Liepājas Universitāte: vairāk nekā 90% absolventu strādā savā specialitātē

Intervija ar Liepājas Universitātes rektori Daci Marku (D. M.) un Liepājas Universitātes Senāta priekšsēdētāju Zandu Gūtmani (Z. G.).
17.09.2020. ZPZane Puķe
 
VISAI LATVIJAI. „Mūsu programmas labi parāda centrbēdzes tendenci – studenti nāk no dažādām Latvijas vietām, bieži – no Rīgas, tāpēc nav pamata runāt par Liepājas Universitāti tikai kā reģionālā mēroga augstākās izglītības iestādi”, uzsver Zanda Gūtmane un Dace Markus ©Dmitrijs Suļžics/F64

Beidzot ir apkopoti dati par augstskolu absolventu karjeru. Dati apgāž mītu, ka tikai retais absolvents strādā savā specialitātē. Kādi ir šie dati?

D. M.: ‒ Daudzkārt esam stāstījuši, ka pedagoģijas programmu absolventi nav bezdarbnieki, ka viņi strādā savā specialitātē, bet neticīgo bijis daudz. Tagad esam ieguvuši oficiālus statistikas datus - 90,4% no Liepājas Universitāti absolvējušajiem skolotājiem pirmā gada laikā ir nodarbināti, un tas ir visaugstākais rādītājs starp Latvijas augstskolu skolotāju programmu absolventiem. Protams, jaunās skolotājas veido savu ģimenes dzīvi, bet svarīgs faktors ir arī dzīves materiālais nodrošinājums, kas roku rokā iet ar profesijas prestižu, tādēļ vērtīgi būtu uzzināt, vai šie rādītāji mainās, piemēram, pēc pieciem gadiem. Toties Liepājas Universitātes sociālo darbinieku programmas absolventu ienākumi ir visaugstākie salīdzinājumā ar citu augstskolu absolventiem līdzīgā programmā. Lepojamies arī ar to, ka no visu mūsu programmu absolventiem 27% strādā izglītības nozarē. Arī tas ir visaugstākais rādītājs no visām Latvijas augstskolām, bet mūsu universitātes tūrisma un rekreācijas vadības programmas absolventu nodarbinātība ir 91,7%, kas tāpat ir visaugstākais rādītājs no Latvijas augstskolām ar līdzīgu studiju programmu.

Sekojot tautsaimniecības prasībām, esam daudz resursu ieguldījuši tehnoloģiju attīstībā, atbalstot IT un inženierzinātņu studijas un pētījumus. Jau stāstīts par sasniegumiem starptautisko projektu konkursos, tomēr neviens izglītības templis nevar būt pilnvērtīgs bez kultūras. Tāpēc ir gandarījums, ka Baltu filoloģijas, kultūras un komunikācijas, Eiropas valodu un kultūras studiju programmās Liepājas Universitātes absolventu nodarbinātība ir 88,9%, kas ir visaugstākais rādītājs starp Latvijas augstskolām līdzīgās studiju programmās.

Pēdējā desmitgadē Liepājas Universitāte ir atļāvusies riskēt un ieviest jaunas studiju programmas, kas pakāpeniski attīstās. Kā klājas mediju mākslas virzienam, aktiermākslai un rakstniecības studijām?

Z. G.: ‒ Joprojām esam gandarīti par mūsu unikālo studiju programmu darbību. Pirms vairāk nekā 10 gadiem izveidotais jauno mediju mākslas virziens pierāda to, ka Latvijas augstākajā izglītībā ir iespējams iesakņot inovatīvas idejas un studiju modeli. Mākslas un tehnoloģiju sasaistē esam attīstījuši pilna cikla studijas, izveidojuši kopīgu maģistra programmu ar RISEBA, pašlaik strādājam pie kopīgas doktorantūras. Pēdējā desmitgadē esam atļāvušies arī citus izaicinājumus. Maģistra līmenī arvien pieprasītākas kļūst rakstniecības studijas - programma, kurā akadēmiskā izglītība apvienota ar radošās rakstīšanas, literārās rediģēšanas un citu profesionālo prasmju apguvi, kas noderīgas, darbojoties kultūras jomā. Savukārt Liepājas teātra aktieru rindas drīz papildinās mūsu aktiermākslas absolventi.

Minētās programmas labi parāda centrbēdzes tendenci - studenti nāk no dažādām Latvijas vietām, bieži - no Rīgas, tāpēc nav pamata runāt par Liepājas Universitāti tikai kā reģionālā mēroga augstākās izglītības iestādi, kas sagatavo darbiniekus vietējam darba tirgum. Mūsu izcilāko studentu un absolventu darbības lauks ir gan Liepājas un visas Latvijas, gan arī starptautiskā vide.

Augstākās izglītības jautājumi šobrīd ir uzmanības centrā…

D. M.: ‒ Cilvēks un kultūra ir dziļi nešķirami jēdzieni, bet ikdienā mums ir arī daudz risināmu stratēģijas jautājumu. Piemēram, ja valdība nolems kādu no universitātēm veidot par izcilības paraugu, tā būs ļoti būtiska valdības finansiāla atbildība. Pašreiz Latvijas augstskolām piešķirtie līdzekļi stipri atpaliek ne tikai no prestižām Eiropas, bet arī tepat no tuvāko kaimiņu augstskolām. Liepājas Universitātē šobrīd strādā 68% docētāju ar zinātņu doktora grādu, ir jaunie docētāji un zinātnieki, kuri plānojuši strādāt Latvijā un interesējas par mērķtiecīgu valsts izglītības attīstības stratēģiju.

Jaunais Augstākās izglītības likums met izaicinājumu daudzām augstskolām. Vai esat sagatavojušies?

D. M: ‒ Viens no pēdējiem mūsu stratēģiskajiem jaunumiem ir trīs ārpus Rīgas esošo universitāšu sadarbības memoranda parakstīšana ceļā uz konsorcija dibināšanu. Šis ir viens no veidiem, kā brīvprātīgi un reāli aktivizēt ciešāku universitāšu sadarbību un resursu efektīvāku koplietošanu, lai attīstītos vēl straujāk. Valstiski stratēģiskos dokumentos deklarējam, ka esam par policentrisku valsts attīstību, tātad jābūt kvalitatīvas un pietiekami vispusīgas izglītības un pētniecības attīstības iespējām arī ārpus Rīgas. Paldies Liepājas pilsētas pašvaldībai par pleca sajūtu ceļā uz konsorcija veidošanu, manuprāt, mēs esam ļoti labi partneri! Vasarā tapa pirmie rezultāti - esam vienojušies par trim nozarēm, ko īpaši attīstīsim: bioekonomiku, cilvēkzinātnes un tehnoloģijas. Plānojam izcilu viesprofesoru aicināšanu kopā visās trīs universitātēs, ieplānota kopīga zinātniskā konference, diskutējam par vienotu IT rīku un kvalitātes vadības sistēmu veidošanu, piedāvājam studentiem otrajā semestrī no katras universitātes brīvas izvēles kursus, ko īstenot attālināti kopā trīs universitātēs. Tas paplašina studentiem tādu kursu pieejamību, kurus nedocē katrā universitātē. Liepājā jau tikušies trīs starptautisko sakaru daļu pārstāvji, dzimuši jauni sadarbības modeļi ārvalstu studentu piesaistei. Lasītāji, lūdzu, nesteidziniet, mūs, lai labais sākums nekļūst paviršs! Labām idejām ir jānobriest.

https://www.liepu.lv/lv