Cirka nākotne būvnieku rokās
Tradicionālo cirku, kāds tas gadu desmitiem tika uzskatīts par labu esam, Latvijā iznīcināja divi savstarpēji nesaistīti procesi. Radikālās vegānu organizācijas “Dzīvnieku brīvība” cīņa pret dzīvnieku izmantošanu sabiedrības patēriņā un strīdi par īpašumtiesību piekritību. Kamēr strīds nebija iztiesāts, valsts Kultūras ministrijas personā nedarīja faktiski neko, lai ēku uzturētu pienācīgā stāvoklī. Līdz pat brīdim, kad atnāca Būvniecības valsts kontroles birojs un drošības dēļ ēku slēdza, jo no fasādes sāka atdalīties kāpņu daļa. Tā nekavējoties bija jānostiprina. Šo brīdi izmantoja “Dzīvnieku brīvība”, lai piestaigātu uz Zemkopības ministriju un panāktu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā. Un tas arī izdevās. Neoficiāli - apmaiņā pret neiejaukšanos suņu indēšanas lietā. Bija savulaik tāda vietējā ražojuma barība “Dogo”, kuru ēdušie suņi lielā skaitā apmira, bet tas jau ir cits stāsts.
Hipsteri pārliecināja
2016. gadā nomira Rīgas cirks, kādu to pazina vēl padomju paaudzes bērni - ar lauvām, krokodiliem, zirgiem, pērtiķiem un pa starpu šiem zvēriem arī ar klauniem, akrobātiem un bārdainām sievietēm. Izrādīšanai arēnā atļauti palika tikai cilvēki, un lielākā daļa veco cirka meistaru pateica, ka bez zvēriem nav nekāda cirka, un kopā ar veco cirka direktrisi aizgāja uz neatgriešanos pilnā pārliecībā, ka cirka ēka agri vai vēlu pārtaps par kazino. Līdzīgi kā savulaik Operetes teātris tika atdots pārtaisīšanai par privātu deju klubu jauniešiem, alkoholiķiem un narkomāniem. Tomēr attiecībā uz cirka ēku Kultūras ministrija un valdība lēma atšķirīgi, paredzot, ka cirka funkcija ēkā jāsaglabā.
Hipsteri pārliecināja, ka Latvijā iespējams izveidot arī modernu cirku bez dzīvniekiem - kur tikai cilvēki ampelējas, taisa špagatus, krakšķina locītavas, žonglē un tādā garā.
Tagad Rīgas cirks top par “daudznozaru mākslas centru”. Šādas izrādes gan mazāk interesē krievu publiku, kas agrāk cirkā bija pārsvarā, bet tas jau būs menedžmenta uzdevums - piepildīt arēnas sēdvietas ar skatītājiem.
Advokāti berzē rokas
Plānots, ka pirmā posma būvdarbi cirka ēkā beigsies 2023. gadā. Oficiāli to gan nedrīkst saukt par būvniecības posmu, jo Eiropas Savienības nauda saņemta nevis rekonstrukcijai un pārbūvei, bet gan esošās ēkas siltināšanai. Kopējās projekta izmaksas ir nepilni trīs miljoni eiro, un ERAF fonds apmaksā 85%. Tas ir ļoti izdevīgi, lai ēkas rekonstrukciju sauktu vienalga kādā vārdā. Konkursā par tiesībām veikt būvdarbus uzvarējusi personu apvienība “Aidaco Group”. Atslēgas būvniekam nupat kā nodotas, un tūlīt sāksies rekonstrukcijas darbi. Priekšnoteikums cirka ēkas remontēšanai bija arī īpašumtiesību konflikta atrisināšana, un tas beidzot ir izdarīts. Daudzos gados, daudzās tiesu instancēs. Galu galā atbilstoši Augstākās tiesas lēmumam valdība šī gada maijā mājas mantiniekiem lēmusi izmaksāt vairāk nekā miljonu - 1 113 357 eiro. Advokāti var berzēt rokas, jo labi nopelnījuši. Bet būvnieki var sākt stutēt stalažas.
Iespējams, ka pirmajam cirka pārbūves posmam sekos nākamais. Daudz, daudz dārgāks. Ja valdība, budžets un citi apstākļi atļaus, Alfrēda Kalniņa ielas pusē tiks būvēta arī jaunā ēka, kur atradīsies cirka skola. Bet pagaidām šai iecerei nav ne finansējuma, ne projekta, ne laika grafika, un arī vajadzība būtu aiz matiem pievilkta.
Varbūt parādīs bārdaino dāmu
Taču arī bez šīs otrās daļas cirks kā mākslas veids varēs pastāvēt rekonstruētajā vecajā ēkā. Galu galā staļļi un būri ar barības silēm un mēslu trapiem tāpat vairs nav vajadzīgi. Telpa atbrīvojusies. Un kopumā ēka pēc remonta būs daudz smukāka. Cirka pārstāve Zane Volkinšteine stāsta, ka fasāde tiks atbrīvota no neveiksmīgajiem padomju laika būvniecības uzslāņojumiem. Parapets, kas bija uzbūvēts virsū sienai bez kārtīgiem pamatiem, un izraisīja ēkas būvkonstrukciju plaisāšanu, kļūs zemāks. Kupols uz siltināšanas rēķina nedaudz pacelts. Dzelzceļa sliedes, kas veido kupolu, tiks pārsegtas ar koka konstrukciju. Ieeja cirka ēkā tiks veidota pa taisno uzreiz pagalmā, nevis caur mazām durtiņām briesmīgā padomju putnubūrī. 1888. gadā būvētā Rīgas cirka ēka pēc atjaunošanas izskatīsies vairāk kā vecajos laikos, un arī tās saturs faktiski atgriezīsies pie pašiem cirka mākslas pirmssākumiem, kad izrādes tika veidotas pamatā pieaugušajiem un rādītas tika cilvēka spēju robežas - stiprinieki bumbas cilāja, zobenu rijēji asus priekšmetus rija, un bārdainā sieviete savu bagātīgo apmatojumu demonstrēja.
Kamēr turpināsies būvniecība, administrācijai publika jāradina pie domas, ka cirks Latvijā tomēr nav beidzies. Tāpēc pagaidu telpās Āgenskalnā darbojas cirka skola bērniem un pieaugušajiem. Kad pandēmijas ierobežojumi tiks atcelti, cirks arī organizēs viesmākslinieku izrādes. Protams, bez dzīvnieku piedalīšanās.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
