Pandēmijas laikā atpūtas vietās veidojas atkritumu kaudzes

Pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu dēļ būtiski palielinājusies interese par atpūtu dabā. Diemžēl komplektā ar šo interesi nāk arī plastmasas pudeles, ietinamais papīrs un citi atkritumi, kas paliek dabā.
13.11.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Dāvis Ūlands/F64

Divu gadu laikā, kopš Dabas aizsardzības pārvalde kopīgi ar Pasaules dabas fondu uzsāka aicinājumu "Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes", sabiedrības vides apziņa par atkritumu neatstāšanu dabā ir krietni uzlabojusies, taču joprojām labiekārtotās atpūtas vietas dabā kļūst par "atkritumu magnētu".

Ķemeru nacionālais parks bija viena no vietām, kur pirms diviem gadiem no vairākām pastaigu takām pārvalde aizvāca mazās atkritumu urnas, to vietā izvietojot informatīvās zīmes, kas aicina aiz sevis dabā neko neatstāt. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šajās vietās piesārņojuma ar atkritumiem ir ļoti maz un atraktīvā kampaņas tēla ‒ āpša ‒ aicinājums tiek ievērots.

Līdzīgi arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ‒ vietās, kur kampaņas laikā urnas aizvietotas ar informatīvajām zīmēm, atkritumu daudzums samazinās. Savukārt labiekārtotās atpūtas vietas, kas izsludinātās pandēmijas dēļ piedzīvoja vairākkārtīgu apmeklētāju skaita pieaugumu, bieži vien kļuva par "atkritumu magnētiem", kur nedēļas nogalēs veidojās dažādu ēdienu iepakojumu kaudzes.

Gaujas nacionālais parks ‒ lielākais un vecākais nacionālais parks Latvijā ‒ vienmēr ir bijis interesants gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem, dabas baudītājiem un aktīvas atpūtas cienītājiem, turklāt neatkarīgi no gadalaika.

PAR TĪRU DABU. Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš aicina doties dabā. Dodoties prom, neko tajā neatstāt, tātad ‒ ko atnesi, to aiznes! / Kaspars Krafts/F64

Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš stāsta, ka gadā Gaujas nacionālā parka apmeklējumu skaits svārstās ap miljonu. Šogad krīzes dēļ interese un vēlme apmeklēt Gaujas nacionālo parku (GNP) ir dubultojusies. Tātad šogad, iespējams, GNP apmeklējumu skaits būs rekordliels - 2 miljoni. Diemžēl līdz ar tūristu pieplūdumu teju dubultojies arī atkritumu apjoms, ko nākas iznest un izvest no parka. Ne visās nacionālā parka vietās pie atkritumu urnām iespējams piebraukt ar atkritumu mašīnu. Vietās, kur tas nav iespējams, atkritumu maisus uz saviem pleciem līdz ceļam, kur var piebraukt mašīna, iznes parka darbinieki. "Par atkritumu izvešanu gadā maksājam tūkstošus. Šogad kopēja summa noteikti būs lielāka nekā citus gadus," lēš R. Auziņš. Dabas aizsardzības pārvalde priecātos, ja tūristi pēc viesošanās dabā neatstātu tajā ietinamos papīrus, tukšas pudeles, vienreizlietojamos traukus un citas sev vairs nevajadzīgas lietas.

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne atgādina senu Amerikas indiāņu teicienu, kas vēstī, ka "dabu mēs neesam saņēmuši mantojumā no senčiem, bet gan aizņēmušies no mūsu bērniem". "Turpinot šo domu, dabas piesārņošana ar atkritumiem ir līdzvērtīga bērnistabas piesārņošanai. Mūsu sašutumu izpelnītos ikviens, kurš garāmejot iemestu pudeli, izlietotu pārtikas iepakojumu vai izsmēķi zīdainīša ratiņos," uzsver G. Gabrāne.

Lielu ieguldījumu saukļa "Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes" popularizēšanā un kampaņas mērķu sasniegšanā devušas arī pašvaldības ‒ vairākos desmitos novadu atpūtas vietās, dabas takās un parkos pašvaldības izvietojušas informatīvās zīmes, veicinot iedzīvotāju vides apziņu.

"Patlaban, kad plānojam un īstenojam pasākumus ekonomikas atveseļošanai un sabiedrības labklājības nodrošinājumam kopumā, arvien nozīmīgāka kļūst arī sistemātiska vides stāvokļa novērtēšana un sabiedrības informēšana. Iniciatīva "Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes!" stiprina iedzīvotāju atbalstu pasākumiem vides veselības uzturēšanai un veicina dabas saglabāšanu. Daba var palīdzēt risināt veselības un sociālās problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji, nodrošinot tos ar piekļuvi aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī ieguldījumiem plašākā zaļajā infrastruktūrā," teic Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Mazo urnu apsaimniekošana dabas objektos un dabas takās ir ļoti sarežģīta apgrūtinātās piekļuves dēļ. Turklāt tā prasa gana lielus cilvēku un finanšu resursus gan pārvaldei, gan pašvaldībām, gan zemju īpašniekiem. Pārvalde vien ik gadu mazo urnu apsaimniekošanai tērē apmēram 70 000 eiro, ko varētu ieguldīt, piemēram, jaunas infrastruktūras ‒ laipas, takas, skatu platformas, atpūtas vietas ‒ izveidē.