labi varam vērot arī mazākā mērogā – tepat Latvijā. Pateicoties reklāmai (un droši vien ne tikai tai), dažam sarakstam šaubas par iekļūšanu Saeimā, šķiet, ir jau atmetamas.
©Pexels

Lielākais ieguvējs no reklāmas kampaņām noteikti ir 1. jūlijā dibinātais Apvienotais saraksts, kuru, izmantojot pietiekami vecās, lai kandidētu Saeimas vēlēšanās, partijas - Latvijas Zaļā partija, Liepājas partija un Latvijas Reģionu apvienība -, savas biedrības pievienošanai izmantoja būvuzņēmējs Uldis Pīlēns.

Neatkarīgā

Saskaņā ar “Factum” aptauju rezultātiem, Apvienotais saraksts desmit dienas pēc tā dibināšanas baudīja tikai 3,6% vēlētāju atbalstu, divas nedēļas vēlāk šis skaits bija pieaudzis līdz 4,9%, kas joprojām deva pamatu nelielam satraukumam par vēlēšanu rezultātiem.

Taču, pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotās informācijas, tajā laikā Apvienotais saraksts vēl nebija iedarbinājis priekšvēlēšanu aģitācijas mašinēriju. Jaunākie KNAB dati liecina, ka nu tā palaista ar pilnu jaudu - Apvienotais saraksts pašlaik ir lielākais tērētājs. No 708,05 tūkstošiem eiro, kurus partijas drīkst tērēt kampaņai, U. Pīlēna liste noslēgusi jau 274,69 tūkstošus eiro vērtus reklāmas līgumus.

Daļa no nolīgtā jau vērojama valsts pilsētu ielās, klausāma radio un skatāma TV ekrānos. Un tā sasniedz dzirdīgas ausis. Augusta sākumā “Factum” veiktā aptauja liecina, ka Apvienotā saraksta atbalstītāju skaits jau droši pārsniedz liktenīgo piecu procentu barjeru - tas sasniedzis 7,7% atzīmi, kas vieš gana drošu pārliecību par iekļūšanu Saeimā.

Atšķirībā no pārējiem sarakstiem Apvienotais sarakstslielu likmi liek uz reklāmām televīzijā. Tai U. Pīlēna komanda novirzījusi 72,5 tūkstošus eiro, kamēr tuvākie konkurenti un reālākie kandidāti iekļūšanai Saeimā televīzijai pagaidām netērējas. Tie vēlētāju prātus lielā mērā cenšas iekarot ar vides reklāmām, papildinot tās ar nelielu radio, preses un interneta reklāmu daļu.

Otrs lielākais tērētājs ir “Attīstībai/Par!”. Tās noslēgtie reklāmas līgumi ir 263,9 tūkstošus vērti. Arī uz 21. jūliju šī komanda bija otra lielākā tērētāja, taču uz organizācijas reitingiem tas pozitīvu ietekmi nav radījis. Ļoti iespējams, tāpēc, ka “Attīstībai/Par!” joprojām ir koalīcijas partija ar diviem uzmanības centrā esošiem ministriem - iekšlietu un veselības. Savukārt pie varas pagaidām neesošajam Apvienotajam sarakstam, lai pievērstu sev uzmanību, atliek vien pietiekami konstruktīvi kritizēt pie varas esošos. “Attīstībai/Par!” reitings kopš priekšvēlēšanu kampaņas oficiālā starta bijis svārstīgs - 9%, 10,7% un 9,4% pēdējā “Factum” aptaujā.

Trešais lielākais tērētājs ir “Saskaņa”, kura reklāmām līdz šim atvēlējusi 253,7 tūkstošus eiro un spējusi ar tiem noturēt savu atbalstītāju skaitu stabilu. Kampaņas sākumā par mūžīgajai opozīcijai nolemto “Saskaņu” balsot bija gatavi 10,6% elektorāta, bet tagad tie ir 10,9%.

Pieticīgajā septītajā lielo tērētāju topa vietā ir partiju reitingu līdere “Jaunā Vienotība”. Tā reklāmām pagaidām novirzījusi tikai 86,4 tūkstošus eiro, bet ar šiem salīdzinoši pieticīgajiem līdzekļiem tās reitingi ir nemainīgi stabili - 20,3% kampaņas sākumā un 21% augusta pirmajā nedēļā.

No tām partijām, kurām patiešām ir izredzes iekļūt parlamentā, vismazāk tērējuši “Progresīvie”. Tie reklāmās ieguldījuši tikai 1,6 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa novirzīti sociālajiem tīkliem, bet rezultāts ir stabils un cienījams - priekšvēlēšanu kampaņas sākumā par to bija gatavi balsot 6,8% vēlētāju, bet augusta pirmajā nedēļā 6,3%.

Nedrīkst gan aizmirst, ka līdz pašām vēlēšanām vēl jāgaida gandrīz septiņas nedēļas, kuru laikā var krasi mainīties vēlētāju noskaņojums un līdz ar to arī reklāmās ieguldīto līdzekļu atdeves procents.