Skanstes miljonāriem uzsauc lietus kanalizāciju

Lai jaunajā Skanstes apkaimē varētu būvēt milzīgas, desmitiem stāvu augstas ēkas biroju, banku, nekustamo īpašumu un IT pakalpojumu kompāniju vajadzībām, ir būtiski jāpazemina gruntsūdens līmenis un jāaizvada prom lietus ūdeņi. Rīgas pilsēta nolēmusi atbrīvot attīstītājus no šīs problēmas, un pie reizes rīdzinieki tiks pie jauna brīnišķīga parka.
02.07.2020. Imants Vīksne
 
Šeit taps brīnišķīgs parks Skanstes augsto gruntsūdeņu problēmas atrisināšanai un zaļās publiskās ārtelpas estētikas vairošanai ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Šajās dienās Skanstes kādreizējo mazdārziņu galā sākas koku ciršana. Radikālās dzīvnieku tiesību organizācijas gan mēģināja vēl vairāk pavilkt garumā liegumu darbu sākšanai, tomēr vairums putnu jau izligzdojuši, eži apčubināti, suņi un kaķi izķerti, bezpajumtnieki izmitināti sociālajās mājās. Līdz ar to nav šķēršļu Jaunās Skanstes svarīgākās sastāvdaļas tapšanai.

Lētāk un gudrāk

Mājas, ielas, autostāvvietas ūdenī uzbūvēt nevar, tāpēc nepieciešama meliorācija. Bet šī vis nebūs parasta lietus notekūdeņu kanalizācija ar kolektoriem, zemē ieraktām caurulēm un sūkņu stacijām. Ūdens tiks novadīts pa virszemi starp vairākām jaunām ielām ierīkotā kanālu un tālāk dīķu sistēmā. Šāds risinājums tiek dēvēts par ilgtspējīgu un būs aptuveni 3,5 reizes lētāks nekā klasiska naudas guldīšana caurulēs zem zemes. Turklāt ekstremālu nokrišņu gadījumā virszemes noteces sistēma ar palielināto ūdens daudzumu tiks galā daudz labāk. Ir arī trešais zaķis ar vienu šāvienu - zaļumos pie ūdeņiem ir jaukāka uzturēšanās, un šī iespēja Skanstē tiks nodrošināta. Ap dīķu sistēmu tiks izveidots brīnišķīgs parks trīs hektāru platībā. Lauku kategorijās tā, protams, nav nekāda grandiozā platība, taču pilsētā šāda apzaļumota oāze būs ļoti nozīmīgs elements cilvēku un vides labsajūtai.

Darbavietas ražos nodokļus

Protams, jebkāda veida darbi un nekustamā īpašuma operācijas vietā, kur plika zeme maksā tālu virs simta eiro kvadrātmetrā, izsauc daudzveidīgas aizdomas. Tostarp, ka publiskie līdzekļi tiks sabāzti kādās privātās kabatās. Ka visi koki tiks nocirsti un vietā būs pliks betons. Ka dzīvniekus kādreizējo mazdārziņu teritorijā brutāli apslaktēs. Un tādā garā.

Investoru un attīstītāju vārdā Mārtiņš Vanags sola, ka Skanstes birojos strādājošās “baltās apkaklītes” iemaksās Rīgas kasē lērumu nodokļu. Ieguldīt ieguldītājos nodokļu maksātājiem atmaksāsies / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Lai kliedētu vai vismaz nesabiezinātu Skanstes apkaimei uzlikto negatīvo ēnu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments šonedēļ rīkoja projekta publicitātes pasākumu. Skanstes publiskajā infrastruktūrā - jaunās ielās, inženierkomunikācijās, lietus ūdens novadīšanas un uzkrāšanas sistēmā un ārtelpas labiekārtojumā tiks ieguldīti 20 miljoni eiro. Tie ir Rīgas pilsētas, Latvijas valsts un Eiropas Savienības līdzekļi, tātad nodokļu maksātāju nauda. Tomēr tulkot šo ieguldījumu kā pārmērīgi dāsnu dāvanu dažiem bagātiem attīstītājiem gluži nevar. Jā, attīstītāji un baņķieri ir bagāti, dāvana liela. Taču arī viņi investē Skanstē, būvē mājas un šajās mājās sēdošās “baltās apkaklītes” maksā nodokļus. Investoru un attīstītāju organizācijas ‒ Skanstes attīstības aģentūras vadītājs Mārtiņš Vanags sarēķinājis, ka jau pašlaik ieguldītie 320 miljoni eiro katru gadu ģenerē iedzīvotāju ienākumu nodokli aptuveni 40 miljonu vērtībā. Līdz 2024. gadam privāto investīciju apjomam jāaug līdz 800 miljoniem. Un augs arī samaksātie nodokļi. Skanstes apkaimē tad būs 30 000 darbavietu un 12 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

