Rīgai bebrs izmaksā krietni dārgāk par rīdzinieku
Aktuālā situācija ir tāda, ka pilsētas kanālā dzīvojot trīs bebri, kuru barošanai šogad piešķirti 14,5 tūkstoši eiro. Jautājums, cik daudzus rīdziniekus pašvaldība šogad aplaimos ar 14,5/3=4,8 tūkstošiem eiro naudā vai graudā?
Tie gan nav vienīgie pašvaldības uzdevumi bebriem, jo dzīvniekiem vajadzīga arī piemērota dzīves vide. Konkrētajā gadījumā bija jārada vide, kurā bebri tiek pasargāti no viņiem pašiem. Proti, jānovērš iespējas bebriem nograuzt visus kanālmalas kokus, kas varētu izraisīt pret bebriem tādu nepatiku, ka vai nu pašvaldība būtu spiesta viņus represēt, vai karstasinīgāki cilvēki to darītu uz savu roku. Lai tā nenotiktu, pašvaldība kopš 2010. gada finansējusi metāla žogus ap 119 kokiem kanālmalā. Pret bebru zobiem pietiekami noturīgie žogi ir noturīgi arī pret laika zobu, tāpēc kārtējie izdevumi žogu uzstādīšanai vairs nav lieli. Ar šādiem žogiem ierobežotie bebri esot sapratuši, ko tas viņiem nozīmē. Viņi piekrituši grauzt pilsētas sagādātos kārklus barībai un baļķus - zobu asināšanai, kas bebriem fizioloģiski tikpat nepieciešama kā ēšana.
Trīs paraugbebru uzturēšana neizsmeļ visu bebru tematiku Rīgā. Viņu skaits nebūt nav trīs, bet varbūt pat trīs tūkstoši. Neviens viņus līdz šim nav skaitījis, bet droši zināms, ka viņu ir daudz un kļūst aizvien vairāk. Pašvaldībai ir vismaz karte, kurā uzrādītas bebru koncentrācijas un viņu nodarīto posta darbu vietas (attēlā). Pēdējo trīs gadu laikā dambju nojaukšanai iztērēti vairāk nekā 27 000 eiro un neapkopots naudas daudzums iztērēts bebru bojāto koku izzāģēšanai.
Varbūt simtos, bet varbūt jau tūkstošos skaitāmo bebru uzturēšanai kanālbebru dzīves kvalitātē pašvaldība tomēr nav gatava, tāpēc nācies meklēt daudz lētāku risinājumu. Ak vai, tā būs bebru medīšana! Atbilstoši visām Latvijas likumu prasībām, Rīga pašvaldība pāris gadu laikā nodibinājusi medījamo dzīvnieku uzraudzīšanas komiteju un komiteja nolīgusi mednieku. Ziņa par šādu rīcību saviļņojušas lielu vai mazu, bet noteikti skaļu sabiedrības daļu, kurā iekļāvušies arī Rīgas domes deputāti. Tāpēc vakar bebru lietas tika izskatītas Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē. Deputāti sacentās par to, kurš izrādīs pret bebriem lielāku un dziļāku līdzjūtību. Ja nu tik bēdīgam, nožēlojamam utt. faktam kā bebru medīšanai Rīgas teritorijā tomēr jānotiek, tad tikai ar vislielāko saudzību un žēlastību pret bebriem!
Bebru lieta nebija formulēta lēmuma pieņemšanai, bet informācijas saņemšanai un viedokļu izteikšanai. Realitātē būs tā, kā noorganizējušas pašvaldības izpildinstitūcijas. Ko tad tās noorganizējušas?
Pašvaldība 24. janvārī noslēgusi “PAKALPOJUMA LĪGUMS Nr. RD-23-80-lī
Bebru ierobežošanas pasākumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības hidrogrāfiskajā tīklā” utt. (attēlā). Līgums noslēgts ar mednieku, kurš šogad un līdz nākamā gada beigām:
- dosies uz pašvaldības norādītajām bebru posta darbi vietām,
- novietos tur bebru slazdus,
- slazdā noķerto dzīvnieku nevis vienkārši, bet “diskrēti” izņems no slazda
- un "pārstrādās vai likvidēs atbilstoši normatīvo aktu prasībām".
Pašvaldība neesot izpētījusi, kādas tad šīs prasības īsti ir. Līdz ar to šajā brīdī nav iespējams ne solīt, ne noliegt, ka mednieks atvērs kiosku, kurā tirgos bebrādas cepures vienā plauktā un bebru gaļu otrā plauktā.
Tāpat grūti saprast arī to, cik plašs šis rūpals var izvērsties. Pirmkārt, to noteiks bebru nezināmais skaits. Otrkārt, izpaudīsies bebru prāta spējas vai to trūkums, iekrītot viņiem izliktajos slazdos. Tāpēc puses noslēgušas līgumu, kurā nemaz neesot ierakstīts, cik daudzi bebri medniekam līguma izpildes laikā jānomedī par nolīgtajiem 30 tūkstošiem eiro. Būtu labi, ja šo bebru skaits sasniegtu 60 līdz 80.
Rīgas domes deputātus nomierināja vides speciālistu galvojums par to, ka šādā veidā Rīgas bebru populācija noteikti netiks iznīdēta. Ja līgums vispār dos kaut kādu efektu, tad tikai kā bebru skaita pieauguma bremzēšana.
Komisijas sēdē piedalījās Rīgas zooloģiskā dārza darbiniece, kura atzina, ka savulaik piedalījusies savulaik Latvijā praktiski pilnībā iznīcinātās bebru populācijas atjaunošanā. Bebri tad tika atvesti no vietām, kur tie bija saglabājušies. Viņa piekrīt, ka bebru radītā ainava ar apgrauztiem kokiem uz pārpurvotas zemes (dubļos) nešķiet tīkama cilvēkiem (sk. attēlus), taču tas nav svarīgi. Dabai bebri nākot par labu, jo viņu radītās ūdenstilpnītēs ir lieliska dzīvesvieta putniem, zivīm un tādām dzīvnieku, kā arī augu sugām, kādas nespeciālisti nepazīst un cilvēka neapbruņota acs nesaredz.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
