No Rīgas līdz Tallinai ar kājām 50 dienās pa "Mežtaku"

Covid-19 krīzes laikā, kad ceļošanas iespējas ir ierobežotas, “Mežtaka”, kas vijas garām vairāk nekā 400 ievērības cienīgām vietām, ir lieliska alternatīva dabas, vēstures un kultūras pieminekļu mīļotājiem. Taka ir interesanta ikvienā gadalaikā, turklāt, staigājot pa to, nav jāvelk maskas.
17.10.2020. Ilze Šteinfelde
 
Mežtaka ved gar Amatas upi, kuras krastos skatāms varenais Zvārtes iezis ©Kaspars Krafts/F64

“Mežtaka” ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. No Lietuvas pierobežas pilsētas Lazdijiem līdz Tallinai ar kājām pa “Mežtaku” var aiziet aptuveni 100 dienās, kopā mērojot aptuveni 2100 kilometrus.

Santjāgo ceļš Spānijā, Mežtaka” un Jūrtaka” ‒ Baltijā

Latviju iespējams krustu šķērsu izstaigāt ar kājām un mugursomu plecos. Var, protams, doties pa pašu izveidotu maršrutu vai arī pa iekārtotu taku, kādas atrodas vairākās pašvaldībās. Kopš 2018. gada var doties pa “Jūrtaku”, kas vijas gar Baltijas jūru aptuveni 1400 km garumā, un kopš šā gada rudens - pa “Mežtaku”. “Jūrtaka” ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti. Tā sākas pie Lietuvas - Krievijas robežas Nidas ciemā Lietuvā un ved cauri Latvijai līdz Tallinas ostai Igaunijā.

Juris Smaļinksis ar kājām ir izstaigājis abas takas, turklāt daudzus posmus, meklējot labāko takas nospraušanas vietu, pat vairākas reizes. / Kaspars Krafts/F64

Šogad, Covid-19 krīzes laikā šī taka bija ārkārtīgi populārā. Eiropā un pasaulē garo distanču takas popularitāti ir iemantojušas jau sen. “Lauku ceļotāja” tūrisma un vides speciālists Juris Smaļinksis kā piemēru min Santjāgo ceļu Spānijā vai Apaču taku Amerikā. Santjāgo ceļš svētceļniekiem ir zināms jau vairāk nekā 1000 gadus, un mūsdienās pa to dodas arī tūristi. Apaču taka Amerikā ir krietni jaunāka ‒ tā izveidota pagājušajā gadsimtā. Tagad arī Baltijā ir divas garo distanču takas.

Takas dažādām grūtības pakāpēm

Kaspars Krafts/F64

“Mežtaka” visā tās garumā tiks marķēta, un tajā tiks izvietoti informatīvie stendi un norādes. Līdz šim jau ir marķēta takas ziemeļu daļa, proti, taka, kas ved no Rīgas cauri Baltezeram (Ādažiem), Vangažiem, Gaujas nacionālajam parkam, Ziemeļgaujai, Veclaicenei Latvijā, Setu zemei, gar Peipusa ezeru un tālāk pa Ziemeļigaunijas krastu ‒ līdz Tallinai Igaunijā. Notiek arī “Mežtakas” dienvidu daļas izpēte un apsekojumi Kurzemē un Lietuvā, kura būs ejama tūristiem jau nākamajā vasarā.

Kaspars Krafts/F64

“Mežtaka” ir sadalīta posmos. Juris Smaļinskis stāsta, ka posmi izveidoti ar tādu aprēķinu, lai tie būtu veicami vienā dienā. Īsākais posms Latvijā ir 15 km, garākais - 27 km garš (Līgatne‒Cēsis). Ja takas gājējiem 27 km pievārēšana vienā dienā ir par grūtu, tad šī posma vidū ir rodamas naktsmājas Kārļmuižā. Katrs posms ir veicams vai nu kā atsevišķs maršruts, vai arī, posmus savienojot, var veikt vairāku dienu maršrutu. Var doties garās distances pārgājienā vairākas dienas vai nedēļas, var izvēlēties tikai atsevišķus posmus vai pat posmu daļas. “Mežtaku” var sākt jebkurā fiziski pieejamā vietā un iet abos virzienos (marķējums ir abos virzienos). Pie katra posma ir norādītas nakšņošanas un transporta iespējas, apskates objekti pa ceļam, informācija, kam jāpievērš uzmanība, un cita noderīga informācija. Atkarībā no interesēm un iespējām atsevišķus “Mežtakas” posmus var neiet kājām, bet izmantot sabiedrisko transportu. Var vienoties ar naktsmītņu saimniekiem par transportu un mantu pārvešanu uz nākamo vietu.

