Rīgā koki bija un izbija

Rīgas pašvaldība šogad iestādīs 600 koku un atļaus nocirst apmēram 6 000 koku.
28.09.2021. Arnis Kluinis
 
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Koku stādītāju sarakstā pirmais ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, kas apņēmies pārvērst Skanstes apkaimi par prestižu vietu mājokļiem. Tāpēc tur tikšot iestādīti vairāk nekā 1 000 koku, no tiem apmēram 250 koki jau šoruden. Iestādīto koku tomēr daudz mazāk, nekā šajā paša departamentā izsniegto atļauju skaitu legālai koku ciršanai. Neko daudz šajā attiecībā nemaina vēl citu domes struktūrvienību iesaistīšanās koku stādīšanā. Ar 154 koku dižstādiem tajā piedalīties apņēmies Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, 108 koki pilsētā nonāks no “Rīgas mežiem”, ar 36 kokiem vidi uzlabojis Satiksmes departaments un varbūt vēl atsevišķi koku stādīšanai atradušies entuziasti citās iestādēs.

Kopā iestādīto un nocirst atļauto koku skaita attiecība raksturo pašvaldības vides politiku ar atrunu, ka koku stādīšana attiecas tikai uz Rīgas pašvaldībai piederošo zemi, bet koku ciršana - uz visu Rīgas teritoriju. Pašvaldība nevāc informāciju par privātām teritorijām, cik koku tiek iestādīti vai dabiski iesējas un izaug privātās teritorijās. Derīgi būtu izcelt to, cik daudzi no nocirstajiem kokiem auguši uz pašvaldības zemes un cirsti atbilstoši atļaujām, ko viena pašvaldības iestādēm izdevusi citām pašvaldības iestādēm.

Koku ciršanas apjoms norādīts atbilstoši Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas datiem par izsniegto ciršanas saskaņojumu skaitu, kas nepretendē uz lielu precizitāti reālās situācijas raksturošanā. No vienas puses, komisija neprasa atskaiti, vai koki tiešām nocirsti. Atļauja cirst kokus maksā naudu (“zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu”). Pirms naudas samaksāšanas koku legāli nocirst nedrīkst, pēc samaksāšanas ciršana vēlreiz jāsaskaņo, bet šādu saskaņojumu skaits netiek apkopots. Ļoti daudzos gadījumos ciršanas atļauja var stāties spēkā tikai pēc būvatļaujas saņemšanas, kas mēdz ieilgt un ne vienmēr noved līdz būvdarbiem pat tad, kad atļauja saņemta.

No otras puses, nav Rīgas koki uzskaitīti tā, lai nelegāla koku ciršana tiktu obligāti pamanīta, pierādīta un sodīta. Nelegāla koku ciršana vilina ar lielu varbūtību palikt nepieķertam. Šā paša iemesla dēļ nelegālās koku ciršanas apjoms nav zināms.

Kaut kādu iemeslu dēļ Apstādījumu saglabāšanas (pēc tās darba satura - apstādījumu likvidēšanas) komisija nav apkopojusi datus par koku ciršanas saskaņošanu 2020. gadā, bet pauž, ka pagājušais gads un tāpat arī šis gads ne ar ko neatšķiroties no iepriekšējiem gadiem.

Parastā gada norma esot atļaut 3 500-5 000 koku ciršanu un neatļaut 500-900 koku ciršanu, bet tālāk seko vēl 700-1 000 atļaujas nocirst nokaltušus vai bīstamus kokus. Pašvaldība neseko tam, kā par nokaltušiem vai bīstamiem kokiem kļūst tie koki, kuri ciršana netika atļauta. Proti, koki nokalst, ja tiem noplēš mizu, vai kļūst bīstami, ja tos aizzāģē.

Kokiem pilsētā caurmērā īsāks mūžs nekā mežā pat tad, ja tie netiek nozāģēti vai speciāli bojāti. Arī stādīt kokus daudzās vietās pilsētā ir bezjēdzīgi, jo šo koku mūžs var izrādīties ļoti īss. Uz vienu no šādām problemātiskām vietām Neatkarīgā norādīja 9. jūnija publikācijā “Miljons nokaltušu koku Rīgai”. Pagājuša gada novembrī Mājokļu un vides departaments deva ziņu, ka samaksājis 93 364 eiro par stādiem un 250 518 eiro par 120 koku dižstādu un 2433 krūmu iestādīšanu zālienā starp pretējas autokustības joslām Krasta ielā. Tādējādi tika izveidots pamanāmi liels objektu, lai tas apliecinātu pagājušā gada rudenī varu domē pārņēmušo partiju priekšvēlēšanu solījumus, starp kuriem dažādu zaļumu netrūka. Tomēr rudenī stādītie kociņi pavasarī nesazaļoja: “Vienu vai divus kokus sausu žagariņu izskatā starp ātrgaitas satiksmes domātās ielas joslām cilvēki varētu nepamanīt, bet rinda no šādu žagariņu desmitiem starp atsevišķiem dzīvības pazīmes izrādošiem stādiem pievērš uzmanību sev un Rīgas pašvaldības iestāžu darbam tagadējā domes deputātu sasaukuma vadībā,” Neatkarīgā atzīmēja jūnijā.

DIŽSTĀDI PAGAIDĀM IZGLĀBTI. Pagājušajā rudenī Krasta ielā iestādīto koku izskats šā gada jūnijā un septembrī / Arnis Kluinis

DIŽSTĀDI PAGAIDĀM IZGLĀBTI. Pagājušajā rudenī Krasta ielā iestādīto koku izskats šā gada jūnijā un septembrī / Arnis Kluinis

Noskaidrojās, ka pie vainas uz ielas kaisītais sāls. Braucošās automašīnas to pārvērtušas aerosolā un no Daugavas nākošās gaisa plūsmas šo aerosolu novirzījušas uz kociņiem, kuru zarus ar lapu pumpuriem sāls saēdis. Tomēr skeletzari, stumbri un saknes kociņiem bija dzīvi, uzturot cerības, ka kociņi atdzīvosies. Pašvaldība piemaksāja vēl 3 733 eiro par nokaltušo zaru izgriešanu un organizēja koku laistīšanu, kas deva vajadzīgo rezultātu. Kociņi salapoja un šobrīd sāk lapas nomest atbilstoši tam, ka pienācis rudens. Līdz ar rudeni vairs nav atliekams jautājums par to, kas notiks ziemā. Mājokļu un vides departaments vērsās ar lūgumu pie sāls kaisīšanu organizējošā Satiksmes departamenta ziemā samazināt Krasta ielā atļauto braukšanas ātrumu, jo vides eksperti teikuši, ka tas būtiski samazināšot sāls daļiņu pacelšanu gaisā. Satiksmes departaments atbildēja, ka esošā satiksmes organizācija Krasta ielā ar braukšanas ātrumu līdz 70 kilometriem stundā ir atbilstoša spēkā esošam normām, tāpēc ātrums samazināts netiks. Mājokļu un vides departamenta iespējās paliek augsnes analizēšana, lai varētu kokus pareizi mēslot un laistīt, koku noskalošana un nokaltušo zaru izgriešana arī nākamajā pavasarī. Skatīsimies gan uz kokiem, gan uz to, vai domes vadība gribēs pamanīt un kam pa labu nokārtos domstarpības starp saviem departamentiem.