Prokuratūra norobežojas no atbildības par arestētās mantas glabāšanu

Mantas arests t.s. Ventspils amatpersonu lietā (kas tagad parasti tiek dēvēta par Lemberga krimināllietu) 2007. gadā tika veikts, “vadoties no tā brīža situācijas”; Rudolfam Meroni šī manta netika nodota, bet “faktiski atstāta”; vēlāk procesa virzītājs bija tiesa, kurai bija jālemj par arestēto mantu; šobrīd saistībā ar mantas glabāšanu ir ierosināti pat vairāki kriminālprocesi - atbildē uz Neatkarīgās jautājumiem, kas tika adresēti ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, raksta Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
ĢENERĀLPROKURORS JURIS STUKĀNS (attēlā) negrib parakstīt Prokuratūras atbildes uz nepatīkamiem Neatkarīgās jautājumiem, bet uztic to darīt preses sekretārei ©Ģirts Ozoliņš/F64

Turpinot skaidrot, kā Latvijas valstij sokas ar 2007. gadā arestētās un R. Meroni nodotās mantas atgūšanu un kāds ir valsts amatpersonu redzējums par to, kā šī manta būtu atgūstama, kā arī kāda atbildība būtu pieprasāma no valsts amatpersonām, gadījumā, ja šo mantu neizdosies atgūt, Neatkarīgā ģenerālprokuroram J. Stukānam nosūtīja sekojošus jautājumus.

  • Vai Ģenerālprokuratūrā ir noskaidrots, kāpēc mantas vērtība netika pārbaudīta brīdī, kad tā tika nodota glabāšanā R. Meroni?

  • Vai ir noskaidrots, kāpēc prokurori 12 tiesvedības gados nelūdza procesa virzītāju veikt mantas stāvokļa (vērtības) pārbaudi, respektīvi - pārbaudīt, vai arestētā manta nav izšķērdēta?

  • Vai ir noskaidrots, kāpēc prokuratūra neuzsāka kriminālprocesu, kad par arestētās mantas izšķērdēšanu sūdzējās, piemēram, cietušā pārstāvis?

  • Vai ir noskaidrots, kāpēc Ģenerālprokuratūras prokurori nesūtīja tiesiskās palīdzības lūgumus uz ārvalstīm, lai arī šajās valstīs tiešām juridiski pareizi tiktu šī manta arestēta?

  • Vai ir noskaidrots, kāpēc ne tikai ārvalstu uzņēmumos, bet arī Latvijas uzņēmumos tika arestētas “patiesā labuma guvēja tiesības” (kas, kā norāda ne tikai R. Meroni, bet arī citi juristi, piemēram, advokāts Mārtiņš Kvēps, nemaz nav manta), nevis reālas akcijas?

  • Vai ir noskaidrots, kāpēc netika uzsākts kriminālprocess vai veikta pārbaude, kad bija skaidri redzams, ka arestētās mantas glabātājs R. Meroni “lieto” un “maina” šo mantu, kas viņam bija aizliegts - viņš par to ir parakstījies uz mantas aresta protokola?

Par mantu bijis jālemj tiesai

No Prokuratūras preses sekretāres Aigas Eidukas tika saņemta sekojoša atbilde: “Jūsu uzdoto jautājumu sakarā informējam, ka 2007. gadā arests mantai kriminālprocesā Nr.12812003205 tika uzlikts, vadoties no tā brīža situācijas, kriminālprocesuālā regulējuma un procesa virzītāja faktiskajām iespējām. 2007. gadā, pieņemot lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, procesa virzītājs pamatojās uz pierādījumiem, kādi tobrīd kriminālprocesā bija iegūti. Arestēto mantu procesa virzītājs nodeva (faktiski atstāja) glabāšanā Šveices advokātam Rudolfam Meroni, kurš tajā laikā reāli šo mantu pārvaldīja, tostarp ieņemot direktora amatu daudzās ar kriminālprocesu un mantas arestu saistītās kompānijās. Procesa virzītājam nebija pamata apšaubīt citās jurisdikcijās amatā ieceltas un publiskajos reģistros reģistrētas amatpersonas darbības tiesiskumu. Vienlaikus uzsverams, ka procesa virzītāja darbību apmēru, risinot mantiskos jautājumus kriminālprocesā, būtiski ietekmēja pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas termiņš.

Kopš 2008. gada augusta par kriminālprocesa Nr.12812001408 (no lietas Nr.12812003205 izdalītais kriminālprocess) procesa virzītāju kļuva tiesa.

