Kariņa otrā valdība tomēr būs; jāvārdu negribīgi saka arī "Apvienotais saraksts"

Šķietami smagās un pretrunām pārpilnās valdības veidošanas sarunas vakar sasniedza būtisku starpfinišu. Piekrišanu parakstīt Krišjāņa Kariņa jaunievedumu Latvijas politikā – iespējamo koalīcijas partneru sadarbības memorandu – deva līdz šim dumpinieciski noskaņotais “Apvienotais saraksts” (AS).
03.11.2022. Uģis Spandegs Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Superministrja būs, bet varbūt mazāk superīga

Lai gan vēl vakar no rīta šķita, ka “stobri ir karsti” un turpinās “Jaunās Vienotības” (JV) un AS diskusija, kurš tad īsti kuram ir izteicis ultimātus, pēc trīspusējā sarunu raunda gaisotne bija jau pavisam cita. Visi trīs iespējamie nākamās valdības veidotāji (šoreiz JV un AS sarunās pieaicināta bija arī Nacionālā apvienība (NA)) iznāca pie mediju pārstāvjiem roku rokā, lai paziņotu, ka trīspusējās “laulības” tomēr būs - jau ceturtdien tikšot parakstīts sadarbības memorands, kam nekavējoties sekošot diskusija par atbildības jomu sadali.

Nedaudz atviegloti smaidošais Krišjānis Kariņš savu uzrunu sāka ar vārdiem: “Man ir labas ziņas, esam vienojušies!” Tālāk mazliet parotaļājies ar visiem jau sen zināmiem teikumiem par atbildību, izpratni utt., premjers nonāca pie galvenā jautājuma, kas līdz šim gluži kā tāds tikumības zobens bija iespraucies starp JV un AS politisku savienošanos - jaunās Klimata, enerģētikas un vides ministrijas izveidošanas. Pats galvenais - šāda superministrija tomēr būs, lai gan ar, iespējams, nedaudz novirzītu absolūtas varas un kontroles smaguma centru.

AS līderis Uldis Pīlēns, kurš līdz šim bija visai strikti noraidījis, viņa vārdiem sakot, enerģētikas jomas vertikālas pārvaldes formas ieviešanu un tās nodošanu viena politiskā spēka pārraudzībā, viņa pārstāvētā politiskā spēka negaidīto piekāpšanos skaidroja ar vairākiem iemesliem - gan nevēlēšanos izjaukt, viņaprāt, potenciāli spēcīgu koalīciju vēl pirms tās rašanās, gan sarunu gaitā panākto kopīgo izpratni par virkni jautājumu, kas līdz šim vienkārši neesot bijuši līdz galam izrunāti. Pīlēns uzsvēra, ka AS un JV mērķi enerģētikas un klimata jomā esot ļoti līdzīgi, atšķiroties vienīgi redzējums, kā šos mērķus sasniegt. “Šobrīd mēs dodam iespēju JV piepildīt viņu iecerētās jaunās ministrijas koncepciju ar saturu, vienlaikus uzticot viņiem arī atbildību,” viņš norādīja. Tāpat AS sekošot, vai jaunā ministrija nepārvērtīsies par neadekvātu slogu Latvijas nodokļu maksātājiem.

Austrumu tirgus nebija; vai bija neliels pašmāju tirdziņš?

Uz kāda žurnālista uzdoto jautājumu, vai par savas pozīcijas maiņu AS arī kaut ko iegūšot pretī, Uldis Pīlēns visai skarbi atbildēja, ka sarunas neesot nekāds Austrumu tirgus un šādā veidā jautājumi netiek risināti. Te nu, visticamāk, AS līderis tomēr nedaudz paliekuļoja - ja ne ar austrumniecisku vērienu, tad rāmā pašmāju gadatirgus līmenī šāda tāda vienošanās jau nu noteikti ir panākta. Šāds politisks tirdziņš vienmēr ir bijis, un nav nekāda pamata domāt, ka šis valdības veidošanas process varētu būt kāds īpašs izņēmums. To būtībā nedaudz vēlāk netieši apstiprināja pats Pīlēns, pieskaroties tām izmaiņām, kas varētu tikt iestrādātas jaunās ministrijas pamatos, proti, no viņa teiktā varēja nojaust, ka JV iecerētā vertikālā pārvaldes ass tiks “piezemēta'”, iespējams, atsevišķās specifiskās jomās izveidojot valsts ministra amatus, sīkākos paskaidrojumos tomēr neiegrimstot.

