Saeimas Juridiskā komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiks pastiprināta kriminālatbildība par diskreditējošu dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanās.
Par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par partiju vai partiju apvienību, Latvijas Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, ja tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā vai vēlēšanu dienā, paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.
Tiek uzsvērts, ka jau pašlaik Krimināllikumā ir paredzēts sods par šādu nodarījumu, bet pēc grozījumu stāšanās spēkā sodu varēs piemērot atbilstoši šai speciālajai normai.
Atbalstīti gan Saeimas deputātu Andreja Judina (JV), Agneses Krastas (JV), Ainara Latkovska (JV), Andra Šuvajeva (P) un Gunāra Kūtra (ZZS), gan iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV), gan ģenerālprokurora Jura Stukāna šajā jautājumā virzītie rosinājumi.
Paralēli atbalstītais Kozlovska priekšlikums paredz noteikt, ka par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, jāpiemēro cietumsods līdz pieciem gadiem.
Pašlaik Krimināllikumā jau paredzēts sods par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai vai brīvi piedalīties tautas nobalsošanā, brīvi piedalīties parakstu vākšanā likuma vai tautas nobalsošanas ierosināšanai vai Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanai, ja kavēšana veikta, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā.
Ministra un Iekšlietu ministrijas priekšlikums paredz noteikt, ka par augstāk minētajām darbībām, ja tās izdarītas, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, sodītu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.
