Trokšņojoši moči jāpārmāca ar korektu metodi

Motocikls jau tāpat ir diezgan skaļš transportlīdzeklis, bet – ja tā īsajam klusinātājam izņem laukā iekšas vai to aizvieto ar tukšu cauruli, troksnis kļūst citiem cilvēkiem neciešams. CSDD nesen rīkotā tematiskā pārbaudē vienam tādam audiohuligānam anulēja tehniskās apskates zīmi. Par ko šai stāstā ir sadusmojusies Latvijas Motoklubu asociācija?
Šādi notiek trokšņa mērīšana uz ielas – atbilstoši CSDD izpratnei par metodi. Latvijas Motoklubu asociācija apšauba gan tās zinātniskumu, gan tiesiskumu ©Ekrānšāviņš

Galvenais juridiski saistošais dokuments, kas reglamentē motociklu trokšņa līmeni, ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas noteikumi Nr. 41 - Vienoti noteikumi par motociklu apstiprināšanu attiecībā uz troksni. Primāri tie attiecas uz ražotājiem. Tālāk, kad motocikls nonācis pie lietotāja, tam ekspluatācijas gaitā jāatbilst ražotāja uzrādītajiem parametriem. Ja ir aizdomas par trokšņa līmeņa pārsniegumu, tehniskajā apskatē tas tiek mērīts ar speciālu aparātu. Rādītājam jāatbilst ražotāja noteiktajiem parametriem, bet - ja vecākiem modeļiem tie nav zināmi, troksnis nedrīkst pārsniegt 95 decibelus. Tas noteikts Noteikumos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa.

Cik skaļi lapas čab

Aptuvenai izpratnei par trokšņa mērīšanu var minēt Arodslimību ārstu biedrības lietotos piemērus: lapu čabēšana rada 10 decibelu skaņu, mājas miers - 40, saruna - 60, ražošanas cehs - 80, motorzāģis ‒ 110, bet reaktīvā lidmašīna rada 140 decibelu skaļu troksni. Skaņas izraisīto sāpju robeža atrodas 120 ‒ 130 decibelu intervālā.

Parasti motocikli iekļaujas diapazonā starp 78 un 86 decibeliem, bet tas konkrētais eksemplārs, kuram 9. septembrī anulēja tehnisko apskati, bija uztūnēts līdz 109 decibeliem. Tātad faktiski līdz motorzāģa troksnim, un, kā zināms, meža darbus darot, ir jālieto aizsargaustiņas. Taču gājējiem, kam pilsētas vidē šāds motorzāģis uz diviem riteņiem pabrauc garām, aizsargausu nav. Tāds skaļš motocikls ir nepatīkams - tas liek satrūkties sirmgalvjiem, izbiedē bērnus un suņus. Troksnis jau tāpat ir pilsētas piesārņojums, bet liels troksnis jo īpaši traucē iedzīvotāju komfortu. Piemēram, traucē koncentrēties uz Neatkarīgās lasīšanu. Tādēļ trokšņotājs jāceļ nost no trases, ko Ceļu satiksmes drošības direkcija arī sekmīgi izdarīja. Bija saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības, tādēļ kopīgi ar ceļu policiju tika noorganizēts tematisks paraugpasākums. Tā gaitā Rīgā, Krasta ielā apturēti un pārbaudīti 32 motocikli, un trim tika anulēta tehniskās apskates zīme. Par neatbilstošu riepu protektoru, par numurzīmēm, kas no fotoradariem paslēptas, un vienā gadījumā - par troksni. Par trokšņa ierobežojuma pārsniegšanu apskates uzlīme noņemta arī vienai automašīnai - tās klusinātājs radīja 127 decibelu lielu troksni, kas jau sasniedz sāpju robežu un līdzinās reaktīvās lidmašīnas troksnim.

Kāda ir zinātniska mērīšana

Neuzvedīgi motociklisti neapšaubāmi bojā motobraucēju kopējo tēlu, tāpēc Latvijas Motoklubu asociācija vienmēr iestājusies par disciplīnu un korektu uzvedību uz ceļa. Taču CSDD organizētais audiohuligānu ķerstīšanas pasākums ir izraisījis asas iebildes. Asociācijas pārstāvis Arnis Blodons skaidro, ka problēma ir attiecīgu normatīvu trūkumā, kas regulētu šādas pārbaudes veikšanu uz ceļa. ANO noteikumos aprakstītā metodika attiecas tikai uz ražotāju veiktajiem testiem. Un, ja metodikas trokšņa mērīšanai uz ceļa nav, tad arī šādas mērīšanas rezultāti ir apstrīdami. “Mēs nesakām, ka skaļas trubas tas ir labi. Mēs sakām, ka nevar to riebekli, kurš izņem ārā izpūtēja iekšas, apkarot ar tikpat nelikumīgām metodēm.”

