Kariņam būs jāpiekāpjas. Vai jāatkāpjas
“Apvienotā saraksta” līderis Uldis Pīlēns un Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars savu pozīciju ir skaidri pauduši - jaunievēlētajā 14. Saeimā viņi neredz citu sadarbības modeli, kas būtu rīcībspējīgs, kā vien “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”.
Taču “Progresīvo” kandidāts premjerministra amatam Kaspars Briškens cerību politiķu pārliecināt, ka ideoloģiskās pretrunas nav tik lielas, lai nesastrādātos, nav zaudējis. Kaut arī pārliecināmie jau ir paziņojuši, ka sarunas par valdības veidošanu ar “Progresīvajiem” nav iespējamas - varot runāt tikai par vispārīgiem Saeimas darba jautājumiem -, K. Briškens cer uz savu pieredzi diplomātiskajā dienestā. Viņš atsaucas uz sešiem diplomātiskajā dienestā aizvadītajiem gadiem, kuru K. Briškens strādājis arī Latvijas vēstniecībā Zviedrijā.
Pieņemot, ka Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” savas pozīcijas nemaina, valdības veidošanas iniciatīvu pieņēmušajam K. Kariņam liela izvēle nepaliks. Vai nu samierināties, ka jāvada valdība, kurā “Jaunā Vienotība” ir ideoloģiskajā mazākumā, vai nodot valdības stiķēšanas stafeti nākamajam politiskajam spēkam. Tiesa, ir arī trešais risinājums, kuru iezīmējis arī Valsts prezidents Egils Levits - ar “Progresīvajiem” noslēgts līgumu, kas atrunā valdības sadarbību ar šo politisko spēku, neuzņemot to koalīcijā. Iepriekš K. Kariņš vairākkārt teicis, ka labāk būtu valdība no četriem tagad par demokrātiskā spektra politiskajiem spēkiem dēvētajiem partneriem, taču vienlaikus pieļāvis, ka šis nav vienīgais iespējamais modelis.
Tomēr, ja K. Kariņš un “Jaunā Vienotība” atsakās no premjerministra amata, arī nākamajam kandidātam vieta manevriem nav pārlieku liela. Ir skaidrs, ka Alekseja Rosļikova “Stabilitātei!” ar tās desmit mandātiem nākamajā Saeimā ir lemta stabila vieta opozīcijā. Ar saviem paziņojumiem tā dēvētās demokrātiskā spektra partijas norobežojušās arī no Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” un Zaļo un zemnieku savienības, kuru nepievilcīgu padarījusi nevēlēšanās atteikties no tautā populārā, bet pagaidām tikai pirmajā instancē par smagiem noziegumiem notiesātā Aivara Lemberga kā sava premjerministra amata kandidāta.
Jau vēstīts, ka 14. Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza “Jaunā Vienotība”, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus. Tai seko Zaļo un zemnieku savienība ar 16 deputātu krēsliem, “Apvienotais saraksts” ar 15, Nacionālā apvienība ar 13, “Stabilitātei!” ar 11, “Progresīvie” ar desmit un “Latvija pirmajā vietā” ar deviņiem mandātiem parlamentā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
