Prokurori apsūdz Lembergu par neeksistējošu uzņēmumu

Kad advokāts debatēs par šo sāka runāt, prokurors Aivis Zalužinskis nevis atzina kļūdu, bet pieprasīja tiesai sodīt advokātu, ierobežojot viņam atvēlēto debašu laiku.

Tiesa “pilnībā” piekrita prokuroram, ka advokāts “vilcina tiesas procesu”, taču debašu runu atteicās ierobežot, ļaujot turpināt uzskaitīt prokuroru pieļautās kļūdas.

“Viena liela kļūda”

Turpinot debašu runu 23. septembra tiesas sēdē advokāts Māris Grudulis vērsa tiesas uzmanību uz uzņēmumu, no kura, prokuroruprāt, izspiestas 2130 kapitāla daļas - SIA “LAT TRANSNAFTA”. Tāds uzņēmums figurēja apsūdzībā līdz 2016 gada 16. jūnijam. Pēc kārtējās apsūdzības grozīšanas jaunajā un pēdējā apsūdzības versijas 30.lappuses 7.rindkopā prokurori ierakstījuši pavisam citu uzņēmumu - SIA “LAT TARNSNAFTA”. Kā tiesā norādīja M.Grudulis “var izvirzīt argumentu, ka tās ir pārrakstīšanās kļūdas, tomēr, aizstāvības ieskatā, jautājums nav tik vienkāršs, lai to ignorētu.” Pēc advokātā teiktā, tā kā apsūdzības 30.lpp 7.rindkopā nav minēti citi uzņēmumu identificējoši dati, kā tikai nosaukums, kurš turklāt tiek atkārtots divas reizes, “ir pamats uzskatīt, ka tas tomēr ir cits uzņēmums”.

M.Grudulis atgādināja, ka uzņēmums SIA “LAT TARNSNAFTA” apsūdzībā figurē jau no 2016.gada 16.jūnija un tā kā prokurori nosaukumu nav mēģinājuši labot, tas nozīmē, ka, prokuroru ieskatā, šāds nosaukums ir pareizs - ja tā būtu bijusi kļūda, tad četri prokurori kopā ar saviem palīgiem četru gadu laikā to noteikti būtu pamanījuši un labojuši. Kā norādīja M.Grudulis, pēc loģikas, vai nu tā nav kļūda, vai arī prokurori četru gadu nav lasījuši apsūdzību un vienīgais, kas to ir lasījis, ir aizstāvība.

Likums prokuroriem ļauj labot kļūdas apsūdzībā līdz pat pēdējam tiesvedības brīdim. “Tā kā prokurori apsūdzību negroza, tad nedz aizstāvībai, nedz tiesai nav nekāda likumīga pamata uzskatīt, ka apsūdzībā ierakstītais nebūtu tieši tas faktiskais apstāklis, kura esamība tiek inkriminēta un ietilpst pierādīšanas priekšmetā. Aizstāvībai ir jāaizstāvas tikai pret tiem faktiskajiem apstākļiem, kas ir ierakstīti apsūdzībā, nevis jāņem vērā un pašiem jākoriģē iespējamās prokuroru kļūdas,” norādīja advokāts. Pēc M.Gruduļa teiktā, “aizstāvība uzskata, ka apsūdzība vispār ir viena liela kļūda, jo tā satur neskaitāmu kļūdainu faktisko apstākļu aprakstu. Vai šī ir vienīgā apsūdzības kļūda? Vai arī pārējās kļūdas ir jālabo kādam citam, nevis prokuroriem? Nedomāju!”

“Faktisko apstākļu maiņa”

