Satversmes tiesai vērtējamajā reformā nākamgad investēs 8 miljonus

Par spīti vairāku ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierinātu pašvaldību pieteikumiem Satversmes tiesā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pauž, ka pašvaldības atzinīgi vērtē ministrijas darbu, sagatavojot metodiskos materiālus reformas ieviešanai. Šogad šim mērķim iztērēti 1,05 miljoni eiro, bet nākamgad reformas realizēšanā paredzēts ieguldīt 8,03 miljonus eiro.
11.11.2020. Jānis Lasmanis
 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem sniedzot informāciju par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša stāstīja, ka nākamgad pašvaldībām tiks atvēlēti 6,92 miljoni eiro, lai tām kompensētu reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos zaudējumus. Pārējais finansējums tiks tērēts, lai savietotu valsts informācijas sistēmu salāgošanai un pielāgošanai jaunajam administratīvajam dalījumam, kā arī dažādu kopīgu attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

Ārpus šī finansējuma VARAM pašvaldībām sola, ka tām no Eiropas Savienības fondiem un tās līdzekļiem, kas piešķirti Covid-19 radīto seku amortizēšanai, tiks atvēlēta nauda arī to ceļu remontam, kurus pašas pašvaldības atzinušas par kritiskā stāvoklī esošiem.

Komentējot Satversmes tiesā skatāmos ar reformu neapmierināto pašvaldību pieteikumus, I. Oša paskaidroja, ka pagaidām VARAM saņēmusi informāciju tikai par diviem pieteikumiem - no Limbažu un Ikšķiles pašvaldībām.

Ministrijai līdz mēneša beigām jāsniedz savi skaidrojumi un paskaidrojumi. Esam iepazinušies ar Saeimas paskaidrojumiem. Mūsuprāt, valdība ievērojusi visus nosacījumus konsultācijām un lēmumu pieņemšanai. Tā uzskata arī ministrija un Saeima,

norādot uz to, ka pašvaldību sūdzības ministrija uzskata par nepamatotām, skaidroja I. Oša.

Šādai nostājai nepiekrīt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis, kurš uzskata, ka pats fakts, ka pašvaldības vēršas Satversmes tiesā, jau “diezgan acīmredzami” liecina, ka likumi ir pārkāpti.

Viņaprāt, arī reformas realizēšanai atvēlētais finansējums nesniegs valdības solīto un pašvaldību gaidīto atbalstu, jo pašreiz nākamā gada valsts budžeta kontekstā skatītajos likumprojektos ieviestās izmaiņas pašvaldību finansējumam nosaka, ka tās turpmāk saņems ievērojami mazāku finansējumu. M. Pūķis atsaucas uz plānu par sliktu vietvarām mainīt proporciju, kā starp pašvaldībām un valsti tiek sadalīts iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Arī solītais finansējums ceļu remontam neatvieglošot pašvaldību dzīvi, jo valsts atvēlēšot līdzekļus tikai tās īpašumā esošajiem ceļiem. Pašvaldību ceļi joprojām būs jāremontē par pašvaldību naudu.

Savukārt Māris Možvillo, kas no Alojas novada pašvaldības nule papildināja KPV LV Saeimas frakcijas rindas deputāta mandātu nolikušās Lindas Liepiņas vietā, norādīja, ka, par spīti visiem plānošanas dokumentiem, kas jau izstrādāti un vēl tikai tiks izstrādāti, pašvaldībām joprojām nav skaidrs, kā plānot nākamā gada budžetu - līdz pašvaldību vēlēšanām, kas plānotas nākamā gada 5. jūnijā, vai uz visu 2021. gadu. Atbildi uz šo repliku politiķis nesaņēma.

Satversmes tiesa līdz šim ierosinājusi piecpadsmit lietas par novadu reformu. Tiesā vērsušās Garkalnes, Alsungas, Carnikavas, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novada domes.

Tiesa vērtēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta 6. daļai un 5. pantam.

Minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.