Monopolisti no rīdziniekiem grib iekasēt vairāk

“2020. gada trešajā ceturksnī augstas konkurences tirgus apstākļos “Latvenergo” termoelektrostacijās ir izdevies saražot vairāk siltumenerģijas,” ziņo uzņēmums “Latvenergo” un izdevīgi pārdod šo preci uzņēmumam “Rīgas siltums”, kas savukārt grasās paaugstināt siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem.
04.11.2020. Imants Vīksne
 
©Oksana Džadana/F64

“Rīgas siltums” vaino “Latvenergo”, savukārt “Latvenergo” izmaksas pamato ar gāzes cenām. Tātad finālā iedzīvotājiem aizsūtīta ziņa par ļauno Krievijas “Gazprom”. Savukārt morāle ir tāda, ka centralizētu pakalpojumu sniedzējam lāgā nevar uzticēties. Ja vien tas ir tehniski iespējams, mājā jāierīko individuālā apkure, jo tad patiešām iespējams daudzmaz kontrolēt tēriņus, nevis izlasīt par iecerēto sadārdzinājumu valdības izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pat ja kurināts tiek ar to pašu gāzi, ko lieto “Latvenergo” un “Rīgas siltums”.

Septiņas dienas nepiekrist

Sludinājums par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegto tarifu projektu publicēts pirmdien, aicinot lietotājus septiņu dienu laikā sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) siltumenerģijas tarifu.

Kāpumi ir paredzēti uzreiz divi. Viens ‒ no šī gada 3. decembra līdz 2021. gada 31. jūlijam. Un tad nākamais kāpums no 1. augusta. Kopējais sadārdzinājums būtu par 11%, un absolūtos skaitļos tas būtu no pašreizējiem 39,77 eiro par megavatstundu vispirms uz 44,10 eiro, bet vasarā uz 45,27. Turklāt tarifam jāpierēķina vēl arī pievienotās vērtības nodoklis 12% apmērā par siltumenerģijas piegādi. Protams, teorētiski pastāv iespēja, ka atvēlēto septiņu dienu laikā kādi kompetenti apkures zinātņu doktori pierādīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, ka tarifus celt nav nepieciešams. Praksē monopolistu pieprasījumi biežāk tiek apmierināti, taču šai reizē viens monopolists par otru dod mājienu, ka cenu kāpums ir nepamatots.

Neizprotams cenu kāpums

Lūk, kā nepieciešamību no rīdziniekiem iekasēt vairāk paziņojumā sabiedrībai pamato “Rīgas siltuma” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis: “Siltumenerģijas tarifā vairāk nekā 71% sastāda iepirktās siltumenerģijas un kurināmā izmaksas, kur galvenais pirktās enerģijas piegādātājs ir AS “Latvenergo”. Jāsaka, ka no AS “Latvenergo” pirktās siltumenerģijas cenas pieaugums par 26% ir negaidīts. Mēs ceram, ka šis kāpums ir īslaicīgs, tādēļ veicām maksimālus taupības pasākumus, akumulējot daļu izmaksu, tādējādi siltumenerģijas tarifs pieaugs tikai par 11% jeb 4,33 eiro par vienu megavatstundu.”

Un turpinājumā uzņēmuma vadītājs dod mājienu, ka “Latvenergo” prasītā cena ir nepamatota: “Ja AS “Latvenergo” nākamajos mēnešos nesamazinās pirktās enerģijas izmaksas, būsim spiesti vēlāk atkārtoti pārskatīt siltumenerģijas tarifu. Lai izprastu neplānotā iepirktās siltumenerģijas cenas pieauguma iemeslus, AS “Rīgas siltums” ir vērsusies arī AS “Latvenergo” un SPRK.”

Arī AS “Rīgas siltums” ražo siltumenerģiju gan no dabasgāzes, gan atjaunojamiem energoresursiem, un kurināmais tiek iepirkts atklātu konkursu ceļā, tāpēc vēl jo vairāk nav izprotams šāds iepirktās siltumenerģijas cenu kāpums.”

Prognozēts cenu līmenis

“Latvenergo” savukārt pārmetumus noraida. “Rīgas siltumam” esot bijis savlaicīgi darīts zināms siltuma ražošanas aprēķins: “AS “Latvenergo” nav veikusi siltuma ražošanas tarifa izmaiņas, bet gan savlaicīgi un pārskatāmi aplēsusi gāzes kā resursa cenu izmaiņas siltuma ražošanas aprēķinā. “Latvenergo” ražo un piegādā siltumu AS “Rīgas siltums” atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, un saskaņā ar tās regulējumu siltuma gala cenas aprēķinā būtiskākā daļa ir ražošanas resursa izmaksām. Pēc ilgstoši zema gāzes cenu perioda, kas arī atspoguļojās ļoti zema siltuma tarifa veidā, šobrīd gāzes cena pakāpeniski pieaug, un tas atspoguļojas siltuma gala tarifos. Tomēr vidējā termiņā skatoties, turpmāks resursu cenas pieaugums netiek prognozēts, un turpmākās cenu svārstības ir iespējamas mazākā apmērā. Šāds cenu līmenis bija iepriekš prognozēts, un savlaicīga informācija par vidējām resursu cenām apkures sezonā tika nodrošināta augusta beigās.”

Kurš te blefo?

Kas attiecas uz gāzes piesaukšanu šajā ķīviņā, tās cenas ir tikpat svārstīgas kā jebkuram citam energoresursam, kas tiek pārdots ar biržas starpniecību. Un, pat ja Latvijā visa gāze tiek atpumpēta no Krievijas, arī šo cenu ietekmē globālā tirgus notikumi. Ziemas tuvošanās, ieguves apjomi un pat prezidenta vēlēšanas ASV. Vasarā gāzes cenas bija lejā, tagad biržas indeksi atgriezusies pērnā rudens līmenī. Tikai jautājums, vai ar to pietiek, lai pamatotu “Latvenergo” piegādes cenu “Rīgas siltumam” un tālāk ‒ apkures tarifu celšanu iedzīvotājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jātiek skaidrībā, kurš no abiem monopolistiem blefo. Vai varbūt jāatzīst šis pieprasījums par pamatotu.

Tikmēr rīdziniekiem, kuri atkarīgi no centralizētās apkures, jātur īkšķis, lai viņu maki ciestu pēc iespējas mazāk. Mierinājumam varbūt noder fakts, ka pašlaik Rīgā ir viens no zemākajiem siltuma tarifiem valstī, un arī jauno tarifa plānu apstiprināšanas gadījumā joprojām paliks zemāks nekā daudzās citās pašvaldībās.