Advokāts atgādināja, ka pēdējo reizi 2016. gada 16. jūnijā grozot apsūdzību prokurori norādīja, ka to darot, jo esot “mainījušies faktiskie apstākļi”, grozīšanas iemeslus detaļās nenorādot. Šī iemesla dēļ “aizstāvībai ir pamats uzskatīt, ka tieši uzņēmums vai uzņēmuma nosaukums ir viens no faktiskajiem apstākļiem, kuru maiņas dēļ tika grozīta apsūdzība,” teica M.Grudulis. Pēc šādas loģikas analizējot apsūdzību redzams, ka kompānijai “Kaywood International Ltd.” nekad nav piederējušas kompānijas SIA “LAT TARNSNAFTA” kapitāla daļas, tā nekad nav pārdevusi tādas kompānijas kapitāla daļas kompānijai “Netherfin Financial Services B.V.”. Nekad nevienā SIA “LAT TRANSNAFTA” dalībnieku sapulcē nav lemti jautājumi par apsūdzības 30.lpp 7.rindkopā minēto 2130 SIA “LAT TARNSNAFTA” kapitāla daļu pāreju. Tāpat no apsūdzības 30.lpp 7.rindkopas izriet, ka ar minēto “pāreju” tika nodrošināta finanšu līdzekļu un mantas atrašanās vietas, patiesā rakstura, izcelsmes un piederības mainīšana, slēpšana un maskēšana. Arī šādi fakti nekad nav bijuši apsūdzībā inkriminēti. Tie visi ir procesa rezultātam būtiski faktiskie apstākļi, kas apsūdzības 30.lpp 7.rindkopā tiek attiecināti uz uzņēmumu SIA “LAT TARNSNAFTA”, kas ir pilnīgi nepamatoti. Viss apsūdzības 30.lpp 7.rindkopā minētais nav pierādīts.

Retoriskie jautājumi

Runas turpinājuma advokāts uzdeva retoriskus jautājumus: “Ko tagad darīt tiesai? Vai ignorēt apsūdzībā ierakstīto kompānijas nosaukumu? Vai atzīt to, ka tā ir kļūda un tiesai labot pēc savas iniciatīvas, kaut arī pat prokurori uz to nenorāda? Prokuroru kļūdu tiesai nav nekāda likumīga pamata labot, pat arī, ja prokurori to lūgtu, bet viņi to nedara. Kriminālprocesa likums regulē kārtību, kādā tiesa labo tiesas pieļautās kļūdas, bet tas neparedz to, ka tiesa labotu apsūdzībā pieļautās prokuroru kļūdas. Ja tiesa uzņemtos labot prokuroru kļūdas, tiesa pēc būtības uzņemtos apsūdzības funkcijas realizāciju, jo labotu apsūdzību. Tiesai to liedz Kriminālprocesa likuma 17.pantā nostiprinātais procesuālo funkciju nodalīšanas princips ...”

Šai brīdī tiesa pārtrauca M. Gruduļa debašu runu, jo tā vēlējās prokurors.

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: “Prokurors kaut ko vēlas bilst šajā sakarā?

A. Zalužinskis: Jā, godātā tiesa, es tomēr vēlos vērst uzmanību, ka tiek ļaunprātīgi izmantotas tiesības šobrīd. Par šo kļūdu, kā viņš minēja, viņš jau runāja trešo reizi pēc kārtas. Pirms brīža viņš runāja, tagad viņš atkal runā, māca tiesu, ko var vai nevar darīt. Tā ir tipiska debašu runas vilcināšana, apzināta vilcināšana, lai izstieptu šo stāstu garākā laika periodā. Tāpēc es aicinu tiesu atgriezties pie jautājuma, vai nav jāsamazina tiesas debašu runas laiks par šo kompāniju, jo citādi notiek atkārtošanās. Vienā tiesas sēdē netiek tālāk par vienu apsūdzības lapu. Šodien visu dienu mēs runājam tikai par 30. apsūdzības lapu. Paldies!

I. Jansone: Tiesas kolēģija pilnībā piekrīt prokuroru teiktajam jautājumā par to, ka jūs runājat jau iepriekš minēto divdesmit minūšu laikā, kā arī jau iepriekš tiesa jums norādīja, ka jūs atkārtojaties. Tādā veidā tiesa ir secinājusi, ka tiek vilcināts process. Bet tā kā tie ir argumenti, ko jūs uzskatāt, ka tie ir jūsu klientu attaisnojoši, tad turpiniet!”

M. Grudulis: Paldies godātā tiesa!”

Turpinājumā advokāts norādīja, ka arī judikatūrā atzīts - tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta trešo daļu var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, taču tā nevar šo apsūdzību papildināt, precizēt vai kādā daļā izveidot no jauna, jo tādā veidā tiktu pārkāpts procesuālo pilnvaru nodarīšanas princips.

Jāatgādina, ka pirmajā apsūdzībā, kas 2006. gada jūlijā tika izsniegta Aivaram Lembergam, tika apsūdzēts arī kāds “Aivars parks” un šī kļūdainā apsūdzība drīz vien tika grozīta. Arī šajā gadījumā, lai izlabotu kļūdu, prokuroriem ir kārtējo reizi jāgroza apsūdzība.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā