Rudolfa Meroni draugu Artusu Kaimiņu saudzē ne tikai prokuratūra, bet arī Saeima

Lai gan medijos kā Latvijas “oligarhs” apspriestais Rudolfs Meroni nedaudz kritis nežēlastībā, jo Rīgas apgabaltiesa juridiski esot atcēlusi viņu no t.s. Lemberga lietā arestētās mantas glabātāja pienākumiem, Latvijas valsts institūcijas pret R. Meroni un arī pret viņa aplaimotajiem draugiem joprojām izturas, maigi izsakoties, iecietīgāk, nekā pret citiem.
©F64

Tā Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš ar uzraugošā prokurora Māra Urbāna svētību ticis vaļā ne tikai no apsūdzībām partijas nelikumīgā finansēšanā (šāda apsūdzība sākotnēji tika izvirzīta aizdomās par to, ka šo nelikumīgo finansējumu devis tieši R. Meroni), bet arī no apsūdzībām par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai.

Palikusi vien apsūdzība par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu - bez “mantkārīgā nolūka” un “būtiskā kaitējuma”. Turklāt arī šī lieta uz priekšu nevirzās, jo Saeima nav pieņēmusi lēmumu par A. Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Meroni intereses Latvijas politikā

Kriminālprocess pret A. Kaimiņu par politiskās partijas nelikumīgu finansēšanu vai starpniecību nelikumīgā finansēšanā tika uzsākts 2017. gada jūnijā, visticamāk, pēc bijušā partijas “KPV LV” valdes locekļa Ilmāra Poikāna iesnieguma.

“Kriminālprocesā Nr…. tika iegūtas ziņas, ka Rudolfs Meroni, vēloties ietekmēt politiskos procesus un iespaidot politiskos lēmumus Latvijā, iespējams, ir finansējis politisko partiju “KPV LV”,” teikts ierosinājumā par ziņu pieprasīšanu kredītiestādei, kuru parakstījusi KNAB izmeklētāja Anita Ringo. “Maksājumi notika vairākos posmos un maksājumu pamatā bija fiktīvi līgumi,” teikts dokumentā.

Politisko partiju finansēšanu R. Meroni veicis ar viņa kontrolēto uzņēmumu AS “Ventbunkers”, SIA “Media Support”, SIA “Airtech” un citu palīdzību, secinājusi KNAB izmeklētāja.

KNAB rīcībā esošās bankas konta izdrukas liecina, ka SIA “Airtech” 2015. gadā (tātad jau tad, kad A. Kaimiņš bija valsts amatpersona - Saeimas deputāts) SIA “Suņu būda” kontā ieskaitījusi 27 850 eiro.

Savukārt SIA “Media Support” laika posmā no 2015. gada 7. aprīļa līdz 2017. gada 5. jūlijam SIA “Suņu būda” kontā ieskaitījusi visai ievērojamu summu - 169 000 eiro.

“Kā norāda liecinieks E. Ciniņš, par maksājumiem lēma R. Meroni,” teikts dokumentā. Arī citi liecinieki liecinājuši, ka A. Kaimiņš pastarpināti saņēmis naudu no R. Meroni.

Nauda maksāta uz fiktīvo līgumu pamata, piemēram, par banera “www.bnn.lv” izvietošanu A. Kaimiņa mājas lapā www.sunubuda.tv - konstatējusi KNAB izmeklētāja.

Tāpat dokumentā aprakstīts, kā A. Kaimiņš varētu būt ticis pie skaidras naudas. “Kriminālprocesa laikā tika noskaidrots, ka A. Kaimiņam ir faktiska kopdzīve ar Natāliju Bartuševiču, personas kods…, uz kuras vārda 2016. gada 26. jūlijā reģistrēts uzņēmums SIA “Ceremonia”.” Šim uzņēmumam SIA “Suņu būda” vairākkārt pārskaitījusi naudu (summas no 660 eiro līdz 1000 eiro). “Ņemot vērā minēto, rodas pamatotas aizdomas, ka līgums starp šiem uzņēmumiem ir fiktīvs, un naudas līdzekļus A. Kaimiņš no SIA “Suņu būda” konta izņem savām vajadzībām un, iespējams, savas kā politiķa vai partijas “KPV LV” finansēšanai,” secinājusi KNAB izmeklētāja.

Publiski nezināmu iemeslu dēļ A. Kaimiņš un, iespējams, arī R. Meroni (no citētajiem KNAB izmeklētājas secinājumiem izriet, ka tas būtu tikai loģiski) ticis vaļā no šīm skarbajām apsūdzībām.

Zīmīgi, ka lietā uzraugošais prokurors Māris Urbāns ir viens no tiem, kurš 2007. gadā nodeva glabāšanā R. Meroni arestēto mantu - to pašu, kuru tagad Latvijas valsts nekādi nespēj atgūt.

