Latvijas Banka: Rīga naudu tērē pilsētas fasādes meikapa atsvaidzināšanai, nevis pilsētnieku dzīves apstākļu uzlabošanai

“Vietās ar labu dzīves kvalitāti cilvēku kļūst vairāk. Jo labāki dzīves apstākļi, jo ilgāk cilvēki dzīvo un labprātāk rada pēcnācējus. Cilvēki tiecas uz vietām, kas piedāvā perspektīvas, bet no mazāk cerīgām – brauc prom,” uzsver Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš uzskata, ka nauda, kuru visjēdzīgāk būtu bijis ieguldīt dzīves kvalitātes uzlabošanai pilsētā jau dzīvojošajiem, tiek aizlaista Rīgas fasādes meikapa atsvaidzināšanai, nevis lietas uzlabotas pēc būtības.
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Viļņa gatavojas apsteigt Rīgu

Rīgā 2021. gadā dzīvoja nedaudz vairāk nekā 614 tūkstoši cilvēku, kas ir krietni vairāk nekā Tallinā, kur mīt aptuveni 449 tūkstoši cilvēku, un Viļņā ar tās teju 540 tūkstošiem iedzīvotāju 2021. gadā, liecina worldpopulationreview.com dati.

O. Krasnopjorovs skaidro, ka rīdzinieku skaits trīsdesmit gadu laikā sarucis par trešdaļu - no 900 līdz 600 tūkstošiem iedzīvotāju. Lai arī daļa ir pārcēlusies uz dzīvi Pierīgā, iedzīvotāju kļūst mazāk arī Rīgas reģionā kopumā (tātad Rīgā un Pierīgā). Turpretī Tallinā un Viļņā iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā pieaug. Kāds tam ir iemesls?

Latvijas Banka

“Pirmkārt, kamēr Tallinā un Viļņā dzimušo skaits pārsniedzis mirušo skaitu, Rīgā mirstība joprojām turas augstāka par dzimstību. Otrkārt, Rīgā, atšķirībā no Tallinas un Viļņas, uz dzīvi iebrauc mazāk cilvēku nekā izbrauc. Turpinoties līdzšinējai tendencei, Viļņa pēc iedzīvotāju skaita var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā,” pieļauj O. Krasnopjorovs.

Rīgā ik gadu no katriem tūkstoš cilvēkiem nomirst 14 cilvēki, kas ir par trešdaļu vairāk nekā Viļņā un Tallinā. Daļēji tas esot skaidrojams ar vecumstruktūras faktoru - iedzīvotāji Rīgā kopskaitā ir vidēji par pāris gadiem vecāki, līdz ar to šeit ir lielāks vecākā gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars. Piemēram, sieviešu vecumā no 70 līdz 74 gadiem Rīgā ir vairāk nekā sieviešu vecumā no 25 līdz 29 gadiem.

“Rīga dzimstības ziņā atpaliek no Viļņas tieši par tik, cik Rīgā procentuāli ir mazāk sieviešu 20-39 gadu vecumā. Tādējādi var teikt - ja Rīgai būtu tāda pati iedzīvotāju vecumstruktūra kā Viļņā, arī dzimstības līmenis būtu līdzīgs. Tomēr šī statistiskā detaļa nedod atbildi, kāpēc Rīgā ir mazāk jaunu sieviešu. Vai līdzīgi - kāpēc jaunās ģimenes dodas dzīvot uz Pierīgu vai tālāk ārpus Rīgas. Salīdzinot ar Viļņu un Tallinu, tieši Rīgas iedzīvotāji ir kritiskāki attiecībā uz to, vai pilsēta ir laba vieta dzīvošanai jaunām ģimenēm ar bērniem. Iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka Rīga jaunajām ģimenēm ar bērniem nav laba vieta dzīvošanai, ir divreiz lielāka nekā Tallinā un četras reizes lielāka nekā Viļņā. Ko nozīmē “laba vieta dzīvošanai jaunajām ģimenēm ar bērniem”? Šis jautājums nav reducējams vien uz bērnudārzu un skolu pieejamību, jo pēc šī rādītāja Rīga no Viļņas neatpaliek. Tas ir daudz plašāks jēdziens, ieskaitot ienākumus un nodarbinātības iespējas, mājokļa pieejamību un infrastruktūru, zaļās zonas, drošību pilsētā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un vairākus citus faktorus,” ar secinājumiem dalās O. Krasnopjorovs.

Latvijas Banka

Rīdzinieki kritiskāk vērtē veselības aprūpi

Turklāt, pēc Latvijas Bankas ekonomista teiktā, rīdziniekiem ir sliktāks veselības stāvoklis nekā to vienaudžiem Tallinā un Viļņā. Katrs astotais rīdzinieks uzskata savu veselību par sliktu vai ļoti sliktu, kas ir divreiz biežāks rādītājs nekā Tallinā vai Viļņā.