2050. gadā, kad Skanste būs pilnībā apbūvēta, parka veidā izveidotajai lietusūdens virszemes noteces sistēmai būs jākalpo 100 000 šeit strādājošo un dzīvojošo cilvēku.

Skanste būs kļuvusi par Rīgas jauno biznesa centru ar patīkamu dzīvojamo vidi un pievilcīgu ārtelpu. Bet līdz tam gan vēl daudz darba darāms. Tostarp jāatrisina pārvietošanās problēma.

Kapu tramvajs neatbrauks

Jau šobrīd tiek projektēti un būvēti veloceļi Skanstes apkaimes virzienā. Taču ne visiem labpatīk pedāļus mīt un ne visos laika apstākļos. Arī padarīt Skansti par milzu autostāvvietu nebūtu prāta darbs. Vajadzīgs sabiedriskais transports. Taču pagaidām te plānota tikai neērta autobusu satiksme. Jāatgādina, ka iepriekš bija iecere uz Skansti ierīkot tramvaja līniju. Bet pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksmes” projekts bija tik vāji sagatavots, slikti pamatots un pats iesniedzējs tik ļoti sapinies korupcijā, ka Eiropas līdzekļi projektam tika atņemti. Tā dēvētais kapu tramvajs tuvākajos gados līdz ar to neatbrauks. Visticamākais, netiks īstenoti vēl divi citi publiski nozīmīgi un teorētiski vajadzīgi projekti. Laikmetīgās mākslas muzejs jau ir uzprojektēts, iztērēti četri miljoni eiro, taču projekts netiks īstenots, jo tam ir saistība ar bankas “ABLV bank” īpašniekiem. Un viņu biznesa impērijas iznīcināšanu pasūtījusi ASV valdība. Otrs nenotikušais projekts ir koncertzāle.

Koncertzāles nebūs

Kad publicitātes pasākumā Neatkarīgā vaicāja, vai pie brīnišķīgā Skanstes parka nebūtu lieliska vieta koncertzālei, klātesošie jautri ķiķināja. Tas tāpēc, ka šāda iecere patiešām joprojām ir paredzēta Skanstes lokālplānojumā. Kā skaidro Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale, Skanste ir atzīta par otro piemērotāko vietu koncertzālei aiz AB dambja. Taču valsts Kultūras ministrijas personā nupat nolēmusi to iebūvēt Kronvalda parkā. Saprātīgs skaidrojums - kāpēc? ‒ izpaliek, publiskas diskusijas - arī. Varbūt iemesls ir tāds, ka Skanstē koncertzālei rezervēta privāta zeme. Bet tagad tam vairs nav nozīmes. Jaunu kultūras būvju Skanstē nebūs. Jāiztiek ar “Hanzas peronu”, ko tie paši “ABLV bank” īpašnieki paguva uzbūvēt vēl pirms sankcionēšanas. Būs jauni biroji un dzīvojamās mājas, būs lielveikals. Un būs brīnišķīgs parks ar vairākiem rotaļlaukumiem, pastaigu takām 2,4 kilometru garumā, piknika un sportošanas vietām, peldošām dobēm, 1000 kokiem, visdažādākiem krūmiem, fitoremediācijas augiem virsūdeņu attīrīšanai un arī viengadīgajiem augiem, kas kalpos aizgājušā mazdārziņu laikmeta piemiņai.