Kopš tā brīža tikai tiesa kā procesa virzītājs bija tiesīga lemt jautājumus, kas saistījās ar arestēto mantu.

Lietas iztiesāšanas gaitā procesa dalībnieki, tostarp cietušā pārstāvis, daudzkārt ir izteikuši lūgumus tiesai arestētās mantas kontekstā. Uzklausot pušu viedokļus, tiesa ir pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Jāpiebilst, ka iztiesāšanas laikā pusēm bija plašas iespējas pratināšanas laikā uzdot jautājumus arestētās mantas glabātājam R. Meroni.

Attiecībā par Latvijas Republikas prokuratūrā saņemto informāciju par R. Meroni iespējamu prettiesisku rīcību ar arestēto mantu, norādāms, ka šādas informācijas pārbaude nekavējoties tika uzdota gan Valsts policijai, gan Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai, kuru kompetencē attiecīgi bija reaģēt Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Valsts policijā šajā kontekstā ir uzsākti vairāki kriminālprocesi.”

Jānorāda, ka līdz šim publiski saistībā ar arestētās mantas glabāšanu bija zināms tikai viens kriminālprocess, kuru izmeklē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde.

Kurš radīja situāciju, ka Meroni var pasmieties par Latvijas valsti?

Jāatgādina, ka 2007. gada 19. decembrī Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs (2013. gadā devās izdienas pensijā), kopā ar toreizējo Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroru Māri Urbānu (šobrīd Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors), piedaloties tulkam speciālistam Mārtiņam Kvēpam, uzlika arestu mantai tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā. Šobrīd šo lietu parasti dēvē par Lemberga kriminālprocesu, jo pārējās “Ventspils amatpersonas” lietā ir kļuvušas vai nu par cietušajiem, vai par apsūdzības lieciniekiem.

Arestētā manta tika “nodota glabāšanā” (tagad redzam, ka “faktiski atstāta”) R. Meroni, kurš tobrīd bija Šveices advokāts, bet šobrīd no advokatūras Šveicē ir izslēgts. Ar šo Latvijas valsts faktiski uzņēmās atbildību par arestēto mantu.

Savukārt 2020. gada 17. augstā Rīgas apgabaltiesa nolēma “atcelt Rudolfu Meroni no mantas glabātāja”, un “uzlikt par pienākumu” R. Meroni iepriekš minēto “arestēto” mantu “nodot glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai”.

No publiskas informācijas secināms, ka R. Meroni “arestēto mantu” Nodrošinājuma valsts aģentūrai nodot negrasās, bet pieprasa paskaidrojumus kādā no Šveices oficiālajām valodām. Vien noprotams, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra pagaidām vēl neatmet cerības īstenot Rīgas apgabaltiesas lēmumu.

Piemēram, R. Meroni pieprasa “norādīt arī konkrētās tiesību aktu normas, kas būtu saistošas” R. Meroni, ņemot vērā, ka Latvijas prokuroru “rīkojums par aresta uzlikšanu iepriekš minētajiem aktīviem attiecīgajās jurisdikcijās nav ticis atzīts un īstenots.” Tāpat viņš pieprasa skaidrot, kā tiks pārņemtas “galīgā patiesā labuma guvēja tiesības”, un norādīt arī konkrētas tiesību aktu normas, kas ļautu Nodrošinājuma valsts aģentūrai “rīkoties tiešā veidā ārpus Latvijas Republikas teritorijas, pārņemt dematerializēto aktīvu, t.i., galīgā patiesā labuma guvēja tiesību glabāšanu.” R. Meroni prasa “skaidrojumu par iepriekš minēto aktīvu paredzamās pārņemšanas praktisko īstenojamību.”

Šādu situāciju, kad arestētās mantas glabātājs var pasmieties par Latvijas valsti, neapšaubāmi ir radījuši iepriekšminētie divi prokurori, kuri piedalījās aresta uzlikšanas procedūrā, kā arī četri prokurori, kuri uztur valsts apsūdzību tiesā.

Nav šaubu, ka Prokuratūrai ir pamats norādīt arī uz Rīgas apgabaltiesas atbildību. Tomēr te jāņem vērā arī tas, kā tiesas sēžu laikā četri prokurori cīnījās (kā formulēts Prokuratūras atbildes vēstulē ‒ izteica viedokli), lai R. Meroni intereses netiktu aizskartas.