“Ir vairāki faktori, kādēļ rīdzinieku veselības stāvoklis ir sliktāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētu iedzīvotājiem. Viens no tiem ir neveselīgāks dzīvesveids - Latvijas iedzīvotāji smēķē vairāk nekā igauņi un lietuvieši, bet augļus un dārzeņus ēd mazāk, mums arī vairāk cilvēku ar lieko svaru. Rīdzinieku veselību negatīvi ietekmē arī lielāks privātā autotransporta radītais vides piesārņojums un mazāka uzticība līdzcilvēkiem. Taču nav jāaizmirst arī par veselības aprūpes sistēmas nozīmi - Baltijas valstu galvaspilsētu vidū tieši rīdzinieku uztvere par to ir viskritiskākā; īpaši tas attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, medicīnas aprīkojumu un pārskatu precizitāti,” sacīja O. Krasnopjorovs.

Latvijas Banka

Kaut arī pēdējo gadu laikā rīdzinieki ir kļuvuši apmierinātāki ar veselības aprūpes pakalpojumiem, attiecīgais rādītājs ir līdzīgs kā pirms desmit gadiem. Jaunākajā SKDS aptaujā 8% aptaujāto Rīgas iedzīvotāju starp trīs primāri risināmām problēmām pilsētā bez uzvedināšanas nosauca veselības aprūpes jautājumus. Visbiežāk respondenti norādīja uz garajām rindām pie ārstiem un pakalpojumu cenām. Zīmīgi, ka viskritiskāk veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti vērtēja tie respondenti, kuri pēdējā gada laikā tos izmantojuši. Kopumā kritiskāk bija noskaņoti respondenti ar zemiem ienākumiem un Zemgales priekšpilsētā dzīvojošie (par spīti tam, ka šajā teritorijā atrodas Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca).

Arī apmierinātība ar veselīga dzīvesveida un sporta aktivitāšu veicināšanu ir līdzīga kā pirms 10 gadiem - sarukums pēdējo gadu laikā var atspoguļot sporta centru darbības pārtraukšanu un vairāku sporta pasākumu atcelšanu Covid-19 pandēmijas ietekmē (5. attēls). Jaunākajā SKDS aptaujā viskritiskāk Rīgas domes darbu veselīgā dzīvesveida un sporta veicināšanā vērtēja respondenti ar zemiem ienākumiem un Ziemeļu rajonā dzīvojošie.

Kāpēc iedzīvotāji pamet galvaspilsētu?

Rīga ir vienīgā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, no kuras prom dodas vairāk cilvēku nekā ierodas tajā. O. Krasnopjorovs uzskata, ka vietējo iedzīvotāju (tajā skaitā jauno ģimeņu) aizplūšana uz Pierīgu varētu būt saistīta ar sliktāku dzīves kvalitāti pilsētā - piemēram, lielāku privātā auto transporta radīto gaisa un trokšņa piesārņojumu, mazāku zaļo zonu pieejamību vai mazāku drošības sajūtu pilsētā. Turklāt ienākumu līmenis Rīgā ir par ceturtdaļu mazāks nekā Tallinā un Viļņā, kas nozīmē lielāku ienākumu atšķirību ar attīstītākām Eiropas Savienības valstīm, pastiprinot ekonomisko motīvu vadīto emigrāciju.

Rīgai vāji sokas ar augsti kvalificētu iebraucēju piesaistīšanu - daži veiksmīgie piemēri drīzāk vērtējami kā izņēmumi. Rīgai, šķiet, ir mazāk ko piedāvāt iebraucējiem, piemēram, rīdzinieki paši ir sistemātiski mazāk apmierināti ar kultūras objektiem un publiskām telpām, turklāt ir grūtāk atrast labu darbu.

Latvijas Banka

“Reklāmas kampaņas investoru ievilināšanai pilsētā vai papildu pabalsti par bērna piedzimšanu var kalpot vien kā ielāps pilsētās, kur šie nosacījumi nav radīti. Šāda lāpīšanās nav efektīva, jo bērni pieaugot visai veikli mēdz doties labākas dzīves meklējumos citviet. Arī investori nekad nebeidz lūkoties pēc nākamās pilsētas, kas tiem piedāvās vēl labvēlīgākus apstākļus uzņēmējdarbībai un no nodokļiem brīvas zonas. Un sanāk tā, ka nauda, kuru visjēdzīgāk būtu bijis ieguldīt dzīves kvalitātes uzlabošanai pilsētā jau dzīvojošajiem, tiek aizlaista pilsētas fasādes meikapa atsvaidzināšanai, nevis lietas uzlabotas pēc būtības,” savā vērtējumā O. Krasnopjorovs ir visai skarbs.