To, ka kaut kas jaunās ministrijas sakarā ir sasolīts arī līdz šim paklausīgajai NA, varēja izsecināt no politiķa Jāņa Dombravas teiktā, ka arī NA esot savi kadri, ko piedāvāt enerģētikas, vides un klimata jomas vadīšanā, un tas arī tikšot darīts. Tādējādi ļoti reāls ir scenārijs, ka jaunveidotā ministrija būs ar JV ministru galvgalī un pārējo koalīcijas partneru deleģētiem valsts ministriem, tā teikt, lai skatītos JV “uz nagiem”. Šāds modelis, iespējams, tiešām varētu būt dzīvotspējīgs un kalpotu arī kā garants, ka tādu vai citādu ambīciju dēļ viens politiskais spēks nesalaiž šo vitāli svarīgo nozari galīgās auzās. Jāuzsver, ka šis ir tikai “Neatkarīgās” pieņēmums un nevar izslēgt, ka politiķu prātos briest vēl dažnedažādi citi scenāriji.

Atbildības jomas un portfeļus vēl nedalot

Krišjānis Kariņš vairākkārt uzsvēra, ka līdzšinējās sarunas esot notikušas tikai un vienīgi par principiem - neviena atbildības joma vēl neesot noteikta un neviens portfelis vēl nav sadalīts. Viņam piebalsoja arī partneri. Šis process sākšoties uzreiz pēc memoranda parakstīšanas, un jau ceturtdien, iespējams, būšot pirmie rezultāti. Pēc atbildību jomu sadales tikšot sākts intensīvs darbs pie valdības deklarācijas, kam partijas, visticamāk, pilnvarošot tos kadrus, kuri vēlāk arī varētu kļūt par ministriem.

Personāliju sakarā parādījās vēl kāda novitāte. Uldis Pīlēns, kurš līdz šim bija visai nepārprotami noraidījis iespēju, ka pats varētu ieņemt kādu posteni topošajā valdībā, šoreiz vairs nebija tik kategorisks. Uz tiešu jautājumu viņš deva ne mazāk tiešu, taču ne līdz galam konkrētu atbildi, sakot, ka nekad nevajagot teikt “nē”.

Neiztika arī bez ierastās jautrības

Krišjānis Kariņš jau nebūtu līdz galam savā elementā, ja neparūpētos arī par zināmas jautrības elementu ieviešanu dominējošajā nopietnībā. Tā, piemēram, viņš paziņoja, ka “jauna basketbola komanda noteikti netikšot veidota”. Varbūt šis joks bija domāts kādiem zinātājiem, kuri spēja novērtēt tā smalkumu, tomēr vairums no sanākušās auditorijas šo paziņojumu uztvēra ar vāji slēptu neizpratni.

Bet lielāku līksmību Kariņš sacēla ar runu, ka digitalizācijas jomā mēs esam atpalikuši no visiem un visām, to esot norādījis arī Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā jaunajam parlamentam, un ka šī situācija esot nekavējoties jālabo. “Mēs atpaliekam no pārējām ES valstīm varbūt pat desmitiem gadu, tādēļ digitalizācijas joma noteikti tiks likta vienas vai otras ministrijas darba pamatuzdevumos,” viņš kaismīgi klāstīja.

Te nu nenocietās NA politiķis Jānis Dombrava, kurš ņēma vārdu un paskaidroja sanākušajai auditorija, ka vispār esot otrādi - Latvija esot viena no Eiropas līderēm digitalizācijas jomā. Pēc šādiem izteikumiem nekļuva skaidrs - vai nu Dombrava pārspīlē, vai arī Kariņam un Levitam abiem kopā nevajadzētu urbties lietās, par kuriem tiem nav ne mazākās jēgas.