Lieli un mazi darbi pilsētas attīstībai

Būtiska loma ventspilnieku un pilsētas viesu labsajūtas uzturēšanā ir pilsētas Komunālajai pārvaldei, par kuras jau paveikto un vēl ieplānoto 2020. gadā stāsta pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš.
30.07.2020. Arnis Kluinis
 
PAŠVALDĪBAS PIENĀKUMI. “Jebkurā vietā var atklāties, ka tur jāpieliek roka,” uzsver Ventspils Komunālās pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš ©Rūta Kalmuka/F64

Pilsētas dzīve nekad nav apstājusies un neapstāsies. Klimatiskie apstākļi un dzīves ikdiena prasa nepārtraukti veikt tādus pienākumus, kādi Ventspilī uzlikti Komunālajai pārvaldei. Tajā pašā laikā tiek arī plānota pilsētas attīstība ne tikai gadu, bet ilgākus laika periodus uz priekšu. Šobrīd pilsētā tiek darīti darbi, kas tika saplānoti, veidojot pilsētas infrastruktūras attīstības programmu un analizējot vēlmes, ko izteikuši pilsētnieki. Tā veidojas darbu saraksts, ko izskata vispirms Ventspils pilsētas domes pilsētas attīstības komisija un pēc tam Ekonomikas un budžeta komisija, un apstiprina dome.

Kādus Komunālās pārvaldes darba virzienus jūs vēlētos akcentēt?

Tiek rekonstruētas ielas, labiekārtoti pagalmi, apkopti parki un skvēri. Šogad ar pašvaldības atbalstu tiek veikti 17 iekškvartālu labiekārtošanas darbi, izbūvējot gan stāvvietas, gan jaunus apgaismojumus, jaunu brauktuves un ietves segumu, u.c. labiekārtošanas darbi. Tāpat šogad veiksmīgi ir realizēts viens no vērienīgākajiem vecpilsētas projektiem, kurā tika atjaunotas un pārbūvētas divas ēkas Pils ielā 45 un 47 un atjaunota degradētā teritorija 1527 m2 platībā. Ēkās tiks izveidoti mūsdienīgi biroji informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumam, kuras nomās Latvijas IT uzņēmums SIA „TestDevLab”, kas turpmāk nodrošinās 37 jaunas darba vietas informāciju un tehnoloģiju nozares darba tirgū Ventspilī.

Cik daudz naudas Ventspils ir spējusi šādiem darbiem atvēlēt 2020. gadā, kas jau paguvis ieiet vēsturē ar dažādām ķibelēm pasaulē, Latvijā un Ventspilī?

Šis gads nebūtu uzskatāms kā pats ražīgākais, bet plānoto infrastruktūras objektu realizācijas darbu kopējās izmaksas grozās ap 2,5 miljoniem eiro, neskaitot lielos objektus ar piesaistītām investīcijām, kā Zinātnes un inovāciju centra būvniecība, Robežu ielas posma rekonstrukcija.

Kuri objekti prasa visvairāk naudas un spēku?

Sākšu ar Bērzu ielas posma rekonstrukciju no Ganību ielas līdz Zvaigžņu ielai. Tā ir viena no vecākajām pilsētas ielām, ja rēķina pēc laika, kopš iela pašreizējā veidā izbūvēta.

Cik dziļi zemē šāda rekonstrukcija turpinās? Nav dzirdēts, ka Ventspilī būtu kā Rīgā, kur mašīnas ieveļas bedrēs un “Rīgas ūdens” ar “Rīgas siltumu” prāto, kam īsti piederēja tā caurule, kas pārsprāga un izraisīja zemes izskalojumu.

Tādēļ es tieši šo posmu minēju, jo tas ir viens no nozīmīgākajiem 2020. gada darbiem, kas ietver arī apakšzemes komunikāciju nomaiņu. Apmēram 300 metru garumā no jauna tiks ieguldīta gan siltumtrase, gan lietus ūdens novadīšanas tīkls, gan apgaismojuma kabeļi. Par ielas brauktuves un ietvju atjaunošanu nav ko piebilst. Tikai ielas seguma un apgaismojuma izbūve notiks Aizupes ielā. Tajā gadījumā jāatzīmē iedzīvotāju aktivitāte, lūdzot pievērst uzmanību šai ielai. Izbūvētas ir papildu autostāvvietas Lielajā prospektā. Tā ir galvenā maģistrālā iela ar daudziem veikaliem un citām iestādēm, kam apmeklētāji piebrauc ar automašīnām. Rekonstruēts tiek arī Vasarnīcu un Grīšļu ielas krustojums, Aizsaules iela, un Bangu ielā veikta jauna asfalta seguma kārtas uzklāšana.

Vai tas neradīja tipisku konfliktu, ka vieni prasa autostāvvietas, bet otri - kokus?

