Attālināti strādājošie Saeimas deputāti masveidā saņēmuši īres un transporta kompensācijas

Šis Saeimas sasaukums vairāku iemeslu dēļ uzskatāms par īpašu, taču tā patiesi par vēsturisku tas uzskatāms, jo 18 pilnus mēnešus tas darbojās attālināti e-Saeimas vidē. Tas nozīmēja, ka deputātiem nebija obligāti ierasties Saeimas telpās, lai pildītu savus pienākumus, taču, spriežot pēc izmaksātajām transporta un īres kompensācijām, lielākā daļa parlamentāriešu tomēr mēroja garāku vai īsāku ceļu uz Saeimas namu, kā arī turpināja maksāt rēķinus par saviem īres dzīvokļiem Rīgā.
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Likums nosaka, ka Saeimas deputāti par darbu saņem ik gadu indeksētu atalgojumu, kas 2022. gadā ir 2693 eiro pirms nodokļu nomaksas, un papildu atalgojumu par noteikta amata pildīšanu, piemēram, Saeimas prezidijā.

Papildus atalgojumam deputātiem kompensē izdevumus, kas radušies, realizējot savas deputāta pilnvaras. Proti, viņiem ir iespēja saņemt īres un transporta izdevumu kompensāciju.

Kompensāciju sistēma veidota tā, lai tie deputāti, kuri ievēlēti no attālākiem novadiem, būtu vienlīdzīgā situācijā, piemēram, ar rīdziniekiem, un maksimāli pieļaujamais kompensācijas apmērs tiek noteikts atkarībā no dzīvesvietas attāluma no Saeimas nama. Jo tuvāk Rīgai dzīvo deputāts, jo mazāks ir iespējamās kompensācijas apmērs.

Jāņem vērā, ka no Saeimas budžeta deputātam kompensē tikai faktiskos izdevumus. Lai saņemtu kompensāciju, ir jāiesniedz vairāki dokumenti, kas apliecina gan lietošanas tiesības (transportlīdzekļa tehniskā pase, dzīvokļa īres līgums), gan faktiski veiktos maksājumus (degvielas čeki, sabiedriskā transporta biļetes, bankas pārskaitījuma apliecinājums). Tiesa, kompensācijas saņemšana nav obligāts pasākums - vairāki Saeimas deputāti tai nepiesakās, lai cik tālu dzīvotu no Rīgas. Citi piesakās pat pāris simtiem, kaut pie deputāta algas saņem arī piemaksu par ieņemto amatu, bet dzīvo tepat Pierīgā.

Pirmais e-Saeima vidē nostrādātais periods

“Neatkarīgā” apkopoja datus par Saeimas attālinātā darba pilno mēnešu laikā izmaksātajām kompensācijām un konstatēja, ka visos periodos vairāk nekā puse deputātu turpināja ierasties Rīgā un apmaksāt īres dzīvokļus.

Pirmajā e-Saeimas periodā, kas ilga no 2020. gada 26. maija līdz 3. septembrim, kompensācijām pieteicās un saņēma 61 Saeimas deputāts, un tajās kopumā tika izmaksāti 60,76 tūkstoši eiro.

Vislielākā motivācija ierasties Rīgā bijusi rēzekniešiem Jānim Tutinam un Jānim Krišānam, kā arī jēkabpilietim Kasparam Ģirģenam. Viņi kompensācijās secīgi saņēmuši 2514, 2404 un 2312 eiro. Vairāk nekā 2000 eiro kompensācijās kopumā saņēmuši 11 Saeimas deputāti. 14 deputāti, piemēram Ilze Indriksone (NA) un Ivans Ribakovs (“Saskaņa”), kompensācijās saņēmuši summas amplitūdā no viena līdz diviem tūkstošiem eiro. Atlikušo pieprasītās kompensācijas svārstās no 908 eiro Andrim Kazinovskim (“Konservatīvie”) līdz 101 eiro Saeimas prezidijā strādājošajam Andrejam Klementjevam (“Saskaņa”). Arī Cilvēktiesību un sociālo lietu komisijas vadītājs, Rīgā dzīvojošais Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) pieteicās kompensācijai un saņēma 430 eiro.

