Imants Kanaška: Esam vienā laivā ‒ jāairē vienā virzienā!
‒ Šobrīd, kad valstī ir noteikti ierobežojumi, daudzi uzņēmumi ir spiesti pārtraukt darbību vai to ievērojami samazināt. Kāda loma šajā situācijā ir asociācijai? Vai uzņēmēji nāk pēc palīdzības un padoma?
‒ Nākamajā gadā Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijai (JRTA) apritēs 25 gadi kopš tās dibināšanas brīža, un tā apvieno apmēram 100 biedrus, kas pārstāv teju vai visas tautsaimniecības nozares, sākot no ģimenes uzņēmumiem līdz būtiskiem spēlētājiem eksporta tirgos. No pašiem pirmsākumiem esam iestājušies par uzņēmēju interešu aizstāvību un to lobēšanu, jo kurš gan labāk pārzinās visu nekā paši uzņēmēji. Jau daudzus gadus JRTA aktīvi sadarbojas ar Latvijas lielākajām uzņēmēju organizācijām - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju, iesaistoties priekšlikumu gatavošanā valdībai, un šis krīzes laiks nav izņēmums.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas īpašu uzmanību pievēršam uzņēmēju problēmu apzināšanai, informāciju par tām nododot arī pārējām organizācijām, tādējādi izdodas arī valdību informēt par nepieciešamajiem instrumentiem, lai tie efektīvi varētu palīdzēt uzņēmējdarbībai, glābjot valsts ekonomiku no sabrukšanas. Jāsaka, ka problēmu ir daudz, sākot no diezgan liela birokrātiskā sloga līdz dažādu jomu specifiskiem jautājumiem, kuru risināšana nav atliekama uz vēlāku laiku. Noteikti vēlos pieminēt, ka savus biedrus regulāri informējam par aktualitātēm valdības darbā, pieņemtajiem lēmumiem un lietām, kas varētu uzlabot situāciju šajā grūtajā laikā. Un saņemam arī atgriezenisko saiti no uzņēmējiem, turklāt daudzi no viņiem ir gatavi steigties palīgā kolēģiem, palīdzot rast risinājumu kādai problēmai.
‒ Cik atbilstoši un efektīvi ir valsts piedāvātie atbalsta instrumenti?
‒ Nenoliedzami, pozitīvi jāvērtē valsts īstenotais atbalsts uzņēmējdarbībai, taču, kā norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, valdībai ir nepieciešams strādāt gan pie apjoma, gan mehānismu uzlabošanas. Esam daudz diskutējuši par daļēju dīkstāvi, kas noderētu daudziem ražojošajiem uzņēmējiem.
Tas nenoliedzami būtu atbalsts, īpaši - ražojošajiem uzņēmumiem, kuri strādā ar samazinātām jaudām. Ar atbalsta instrumentiem jāveicina uzņēmumos ražošana, nevis dīkstāve.
Tikpat būtiski ir arī, lai Valsts kasē uzņēmējdarbības atbalstam rezervētie gandrīz trīs miljardi eiro tiktu izmantoti pārdomāti un mērķtiecīgi, ļaujot ekonomikai atkopties pēc recesijas.
‒ Vai asociācija kopā ar uzņēmējiem piedalās valsts atbalsta stratēģijas pilnveidošanā?
‒ Jā, mēs to darām nepārtraukti. Arī šobrīd notiek aktīvs darbs pie valsts stratēģijas ekonomikas attīstībai, kurā skaidri tiks iezīmēts, kādi soļi un kā jāsper, lai Latvijas ekonomika atkoptos un turpinātu attīstīties. Jāteic, ka krīzes laiks ir arī brīdis, kad uzņēmējiem var pavērties jaunas iespējas. To mēs redzam ikdienā, jo virkne ražotāju ir piesaistījuši paralēlas jomas ierastajam biznesam. Šeit kā piemēru varu minēt Jelgavas uzņēmumu «Berling», kurš ikdienā nodarbojas ar rotaļlietu un sieviešu apģērba ražošanu. Kā man atklāja uzņēmuma vadītāja Inese Rubene, viņi šobrīd paralēli nodarbojas ar sejas masku ražošanu Vācijas un Francijas tirgiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu svarīgi, lai arī Latvijas valdība atbalstītu vietējos uzņēmumus, veicot konkrētus pasūtījumus, jo ražotājiem nepieciešams laikus rezervēt konkrētas jaudas un laiku pasūtījuma izgatavošanai.