Šajā gadījumā stāvvietas tiek izbūvētas tur, kur nomināli zaļā zona atradās nefunkcionējošā stāvoklī. Tā bija šaura zona starp ietvi un brauktuvi, ziemas periodos pilna ar sālsūdens peļķēm. Tāpēc daudz praktiskāk bija šo joslu nobruģēt. Kokus šī bruģēšana neskāra, un zaļumu Ventspilī ir pietiekami daudz. Parku sakopšanu es jau minēju. Šogad, piemēram, Reņķa dārzā tiek pārbūvēts āra trenažieru laukums, kas darbojas kopš 2008. gada. Savu laiku nokalpojušo trenažieru vietā ir uzstādīti jauni, un laukuma pārbūve noslēgsies šajā mēnesī. Savukārt daudzdzīvokļu māju pagalmā Lielajā prospektā 27 labiekārtojam bērnu rotaļu laukumu, pārvietojot uz turieni rotaļu iekārtas, kuras agrāk atradās Lielajā laukumā, kur šobrīd ir izbūvēta strūklaka “Fregate“Valzivs””. No citiem darba virzieniem šogad liela uzmanība pievērsta pilsētas apgaismojuma uzlabošanai. Ar iedzīvotāju palīdzību fiksējām vietas, kur veidojās tumši laukumi, kaut gan ielas apgaismojums izbūvēts bija jau iepriekš. Ventas labajā krastā jeb Pārventā pa vairākām ielām kopā papildus uzstādīti 13 gaismas ķermeņi. Tūliņ tiks uzsākti līdzīgi darbi Ventas kreisajā krastā, Gāliņciemā, Kauškuļciemā un Žāžciemā papildus uzstādot 20 jaunus gaismekļus.

Apkaimēs, kā tagad moderni teikt.

Iesākām arī gājēju pāreju izgaismošanu. Piemēram, pie Ventspils 6.vidusskolas Sarkanmuižas dambī pie Lauku ielas tika izbūvēts apgaismojums virs gājēju pārejas, lai bērniem un vecākiem būtu drošāk šķērsot pāreju. Jauns apgaismojums izbūvēts Annas ielā vecpilsētā, kur apgaismojums bija, bet vecs, varētu pat teikt, ka vēsturisks. Tas pats tiks izdarīts vecpilsētā Pils ielā, tāpat arī Krievlaukos un papildināts arī Pārventas centrā (neskaitot jau minētos 13 gaismas ķermeņus).

Ko Ventspils dara, lai depresīvu noskaņojumu pilsētniekos un pilsētas viesos neradītu pamestas ēkas un apdzīvotu ēku fasādes sliktā stāvoklī?

Jautājums vairāk attiecas uz pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”, kas veic pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, bet dažus orientierus varu dot. Jāsāk ar to, ka vairums ēku pilsētā nav pašvaldības īpašums, tāpēc pašvaldība nevar tās sakārtot vai pārbūvēt. Ļoti labi darbojas mehānisms, ka pašvaldība, pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem “Par Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala labiekārtošanai”, dod 50-80 procentu līdzfinansējumu iedzīvotājiem, kuri apņēmušies uzlabot savu daudzstāvu dzīvojamo māju pagalmus un tos sakārtot. No šādiem objektiem varu nosaukt Stradiņa ielas 21A, Celtnieku ielas 2A, Usmas ielas 13 pagalmus kur iesaistījušies privatizēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki ar saviem līdzekļiem. Dažādi nelieli brauktuvju segumu sakārtošanas darbi tiek veikti vēl vairākos citos pagalmos.

Pilsētas viesus visvairāk interesē pilsētas centrs un pludmale.

Jā, pludmale, kur šogad jau 22. gadu pēc kārtas pacelts Zilais karogs. Tas apliecina, ka pludmale ir tīra un droša. It īpaši ārvalstu tūristi karogu atpazīst un novērtē, tādēļ arī pludmale vasaras mēnešos tiek ļoti apmeklēta.

Ventspils pilsētas pašvaldības arhīvs

Vai šādi tūristi ir tikuši līdz Ventspilij?

Tūristu skaits, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, sarucis tieši tāpat kā visā pasaulē. Grūti pateikt, vai tas ir labi vai slikti. No drošības viedokļa labi, bet no ekonomiskā viedokļa slikti, jo viesu ēdinātājiem un izguldītājiem tiek mazāki ienākumi. Arī pašvaldības objektos brīdinām par distances ievērošanu, piemēram, pie pludmales ir uzstādītas brīdinājuma zīmes ar lūgumu ievērot divu metru distanci.

Tāpat pa Ventspils promenādi visiem jānoiet.

Šogad jānoiet bez pulcēšanās. Lai gan pulcēšanās nav pilnībā aizliegta, tā ir ierobežota un neļauj ierastajā veidā organizēt ne Jūras svētkus, ne pilsētas svētkus. Nav tā, ka nekas nenotiek, bet notiek izkliedēti dažādās pilsētas vietās un ievērojot valsts noteiktās prasības. Notika Jūras svētki, ikgadējais motobraucēju pasākums ar parādi, kurā piedalījās dažādu klubu pārstāvēti, kā arī aktīvākie vietējie pilsētas motobraucēji. Dzīve pilsētā neapstājas.