Pirms vēlēšanām neriskē liegt tiesības streikot VID darbiniekiem

Nākamās nedēļas sākumā savas Satversmē nostiprinātās tiesības uz streiku realizēs 36,6 tūkstoši pedagogu, savukārt Finanšu ministrija iecerējusi grozījumus, kas liegtu šīs tiesības aptuveni četriem tūkstošiem cilvēku. Saeimas atbildīgā komisija gan ieklausījās arodbiedrību iebildumos un aicināja ministriju izstrādāt mazāk bargus grozījumus.
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Streiku likumā ir attiecināti uz vienu no lielākajām valsts iestādēm - Valsts ieņēmumu dienestu, kura struktūrvienības strādā aptuveni četri tūkstoši darbinieku.

Vēl tālajā 1998. gadā apstiprinātā un līdz šim praktiski negrozītā likuma norma, kuru grib mainīt Finanšu ministrija, pašlaik aizliedz streikot tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbiniekiem, kā arī robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Jautāts, kāpēc Finanšu ministrija pēkšņi atskārtusi, ka šajā sarakstā jāiekļauj arī VID darbinieki, ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis skaidro, ka šis lēmums lielā mērā saistāms ar Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā, kas dienesta darbiniekiem radījusi papildu slodzi un atbildību teju visas Eiropas Savienības priekšā.

Proti, VID esot būtiska loma valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanas nodrošināšanā, starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto sankciju prasību izpildes kontrolē un kiberuzbrukumu kritiskajai infrastruktūrai novēršanā, kā arī īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā dienestam jānodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošana un noteikto sankciju prasību izpildes kontrole saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem.

“Ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, veicot ES pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanas kontroli, VID ir jānodrošina visu sankcionēto preču veidu ievešanas un izvešanas pastiprināta uzraudzība. Vienota sankciju režīma piemērošana ir jānodrošina visā ES, nepieļaujot sankcijām pakļauto preču nonākšanu vienotajā tirgū, kā arī to izvešanu uz Krieviju un Baltkrievijas Republiku, ņemot vērā izmaiņas transportlīdzekļu un robežšķērsotāju plūsmā,” skaidro A. Jarockis.

Viņš arī norāda, ka noteikto sankcijām pakļauto preču loks un pārbaudāmie nosacījumi daudzkārt pārsniedz līdz šim īstenotos muitas pasākumus sankciju uzraudzības jomā, tādēļ tika pārskatīti un mainīti veicamie muitas kontroles pasākumi preču plūsmu virzienos - tagad būtiski vairāk tiek uzraudzīta arī preču izvešana.

“VID Muitas pārvaldes un VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbības nepārtrauktai nodrošināšanai ir īpaša nozīme ne vien augstā profesionālā līmenī esošām amatpersonām, kurām saskaņā ar veicamo funkciju un uzdevumu nozīmīgumu un sarežģītību ir jābūt lojālām pret valsti, godīgām un atbildīgām, bet arī valsts drošības jautājuma kontekstā ir kritiski svarīgi nodrošināt minēto VID struktūrvienību darbības nepārtrauktību, tajā skaitā izslēdzot tiesības rīkot streiku vai piedalīties streikā,” uzsver ministrijas pārstāvis.

To, ka šie argumenti nav pārliecinoši, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja Latvijas Brīvo arodbiedrību jurists Kaspars Rācenājs. Viņš ministrijas pārstāvjiem atgādināja, ka strādājošo tiesības streikot ir nostiprinātas Satversmē, bet valstij vajadzētu rūpēties par strādājošo sociālo drošību un labklājību, nevis ierobežot tiesības. Arodbiedrības arī uzskata, ka būtu jāuzsāk diskusija par streiku uzsākšanas vienkāršošanu, nevis jāievieš jauns streika aizliegums.

“Tās ir būtiskas tiesības - streikot. Satversmē garantētas, tādēļ absolūtais aizliegums jāvērtē īpaši,” teica jurists, vienlaikus atzīstot, ka arodbiedrībām būtu pieņemams daļējs, uz šaurāku VID amatpersonu grupu attiecināms aizliegums.

Šādu kārtību Streiku likums jau paredz - darba devējs un streika komiteja nodrošina, lai streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, uzņēmumos, kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai.

Uzklausījis arodbiedrību iebildumus un ministrijas skaidrojumu par aizlieguma nepieciešamību, “Attīstībai/Par!” pārstāvošais komisijas priekšsēdētājs Andris Skride paziņoja, ka arodbiedrībām un Finanšu ministrijai jāturpina dialogs, lai rastu kopēju valodu, bet komisija pie šī jautājuma, likumprojektu nevirzot apstiprināšanai pirmajā lasījumā, atgriezīsies pēc vēlēšanām.