Vēl publiski ir zināms, ka kriminālprocesam, kuru KNAB 2017.gadā sāka pret A. Kaimiņu (iespējams, arī pret R. Meroni), vēlāk tika piekabināta epizode par it kā fiktīvajām konsultācijām (2 000 eiro + PVN mēnesī), kuras KPV LV valdes loceklis Atis Zakatistovs sniedzis uzņēmējam Viesturam Tamužam. Bet vēl vēlāk šī epizode atkal tika izdalīta no kriminālprocesa un šobrīd ir vienīgā, kas nonākusi tiesā.

Tāpat jāatgādina, ka neviens pat nesāka pētīt konsultāciju līgumus, kurus ar R. Meroni kontrolēto AS “Ventbunkers” par 5 000 eiro mēnesī slēdza Ventspils politiķis Ģirts Valdis Kristovskis.

Marinē” ģenerālprokurora iesniegumu

Ģenerālprokurora iesniegums par A. Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai arī atbilstīgi mīkstinātai apsūdzībai Saeimai tika nogādāts jau 30 oktobrī, tomēr Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija to gatavojas skatīt tikai 25. novembrī. Tas nozīmē, ka attiecībā pret R. Meroni aplaimoto A. Kaimiņu arī šī Saeima ir īpaši iecietīga, “marinējot” ģenerālprokurora iesniegumu pat mēnesi.

F64

Jāatgādina, ka iepriekšējās Saeimas par deputātu izdošanu lēma nekavējoties - tajā pašā dienā, kad iesniegums nonāca Saeimā, savu lēmumu pieņēma gan Mandātu komisija un uzreiz pēc tam sekoja arī “100 gudrāko galvu” balsojums.

Neatkarīgā vaicāja Saeimas priekšsēdētājai, kāpēc tāda kavēšanās, un saņēma atbildi no viņas padomnieces sabiedrisko attiecību jautājumos Daces Balodes: “Pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces lūguma vēlos Jums apliecināt, ka š.g. 2.novembrī ar Saeimas priekšsēdētājas rezolūciju Jūsu minētais Ģenerālprokuratūras dokuments ir nodots Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.”

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāja Janīna Kursīte - Pakule noliedza, ka komisija būtu kavējusies ar ģenerālprokurora iesnieguma izskatīšanu: “Nekādas speciālas kavēšanās attiecībā uz Artusu Kaimiņu nav bijis, bet jāņem vērā, ka daļai no deputātiem bija karantīna (mani ieskaitot), pēc tam katram jāatrod laiks, kad var iepazīties ar piesūtītajiem materiāliem (liela daļa strādā no mājām, kas nav Rīgā), bija jātiek galā ar A.Gobzema lietu, kas ilga divas nedēļas, un sēdes nebija īsās. Tā kā A.Kaimiņa lietai nav uzlikta steidzamība, tad ekstra laikā sēdi neesam sasaukuši, jo paralēli iet budžeta lietas un citi likumprojekti.”

Kas tā par grāmatvedību Artusam?

Prokuratūra neatklāj, par kādu grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu tiek apsūdzēts A. Kaimiņš, tomēr publiskas informācijas ir pietiekoši daudz, lai varētu izdarīt ticamus secinājumus.

“Firmas.lv” dati liecina, ka A. Kaimiņam pieder tikai viens uzņēmums - 2014.gada 12. martā reģistrētā SIA “Suņu būda”. Šajā uzņēmumā A. Kaimiņš bijis arī valdes priekšsēdētājs vairāk nekā gadu - līdz 2015. gada 17. martam.

Attiecīgi var secināt, ka grāmatvedības noteikumi ir pārkāpti SIA “Suņu būda”.

Savukārt, ņemot vērā, ka 2014. gada 4. novembrī A. Kaimiņš kļuva par valsts amatpersonu (Saeimas deputātu), var secināt, ka A. Kaimiņš vairākus mēnešus pārkāpis arī amatu apvienošanas aizliegumu, par ko gan draud tikai administratīvais sods - šādu sodu viņš saņēmis vairākkārt.



Dividendēs izmaksā vairāk, nekā peļņa

SIA “Suņu būda 2018.gadā pēkšņi izmaksāja A. Kaimiņam (tikai viņš pats par to lēma) dividendes - 13 889 eiro, bet 2019. gadā dividendēs izmaksāti 15 500 eiro, liecina A. Kaimiņa valsts amatpersonas deklarācijas par attiecīgajiem gadiem.

Tātad kopā dividendēs SIA “Suņu būda” izmaksājusi 29 389 eiro, kas ir par kādu tūkstoti vairāk, nekā bijusi šīs SIA kopējā peļņa laika posmā no 2015. līdz 2019.gadam - liecina “Firmas.lv” dati.

Tomēr tā nav KNAB kompetence noskaidrot, kā tas kaut vai matemātiski ir iespējams - tas ir Valsts ieņēmumu dienesta “lauciņš”.