Partija iznomāšanai – "Vienoti Latvijai"

Politikas kuluāru plašākas sabiedrības acīm slēptajos ūdeņos nereti uznirst sarunas par partijām, kas pie dzīvības tiek uzturētas tikai tādēļ, lai pie izdevības to vārdu varētu izmantot ar partiju dibināšanu saistītajās klapatās neieinteresēti oportūnisti. Ja šādas partijas patiešām eksistē, tad vistuvāk šādam aprakstam ir “Vienoti Latvijai”.
©F64

“Vienoti Latvijai” pirms 11 gadiem tika dibināta Rēzeknē un, tajā pašā gadā startējot pārsvarā Latgales pašvaldībās, pieteica sevi kā reģionālu, ne ar ko īpašu neizceļošos politisko spēku.

Taču nepilnu gadu pirms 12. Saeimas vēlēšanām mazā reģionālā partija ieinteresēja kādreizējo Latvijas politikas smagsvaru Aināru Šleseru, kurš 11. Saeimas vēlēšanās neveiksmīgi kandidēja no Šlesera Reformu partijas, kuru pēc fiasko vēlēšanās uzreiz likvidēja.

“Vienoti Latvijai” nebija jādibina, tā likuma izpratnē bija rīcībspējīga un ar pietiekami skanīgu nosaukumu, lai par buldozeru dēvētais politiķis varētu to izmantot kā platformu savu ambīciju realizēšanai, lieki nesatraucoties par jaunas partijas dibināšanas klapatām.

A. Šlesers tika ievēlēts par organizācijas priekšsēdētāju un kā tāds piesaistīja savulaik plaši pazīstamus politiķus - bijušos premjerus Ivaru Godmani un Aigaru Kalvīti, eksministrus Jāni Jurkānu, Vinetu Veldri, Edgaru Zalānu un citus. Arī šis A. Šlesera projekts 12. Saeimas vēlēšanās cieta sakāvi un līdz ar to zaudēja buldozera interesi, un, tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, viņš partiju pameta līdz ar visiem bijušajiem politiskajiem smagsvariem.

13. Saeimas vēlēšanās “Vienoti Latvijai” nevienu neieinteresēja. Varbūt tāpēc, ka uz spēles laukuma bija iznākuši līdz šim lielākie Latvijas politikas populisti - “KPV LV”, kas krietni palielināja konkurenci. Taču galīgi aizmirsta “Vienoti Latvijai” netika - par to Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. gadā atcerējās citas odiozas personības, piemēram, Jānis Pļaviņš, kas plašākai sabiedrībai pazīstams ar centieniem pārliecināt patērētājus par teju ar maģisku īpašību apveltītā ūdens “Memory Water” unikalitāti, par spīti faktam, ka fizikas likumi nepieļauj, ka tas tiek sagatavots tieši tā, kā to apraksta pats J. Pļaviņš. Arī šis “Vienoti Latvijai” zīmola izmantošanas mēģinājums cieta sakāvi - neviens no kandidātiem galvaspilsētas domē ievēlēts netika.

Uz gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām “Vienoti Latvijai”, kuras priekšsēdētājs kopš šī gada ir Dainis Vītols (trešais partijas priekšsēdētājs pēc A. Šlesera aiziešanas), atkal ir izvilkta gaismā.

Šoreiz tās priekšgalā ir vakcinācijas pretinieces Anita Mitriķe un Madara Gobziņa, kas noteiktās sabiedrības aprindās atpazīstamību iemantoja diktoru ampluā kanālā “Brīvvalsts.tv”, kuru Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome slēgusi, jo tika atzīts, ka kanāls izplata informāciju, “kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību”.

Tas arī viss, ko daudzmaz saturīgi var pateikt par šo partiju, jo tās programmā, ar kuras ietilpināšanu nieka 4000 zīmēs citām partijām ir nopietnas problēmas, ir tikai viens vārds - “tautvaldība”. Grūti spriest, ko jaunie “Vienoti Latvijai” kandidāti ar šo ir domājuši, bet Latviešu literārās valodas vārdnīca paskaidro, ka tā ir “valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi”.

Ak jā, vēl viena raksturīga nianse: “Vienoti Latvijai” pēc A. Šlesera aiziešanas izceļas ar to, ka nespēj nokomplektēt pilnu vēlēšanu sarakstu. Parasti partijas cenšas vēlētājam piedāvāt vismaz deputātu vietu skaitam identisku kandidātu skaitu, taču “Vienoti Latvijai” gan Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, gan 14. Saeimas vēlēšanās kandidē ar ļoti mazu komandu. Saeimas vēlēšanu gadījumā tie ir tikai 28 kandidāti, no kuriem diviem ir pamatizglītība, bet astoņi ir bezdarbnieki.

Varasiestāžu uzmanību ar savām valsts drošību graujošajām aktivitātēm “Brīvvalsts.tv” izpelnījušās (no kreisās) Madara Gobziņa un Anita Mitriķe cer, ka tās spēs piesaistīt arī vēlētāju uzmanību