Runājot par atbalstu vietējiem uzņēmējiem, gribu minēt, ka JRTA sadarbībā ar saviem biedriem aprīlī sāka īstenot sociālo kampaņu «Sargā sevi un citus! Paliec mājās!!!», kuras laikā ar speciāliem plakātiem Jelgavas ielās un sociālajos tīklos atgādinām šim brīdim būtiskas lietas. Vēl ar šo akciju aicinām iedzīvotājus atbalstīt vietējos uzņēmumus, iegādājoties to piedāvātās preces un pakalpojumus, lai tādējādi rūpētos arī par darbavietu saglabāšanu šajos krīzes apstākļos.
‒ Valdība ņem vērā uzņēmēju ieteikumus?
‒ Tā kā no pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas uzņēmēji un uzņēmēju organizācijas ir iesaistījušies valdības darbā, tad varu teikt - jā, mēs esam sadzirdēti. Pat ja viss nenotiek tik raiti, kā gribētos, jāsaprot, ka visiem, tajā skaitā - valdībai, konkrētā situācija ir kaut kas nebijis un nepieredzēts. Varu minēt faktu, ka, pateicoties uzņēmēju ierosinājumiem, sākotnēji atbalsta instrumentos iekļautās nozares tika nomainītas ar kritērijiem, pēc kuriem visu nozaru uzņēmumi var pretendēt uz atbalsta instrumentu saņemšanu. Vairāki mūsu biedri - eksportējošie uzņēmumi - cēla trauksmi par to, ka viņiem paredzētais finanšu instrumentu atbalsts nav pietiekams, un, pateicoties darbam ar valdību, izdevies panākt, ka šādiem uzņēmumiem atbalsta apjoms ir būtiski palielināts.
Vēl darāmā ir daudz, it sevišķi, ja runājam par brīdi, kad uzņēmumiem būs jāiziet no krīzes stāvokļa. Mums jābūt gataviem straujam startam. Kad, samazinoties pandēmijas ierobežojumiem, sāks vērties eksporta tirgi, uzņēmumiem jābūt simtprocentīgi gataviem startam. Svarīgi, lai tandēms - uzņēmēji‒valdība - darbotos saskaņoti un nemēģinātu pedāļus griezt pretējos virzienos.
‒ Cik asociācijas biedru, tostarp Jelgavas nodaļas biedru, ir ievērojami cietuši? Vai uzņēmēji ir krituši izmisumā vai spītīgi cīnās un cer uz labāko?
‒ Informāciju par to, ka nācies saskarties ar problēmām, esam saņēmuši no visiem biedriem. Ražojošie uzņēmumi šobrīd ir dažādās situācijās, līdz ar to katras nozares uzņēmumam ir sava specifika, izmantojot atbalsta instrumentu - dīkstāves režīmu.
Vēl ne no viena uzņēmēja neesmu dzirdējis, ka kāds grasītos padoties. Jā, nebūs viegli, nāksies pielāgoties, bet neviens negrib atteikties no tā, kas gadiem ilgi attīstīts un izauklēts. Mēs visi esam sava veida patrioti, kuri, kā tie trīs velna kalpi, ceļas kaujai, lai cīnītos un uzvarētu.
‒ Ko valdībai vajadzētu darīt, lai saglabātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbību nākotnē?
‒ Viens no svarīgākajiem uzdevumiem - stabilizēt situāciju, sākt pārorientēties un sagatavot nepieciešamos finanšu atbalsta instrumentus, kas nodrošinātu ekonomikas strauju izaugsmi. Ir jāievēro būtiski principi, piemēram, finanšu atbalstā jāorientējas uz eksportu un produktivitāti, krīzes pārvarēšanai aizņemtie līdzekļi jāinvestē, nevis jātērē, un vispirms jāatbalsta tie, kuri strādā. No valsts un pašvaldības puses šobrīd jānodrošina iekšēja tirgus «sildīšana» un izmaksu samazinājums, kaut vai, piemēram, samazinot elektroenerģijas izmaksas rūpnieciskajiem elektroenerģijas patērētājiem, valstij finansējot obligātās iepirkumu komponentes (OIK) daļu. Ne mazāk būtiski ir strādāt pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas, nodrošinot darbaspēka izmaksu - nodokļu likmes, virsstundu regulējuma, darba nespējas lapu izmaksu utt. - konkurētspēju vismaz Baltijas valstu līmenī, kas šobrīd tāda nav.
