Nākamā opozīcija būs skaļāka, bet vai kvalitatīvāka?
Politikas vērotāji uzskata, ka “Saskaņas” izgāšanās vēlēšanās saknes meklējamas tās līdera Jāņa Urbanoviča paziņojumā, kurā viņš partijas vārdā asi nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā.
“Jāņem vērā viņu vēlētāju tradicionālā neviendabība. Viņi ir savākuši plašu spektru no maigiem putinistiem līdz eiropeisku uzskatu piekritējiem. Vienu daļu viņi atbaidīja, kad kategoriski nosodīja iebrukumu Ukrainā, maigo putinistu daļa atkrita tūlīt. Un man ir tāda sajūta, ka viņi partijas iekšienē nobijās no tā, turpmākie soļi vairs nebija tik konsekventi, un tas, iespējams, atgrūda arī proeiropeisko daļu,” netieši norādot, piemēram, uz “Saskaņas” pozīciju padomju varu slavinošu pieminekļu nojaukšanas jautājumā, saka politologs Juris Rozenvalds.
Savukārt “Stabilitātei!” līderim Aleksejam Rosļikovam, kas organizācijas priekšvēlēšanu kampaņu lielā mērā noturēja tikai sociālo tīklu robežās, pārmest nekonsekvenci ir grūti. Viņš ar jaunu sparu reanimējis Latvijas Krievu savienības tradicionālos saukļus, piemēram, valsts valodas jautājumos un sola būt nesamierināma, krievvalodīgo tiesības un intereses aizstāvoša opozīcija.
Rezultātu jau zinām - “Saskaņa” piecu procentu barjeru tā arī nepārvarēja, bet A. Rosļikova vadītā “Stabilitātei!” 14. Saeimā ieguva 11 mandātus.
J. Rozenvalds uzskata, ka šī rokāde nenāks par labu ne parlamentārajam darbam, ne sabiedrībai kopumā. “Bez visa tā, kas patīk vai nepatīk, ir arī profesionālisms. Nevar noliegt, ka pa šiem gadiem “Saskaņa” sakrājusi zināmu ekspertu potenciālu. “Saskaņu” dēvēja - manuprāt, ne visai korekti - par prokremlisku spēku, kas bija citu politspēku retorika, bet tas, ka viņi vismaz centās būt daudzmaz mēreni, ir nenoliedzami,” saka eksperts.
Viņaprāt, “Stabilitātei!” ir viena aktiera teātris, tāds krievvalodīgais Gobzems. “Es, izņemot Rosļikovu, tur nevienu nevaru sazīmēt. Kā būs Saeimā, cik spējīgi viņi būs ko teikt. Manuprāt, “Saskaņas” neiekļūšana Saeimā un “Stabilitātei!” iekļūšana nav ieguvums nedz no parlamentārā darba, nedz no valsts drošības viedokļa,” uzskata J. Rozenvalds. “Tas ir populistisks spēks, kas piepildīs ēteru ar skaļām runām, bet produktivitātes nebūs nekādas.”
Līdzīgās domās ir arī politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, kas atgādina, ka lietas ir iepazīstamas tikai salīdzinājumā. Eksperte piesauc Rīgas ārkārtas vēlēšanu rezultātus, pēc kuriem no Rīgas domes vadības “Saskaņa” tika patriekta, un liela daļa sabiedrības šīs pārmaiņas sākumā uzņēma ar ovācijām. Taču Saeimas vēlēšanu kontekstā situācija krasi atšķiras.
“Domājām, ka sliktāk nevar būt, bet var - mēs Saeimā esam tikuši pie daudz prokremliskāka spēka. Esam tikuši pie Latvijas Krievu savienības modernizētās versijas. No vilka bēgām, lācim uzskrējām,” saka L. Metla-Rozentāle.
Viņa norāda, ka “Saskaņa” daudzos Saeimā aizvadītajos gados zināmā mērā jau integrējusies pārējo partiju politiskajā sabiedrībā un bieži, pieņemot lēmumus, koalīcija varējusi rēķināties ar “Saskaņas” atbalstu. “”Saskaņa” brīžam bija pat ļoti konstruktīva, bet Rosļikovs jau paziņojis, ka nebūs ērts opozīcijas pārstāvis.”
Sadarbību ar koalīciju savā priekšvēlēšanu kampaņā “Saskaņai” pārmet arī A. Rosļikovs, taču J. Urbanovičs šādus pārmetumus kategoriski noraida.
Diametrāli pretējs viedoklis ir politologam Filipam Rajevskim, kurš uzskata, ka starp “Saskaņu” un “Stabilitātei!” nav nekādas atšķirības un pēdējās ievēlēšana parlamentā ir pozitīvi vērtējama. It sevišķi šajos ģeopolitiskajos apstākļos.
“Par “Saskaņu” bija mītiskie priekšstati, bija iestāstīts, ka “Saskaņa” ir laba, ka tā ir mērena, bet “Saskaņa” nav mērena. Rosļikovs ir viņu produkts, arī cīnītājs par pieminekļiem Andrejs Elksniņš (Daugavpils pašvaldības vadītājs) ir viņu produkts. Tas ir mīts, ka viņi pārstāvēja labos krievus, ko viņi labi kultivēja,” skarbs “Saskaņas” vērtējumā ir F. Rajevskis.
Viņš uzskata, ka laikā, kad viens no svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem ir parūpēties par valsts drošību, šāds atklāti prokremlisks un prokrievisks politiskais spēks valstij un sabiedrībai nāks tikai par labu.
“Viņi būs svarīgi, lai mēs nezaudētu savu domu un skata skaidrību, šie cilvēki nav īsti tie, uz kuriem varētu paļauties mūsu valsts un mēs kā sabiedrība,” saka F. Rajevskis.
“Neatkarīgā” viedokli par abām partijām jautāja arī Latvijas Universitātes asociētajam profesoram Ojāram Skudram, bet viņš nevēlējās pilsoņu izvēli vērtēt šādās kategorijās.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