Nenoklīst no “Mežtakas” palīdz marķējums uz kokiem vai citiem objektiem un priekšmetiem. Apdzīvotās vietās orientēšanos atvieglo “Mežtakas” uzlīmes uz ceļa zīmēm un citiem objektiem. Nozīmīgās tūrisma vietās “Mežtakas” malā ir izvietoti informācijas stendi.

Skaistie ziemeļi

Pastaigā pa “Mežtaku” gar Amatas upi devos aizvadītajā ceturtdienā, kad lietus Latviju bija mērcējis visu nakti un līdz pusdienas laikam turpināja sīki rasināt, atstājot pērlīšu lāses egļu skujās. Taču tas netraucēja baudīt krāšņos skatus, kas paveras takas gājējiem.

Kaspars Krafts/F64

Kopumā “Mežtakas” ziemeļu daļā Latvijas teritorijā ir izveidoti 15 posmi, no tiem 5 posmi caurvij Gaujas nacionālo parku. Igaunijas teritorijā ir 35 posmi. “Mežtakas” ziemeļu daļas garums ir aptuveni 1060 km, kas varētu būt aptuveni 1,3 miljoni soļu. “Mežtaka” šķērso Vidzemes, Alūksnes un Hānjas augstieņu daļas, bet citviet tā ved pa zemienēm. Zemākās vietas “Mežtakā” atrodas līdz ar jūras līmeni, bet augstākā (~ 256 m vjl.) atrodas Lielā Munameģa piekājē. “Mežtakas” tuvumā ir apskatāmi izcili dabas pieminekļi: lielākais Baltijas valstu dižakmens Ehalkivi (930 m3), Baltijas valstīs augstākais ūdenskritums - Valastes ūdenskritums (26 m) un arī varenais Jegalas (Jägala) ūdenskritums. Gaujas un tās pieteku krastos paceļas lieli un ainaviski skaisti smilšakmens atsegumi ar dabiskām un cilvēka veidotām alām. Piuzas alas Igaunijā ir garākās cilvēka veidotās pazemes raktuves Baltijā smilšakmens iežos. Somu līča krastā zinātāji atpazīs miljoniem gadu vecas fosilijas.

Latvijā “Mežtakas” garums ir 333 km. Lielāka maršruta daļa Latvijā (60%) ved pa meža ceļiem un takām, apmēram trešdaļa (35%) pa grantētiem lauku ceļiem. Tikai neliela daļa no maršruta (5%), kas ir ārpus lielajām pilsētām, ved pa asfaltētiem ceļiem.

Kaspars Krafts/F64

“Mežtaka” tiek veidota projektā “Garās distances pārrobežu pārgājienu maršruts “Mežtaka", kas tiek realizēts ar Eiropas Savienības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas atbalstu. “Mežtaka” ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu E11 maršruta, kas savienos Nīderlandes pilsētu Ševeningenu ar Igaunijas galvaspilsētu Tallinu, caurvijot Osnabruku un Potsdamu Vācijā, Poznaņu Polijā, Ogorodņikus Polijā, Kauņu Lietuvā un Rīgu Latvijā.

Noderīga informācija

Mežtakas” garums ziemeļu un dienvidu daļā kopā

Latvijā (“Mežtaka”) - 599 km

Igaunijā (“Metsa matkarada”) - 725 km

Lietuvā (“Miško takas”) - 751 km

Informācija internetā

baltictrails.eu

"Mežtakas" ziemeļu daļas partneri

Dabas aizsardzības pārvalde,

A/S “Latvijas valsts meži”,

Vidzemes plānošanas reģions,

Rīgas plānošanas reģions,

Igaunijas Lauku tūrisma organizācija (MTÜ Eesti Maaturism),

nevalstiskā organizācija “Peipsimaa Turism”,

“Setomaa Turism”,

“MTU Okokuller” - Lahemā nacionālajā parkā,

“Pohja - Eesti Turism”

Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” kā vadošais projekta partneris