‒ Kādi būtu vēlamie atbalsta saņemšanas termiņi, jo vienas dienas laikā uzņēmumi atkal nespēs nostāties uz kājām. Vai visi uzņēmumi spēs iziet no krīzes?
‒ Runa ir ne tikai par naudu, bet par naudas daudzumu ‒ gara un lēta nauda izaugsmei - tas varētu būt viens no atslēgas vārdiem ilgtermiņa palīdzībai. Pārrunājot ar JRTA biedriem efektīvākos instrumentus, izkristalizējušies vairāki būtiski tēmu bloki. Pirmkārt, būtu nepieciešams nodrošināt uzņēmumu esošo kredītsaistību restrukturizāciju, izmantojot «Altum» garantijas, tādējādi uzņēmumiem parādītos papildu līdzekļi investīcijām. Otrkārt, nepieciešams maksimāli novirzīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus ražošanas iekārtu iegādei, tādējādi stiprinot konkurētspēju un ceļot produktivitāti. Treškārt, nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā stabilizācijas posmā valsts sedz darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes daļu.
Nedrīkst aizmirst par «zaļo koridoru» vietējo un ārvalstu investīciju šķēršļu noņemšanai, jo līdz šim birokrātija šo procesu sarežģīja. Turklāt birokrātija vērojama teju visās ar valsts pārvaldi saistītajās jomās. Ne velti pat latviešu dižgars Rainis ir teicis: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.» Un tas jādara arī mums - sākot no domāšanas maiņas līdz stratēģiskai plānošanai, ieklausoties vienam otrā (ar to domāju - valdību, uzņēmējus un sabiedrību kopumā).
Vēl viena krīzes mācība - nodokļi ir jāmaksā, jo no tā atkarīgs valsts atbalsts, taču tajā pašā laikā no valsts puses jāparāda, ka šie nodokļi tiek izmantoti saimnieciski, jo lietderīga un caurskatāma nodokļu tērēšana radītu papildu motivāciju maksāt nodokļus.
Es laikam būtu pārāk liels optimists, ja teiktu, ka krīzi izturēs visi uzņēmumi. Jau tagad redzam, ka bēdīgākā situācija ir mazajos un ģimenes uzņēmumos, kas citās valstīs tiek uztverti kā viens no ekonomikas stūrakmeņiem, bet diemžēl Latvijā tie palikuši tādā kā pabērna lomā, tādēļ jāturpina darbs pie nodokļu evolūcijas, paredzot vienkāršotu režīmu tieši šādiem uzņēmumiem.
‒ Optimistiskā prognoze pēc ārkārtas situācijas beigām ‒ cik laika vajadzēs, lai atsāktos normāls darba ritms?
‒ Prognozēšana ir ļoti nepateicīga lieta, to parāda kaut vai tas, ka pērn ekonomistu izteiktās prognozes par 2020. gadu kardināli atšķiras no esošās īstenības. Situāciju lielā mērā ietekmēs gan Latvijas valdības lēmumi, gan situācija pasaulē, īpaši - mūsu eksporta tirgos. Skaidrs, ka vienas dienas laikā nekas nenotiks, taču, optimistiski prognozējot, gada laikā situācija varētu stabilizēties, un, ja tiks izmantoti pareizie atbalsta instrumenti, ekonomikai izdosies izkļūt no recesijas. Ir uzņēmumi, kas tikai pēdējos gados sāka pilnībā atkopties no 2009. gada krīzes, taču šoreiz ceru, ka tik ilgs laiks nebūs vajadzīgs, jo Covid-19 izraisītā krīze nav tikai mūsu problēma, visa pasaule sēž kopējā laivā, tāpēc - jāuzloka piedurknes, jāķeras pie airiem un sparīgi jāairē, lai laivu atgrieztu mierīgos ūdeņos, neietriecoties akmeņos vai kādā aisbergā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
