Koalīcijā domstarpības par valsts aizsardzības dienesta likuma virzību

Šai Saeimai līdz stafetes nodošanai nākamajam sasaukumam atlicis nedaudz vairāk par mēnesi, bet tautas priekšstāvjiem padomā vēl daudz darāmā. Viens no prioritārajiem darbiem – vismaz pirmajā lasījumā apstiprināt valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas gan varētu būt sarežģīti, jo likumprojekts joprojām nav nonācis līdz Saeimai un atbildīgās ministrijas politiskais spārns, turpinot aizsardzības ministra Arta Pabrika aizsākto naratīvu, tajā vaino premjerministru Krišjāni Kariņu.
©Ketija Keita Krastiņa, F64

Pēc šīs vasaras NATO samita, kurā tika nolemts stiprināt alianses austrumu flangu, “Attīstībai/Par!” pārstāvošais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš vēl sestajā Krievijas aizsāktā kara Ukrainā dienā uzskatīja, ka obligātais militārais dienests Latvijai nav vajadzīgs, 5. jūlijā paziņoja, ka tāds tomēr tiks ieviests. Vien nosaukums “obligātais militārais dienests” tiks nomainīts uz “valsts aizsardzības dienests”.

Saeimā šim likumprojektam bija un ir nepārprotams atbalsts, un tautas priekšstāvji ir gatavi ķerties pie dokumenta izskatīšanas, norādot, ka tas ir aizejošās Saeimas vēl izdarāmo darbu saraksta augšgalā.

“Ir jāpieņem valsts aizsardzības dienesta likumu pakete. Mēs to atbalstām, bet vienlaikus jābūt ļoti uzmanīgiem, lai, to ieviešot, tas tiktu izdarīts tik perfekti, ka šis dienests kļūs par tādu pašu patriotisma skolu, kā tas ir Somijā,” runājot par šīs Saeimas vēl padarāmajiem darbiem, saka Saeimas “Jaunās Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Viņš gan atzīst, ka galīgajā lasījumā šo likumprojektu 13. Saeimai, visticamāk, neizdosies pieņemt, jo tas no Aizsardzības ministrijas vēl nav atceļojis līdz parlamentam. Turklāt topošais likums ir pārāk svarīgs, lai to pieņemtu steidzamības kārtībā - divos lasījumos. “Visi ir jāuzklausa, arī mazākums. Ja ieviešam tik pamatīgu lietu, to nedrīkst sabojāt. Šim projektam no paša sākuma jābūt labam, tādam, lai nākamgad brīvprātīgi dienestam pieteikušies, to pabeidzot, varētu citiem stāstīt, ka dienests ir labs un no tā nav jābaidās.”

Tam, ka valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir šīs Saeimas prioritāšu galvgalī, piekrīt arī Saeimas “Konservatīvo” frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. “Šie likumprojekti komisijām jānodod vēl pirms vēlēšanām. Pieņemt to mēs noteikti nepaspēsim, bet tas saistīts ar to, ka dokumenti vēl nav atceļojuši līdz Saeimai. Mēģināsim to izdarīt pēc iespējas ātrāk, bet tas ir darāms arī pēc Saeimas vēlēšanām,” atsaucoties uz faktu, ka 1. oktobrī ievēlētā Saeima uz savu pirmo sēdi sanāks tikai novembrī, saka politiķis.

Likumprojekta nepieciešamību atzīst arī Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava, taču arī viņš apšauba, ka likumprojekts varētu tikt pieņemts vēl šīs Saeimas pilnvaru laikā. Deputāts norāda, ka ir vēl daudz Aizsardzības ministrijas līdz galam neizskaidrotu lietu, par kurām varētu raisīties plašas diskusijas. Piemēram, neesot skaidrs, kā alternatīvo dienestu izgājušie jaunieši varētu iekļauties bruņotajos spēkos.

Aizsardzības ministra kolēģei partijā un parlamentārajai sekretārei Baibai Bļodniecei gan šķiet, ka ministrija savu mājas darbu ir paveikusi un valsts aizsardzības dienestu regulējošo likumu apstiprināšana ir iespējama vēl šī sasaukuma laikā, taču procesa virzību bremzējot premjerministrs K. Kariņš.

“Šis likumprojekts ir gatavs, bija vilcināšanās no premjera puses šo likumprojektu likt darba kārtībā, tādēļ tas pāris nedēļas nobīdījās,” turpinot A. Pabrika aizsākto naratīvu par K. Kariņa neizlēmību, kas kavē valsts attīstību, saka B. Bļodniece. Viņa uzskata, ka dokuments ir tādā mērā gatavs un izrunāts, ka Saeima to varētu apstiprināt ne tikai pirmajā lasījumā, kas dotu iespēju darbu pie tā turpināt arī 14. Saeimai, bet arī galīgajā, trešajā lasījumā.

“Bija dažādi viedokļi, ka nepieciešams diskutēt un pētīt, analizēt. Bet, kā jebkurā jautājumā, kas ir mazliet sarežģītāks, debates ir iespējamas bezgalīgas. Bet mēs uzskatām, ka konceptuālajām debatēm viss sagatavots, lai strauji izskatītu. Mēs cerējām, ka būs Saeimā septembra sākumā, bet tagad skaidrs, ka tā vidū vai otrajā pusē,” stāsta Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre.

Viņai gan nepiekrīt Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kas norāda, ka Aizsardzības ministrijas piedāvātie normatīvie akti, piemēram, joprojām nedod atbildi uz to, kā tiks apkalpoti studiju kredīti tiem jauniešiem, kas tiks iesaukti dienestā. Viņa arī teic, ka K. Kariņš organizējis atsevišķas sanāksmes, lai runātu par šo un citiem neskaidriem jautājumiem, bet B. Bļodnieces pārmetumus premjeram skaidro ar “Attīstībai/Par!” premjerministra amata kandidāta A. Pabrika priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu, kurā viņš asi kritizē K. Kariņu.

“Aizsardzības ministrijas politisko pārstāvju sniegtā informācija neatbilst faktiskajiem apstākļiem - informatīvais ziņojums par VAD tika operatīvi iekļauts Ministru kabineta darba kārtībā pēc tā saņemšanas no Aizsardzības ministrijas. Savukārt likumprojektu Aizsardzības ministrija ir iesniegusi šorīt (pirmdien, 12. septembrī), pie tam likumprojekts nav saskaņots ar vairākām ministrijām,” norādot, ka pie jaunā likuma valdība ķersies tikai nākamnedēļ, saka E. Siliņa.

Tiesa, valsts aizsardzības dienesta likums nav vienīgais, kuru vēlētos apstiprināt šī Saeimas sasaukuma deputāti. Piemēram, jāpieliek punkts izglītības reformai, kas latviešu valodu padarīs par vienīgo valodu mācību procesā skolās. Tāpat esot jāapstiprina likumprojekti, kas ļaus pārskatīt Krievijas pilsoņiem jau izsniegtās uzturēšanas atļaujas un ierobežot to turpmāko izsniegšanu. Šo likumprojektu apstiprināšanai šķēršļu nav.