Otrais e-Saeimas vidē nostrādātais periods

Otrais periods, kurā Saeimas deputāti strādāja e-Saeimas vidē, ilga 11 pilnus mēnešus - no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 3. septembrim. Tādēļ arī šajā laikā izmaksāto kompensāciju summas ir ievērojami lielākas, taču saņemto kompensāciju lieluma ziņā līderis saglabājies tas pats. J. Krišāns šajā periodā kompensācijās saņēma 8877 eiro. Otru lielāko kompensāciju šajā periodā saņēma ventspilnieks Gundars Daudze (ZZS) - 8038 eiro, bet trešo, 7961 eiro, saņēma daugavpilietis Edgars Kucins.

Šajos 11 pilnajos mēnešos 16 Saeimas deputāti saņēma kompensācijas, kas nebija mazākas par pieciem tūkstošiem eiro. No pieciem līdz tūkstoš eiro kompensācijas saņēma 32 deputāti. Piemēram, 4833 eiro daugavpiliete Inga Goldberga (“Saskaņa”) un 1341 eiro rēzekniete Ilga Šuplinska (ievēlēta no JKP).

Atlikušie no 65 deputātiem, kuri saņēma kompensācijas, bija pieteikušies summām, kas mazākas par tūkstoš eiro. Piemēram, Pierīgā dzīvojošā Anda Čakša (ievēlēta no ZZS) - 323 eiro un 91 eiro rīdzinieks Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”). Kopumā šajā periodā kompensācijās tika izmaksāti 195 739 eiro.

Trešais e-Saeimas vidē nostrādātais periods

Šajā periodā, kas ilga no 2021. gada 14. oktobra līdz šī gada 3. martam, kompensācijām pieteicās vismazākais deputātu skaits - 53. Tā kā tas ilga tikai četrus pilnus mēnešus, arī izmaksāto kompensāciju summas ir mazākas - kopumā 77 088 eiro.

Lielākā kompensācija jau atkal tika izmaksāta J. Krišānam - 3295 eiro. Otra lielākā - 3178 eiro -tika Saldū dzīvojošajai Ramonai Petravičai (ievēlēta no “KPV LV”), bet trešo lielāko saņēma G. Daudze. Kompensāciju līdz diviem tūkstošiem saņēma 20 Saeimas deputāti.

Pieciem deputātiem izmaksātās kompensācijas bija robežās no viena līdz diviem tūkstošiem. Piemēram, 1400 eiro valmierietim Jānim Cielēnam (“Konservatīvie”) un viņa partijas biedram, liepājniekam Uldim Budriķim. Atlikušajiem kompensācijas saņēmušajiem deputātiem tika izmaksāts mazāk par tūkstoti eiro, piemēram, 539 eiro Pierīgā dzīvojošajam Artūram Rubikam un 228 eiro valmierietim Mārim Kučinskim.

Atruna

Lasot par Saeimas deputātiem izmaksātajiem tūkstošiem, vajadzētu ņemt vērā, ka, pat strādājot e-Saeimas vidē, bija posmi, kad deputāti drīkstēja ierasties Saeimā un strādāt kādā no tās telpām.

Kaut arī ir deputāti, kas katru darba dienu mēro turp un atpakaļ ceļu, piemēram, no Liepājas, tiem, kas īrē galvaspilsētā mājokļus, neprognozējamajos pandēmijas apstākļos būtu neērti lauzt īres līgumus, lai pēc neilga laika atkal meklētu jaunu mājokli. Tādēļ jāpieņem, ka dažos gadījumos par dzīvokli nācās norēķināties arī tad, ja tajā netika dzīvots vispār.

Tāpat nevajadzētu arī aizmirst, ka ir deputāti, kas neatkarīgi no dzīvesvietas attāluma no Rīgas nepiesakās ne transporta, ne mājokļa kompensācijām.