Trokšņa mērīšana ir smalka padarīšana. Oskars Irbītis Rīgas Tehniskajā universitātē lasa lekciju ciklu par automašīnu testiem. Viņš stāsta ‒ lai korekti izmērītu skaņu, jāizpilda vesela virkne nosacījumu: jāizanalizē apkārtējā vide, jāzina ceļa blīvums, jāņem vērā laikapstākļu ietekme. Trīs metru rādiusā nedrīkst būt atstarojošas virsmas, jo tās palielina troksni. Un CSDD publicētajā bildē ir nepārprotami redzama apmale. Turklāt šādā mērījumā vienlaicīgi esot jāmēra ne tikai motocikla, bet atsevišķi un vienlaikus arī apkārtējās vides fons. Krasta ielas fons nepavisam nav piemērots skaņas mērīšanai. Lai tur kaut ko mērītu, motocikls būtu jāliek kādā kastē vai vismaz jāaizsedz ar akustiskajiem paneļiem. Respektīvi - vispirms ir jābūt metodei, kas izstrādāta uz zinātniska pamata, un tikai tad var kaut ko mērīt.

Metode iekšējā instrukcijā

CSDD motociklistu organizācijas pārmetumiem nepiekrīt. Viņiem metode esot, un tā aprakstīta iekšējā instrukcijā. Tā skaidro CSDD Tehniskā departamenta vadītājs Jānis Liepiņš. Mērīšanas brīdī fona troksnim jābūt vismaz desmit decibelus zemākam par mērāmā motocikla troksni, mikrofonam jāatrodas pret motociklu 45 grādu leņķī. Protams, mērierīcei jābūt kalibrētai. Un tā tālāk. Kāpēc procedūra, ja tā pastāv, nav aprakstīta kādā visiem publiski pieejamā saistošā dokumentā? Liepiņš skaidro, ka Ministru kabineta noteikumos nav nepieciešams sarakstīt visu iespējamo metodiku - pietiek ar to, ka tur izlasāms sasniedzamais mērķis. Tātad konkrētajā gadījumā ‒ nepieļaut, ka motocikls padarīts skaļāks, kā to paredzējusi rūpnīca. Un CSDD ieskatā tā ir viņu iekšējā padarīšana, kā tiek nodrošināta šīs prasības izpilde.

Skaņa ir delikāta lieta

Kurai pusei šai strīdā ir taisnība, visprecīzāk parādītu tiesa ‒ ja kāds par trokšņainu izpūtēju ar atkārtotu tehnisko apskati sodīts motociklists apstrīdētu CSDD pieņemto lēmumu. Līdz šim tas nav noticis, un trokšņošanā pieķertie audiohuligāni skrūvē saviem motocikliem atpakaļ oriģinālos klusinātājus, lai atjaunotu anulētās apskates derīguma termiņu vai gadījumā, ja termiņš jau gājis uz beigām, veiktu jaunu pilno apskati. Un pēc tam atkal skrūvē tos nost.

Primāri šis tomēr ir jautājums par motobraucēju kultūru. Piemēram, motolielvalstī Vācijā tas esot neiedomājami, ka motocikls tiktu speciāli rūcināts apdzīvotā vietā, lai radītu sāpju slieksnim tuvu troksni. Un, ja kāds iebraucējs tiek pieķerts iedzīvotāju miera traucēšanā, sodi ir ļoti bargi. Par tukšu cauruli var nākties samaksāt vairāk, nekā tas motocikls vērts.

Skaņa ir delikāta lieta, un skaidrs, ka Latvijas motosaimē ir pa kādam pāraudzināmam eksemplāram, kas to nesaprot. Taču par lietotajām metodēm šai pāraudzināšanas darbā šaubām gan nevajadzētu būt, lai neciestu godprātīgi motociklisti, kas iekļaujas pieklājīgas trokšņošanas robežās.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā