Valsts institūcijas mēģina atkratīties no neērtā "arestētās mantas" jautājuma
Sarakstē iesaistītas pat Valsts kontrole un Tieslietu ministrija, kuras cenšas distancēties no problēmas; jautājums skatīts arī kādā no Ministru kabineta sēžu slēgtajām daļām - visticamāk 20. oktobrī.
Par to liecina amatpersonu sarakstē pieminētais “Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts “Par informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tiesas lēmuma izpildi””. Ministru kabineta sēžu darba kārtībās šāds punkts nav pieminēts, tomēr var izteikt pieņēmumu, ka tas ir 20. oktobra sēdē iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ierosinātais jautājums ar statusu “konfidenciāli”.
Veļ viens uz otru
Rīgas apgabaltiesa visos gadījumos uzsver, ka arestu mantai tādā formā, kā tas redzams no 2007. gada decembra protokola, uzlika Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs.
Acīmredzami tiesa grib uzsvērt, ka visa atbildība par šo mantas arestu un nodošanu R. Meroni gulstas uz izdienas pensijā nu jau aizgājušo eksprokuroru A. Mežsargu.
Cita starpā, mantas arestēšanas procedūrā 2007. gadā piedalījās arī prokurors Māris Urbāns, kurš joprojām strādā Ģenerālprokuratūrā, turklāt viņam uzticētas vairākas īpaši svarīgas lietas - piemēram, valsts apsūdzības uzturēšana pret Saeimas deputātiem Juri Jurašu un Ati Zakatistovu.
Turpretī Ģenerālprokuratūra vienmēr ir uzsvērusi, ka kopš 2008. gada rudens procesa virzītājs t.s. Lemberga lietā ir Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija.
Acīmredzami Ģenerālprokuratūra grib uzsvērt - ja Rīgas apgabaltiesa saskatīja kaut ko nepareizu mantas arestēšanā, tad varēja to labot.
Visspilgtāk tas redzams no Ģenerālprokuratūras prokurora Aivja Zalužinska komentāriem par iepriekš minēto iekšlietu ministra sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tiesas lēmuma izpildi.”
Komentējot iekšlietu ministra pārmetumus, ka uz ārvalstīm nav sūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi, lai dažādās jurisdikcijās tiktu atzīts mantas arests, līdz ar to “Iekšlietu ministrija konstatē būtiskus procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas rada pamatotas šaubas par minētā /tiesas/ lēmuma saistošo raksturu citu valstu jurisdikcijās”, A. Zalužinksis atklāti atbildību veļ uz Rīgas apgabaltiesu. “Tiesa daudzkārt skatīja procesa dalībnieku dažādus lūgumus arestētās mantas kontekstā un līdz pat 2020. gada 17. augustam kā procesa virzītājs nesaskatīja par nepieciešamu nosūtīt lūgumu tām jurisdikcijām, kurās atrodas arestētā manta,” rokas nevainībā mazgā A. Zalužinskis.
Ivanovs un Ģirģenu nevēlas kļūt peramie
Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktors Ēriks Ivanovs, kuru acīmredzami atbalsta arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (viņa parakstīts dokuments nav pieejams, bet par tā saturu var spriest, piemēram, pēc prokurora A. Zalužinska augstākminētajiem komentāriem), uzskata, ka tādā formā, kā to piedāvā R. Meroni, arestētā manta no bijušā Šveices advokāta vispār nav pārņemama.
Proti, R. Meroni piedāvā “nodot” mantu, neko fiziski nenododot,
tikai parakstot protokolu videokonferences režīmā, turklāt starptautiskās tiesiskās palīdzības ietvaros. Attiecīgi tas nozīmē, ka R. Meroni paliktu kā visu ārvalstu uzņēmumu direktors vai direktoru direktors un turpinātu kontrolēt visu arestēto mantu.
“Aģentūras ieskatā nav šaubu, ka formāla tiesas lēmuma izpilde nenodrošina mantas aresta izpildi Kriminālprocesa likuma izpratnē un nemaina R. Meroni pašreizējo juridisko statusu uzņēmumos, kuros atrodas arestētā manta,” uzsver E. Ivanovs.
Turklāt galvenais NVA arguments ir, ka tiesa uzlikusi par pienākumu R. Meroni nodot mantu NVA, nevis NVA pieņemt šo mantu.
Tas arī ir tikai loģiski, jo NVA nav instrumentu, lai piespiestu R. Meroni mantu atdot - NVA nav pat kompetenta iestāde starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā. Respektīvi, NVA pati nemaz nav tiesīga izpildīt R. Meroni prasību sazināties ar viņu starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības formā.
Sūta pie Bordāna
Sarakstē par arestēto mantu iesaistīta arī Valsts kontrole, kura no šā jautājuma distancējas, cik vien spēdama. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atbildes vēstulē Ē.Ivanovam norādījusi, ka par arestētās mantas jautājumu Valsts kontroli nevajag vairs traucēt: “Vēstulē norādāt, ka esat konstatējuši, ka nepastāv normatīvais regulējums, lai bezķermenisku arestēto mantu nodotu pārvaldīšanā iestādei vai komersantam. Lai risinātu jautājumu, iesakām vērsties Tieslietu ministrijā, jo Tieslietu ministrija ir atbildīgā institūcija par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (2014/42 ES 92014 gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā ieviešanu un tās kompetencē ietilpst tiesību sistēmas izstrāde, tajā skaitā valsttiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību, kā arī procesuālo tiesību jomā.”
Bordāns atbalsta Ģirģenu
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns atbalstījis augstāk minēto Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tiesas lēmuma izpildi,” īpaši uzsverot, ka arestētā manta, tostarp akcijas u.tml., ir jāglabā kā rūpīgam saimniekam, kas nozīmē arī no šīm akcijām izrietošo tiesību realizāciju.
“Tiesas skaidrojumā ir noteikts, ka glabātāja galvenais pienākums ir veikt tādas nepieciešamās darbības, lai glabāšanā nodotā arestētā manta saglabātu savu vērtību. Paskaidrojam, ka tādas dematerializētas mantas kā akcijas vai pamatkapitāla daļas gadījumā tas nenozīmē tikai šis dematerializētās mantas pasīvu glabāšanu, bet var ietvert arī aktīvu rīcību ar to, proti, no akcijām un pamatkapitāla daļām izrietošo akcionāra un dalībnieku tiesību realizāciju (t.i., dalību akcionāru un dalībnieku sapulcēs un tajos izskatāmo lēmumu pieņemšanā, ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, u.tml.). Rezumējot augšminēto,
uzsveram, ka attiecībā uz dematerializēto mantu ir ne tikai būtiski nodrošināt tās pasīvu glabāšanu, bet arī tās pārvaldīšanu.
Pretējā gadījumā var zust šīs mantas vērtība. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izvērtēt: 1) vai ar bezķermeniskas mantas nodošanu glabāšanā Aģentūrai būs pietiekami, lai realizētu arī šis mantas pārvaldīšanu; 2) vai ir pietiekams regulējums, lai bezķermeniskas mantas nodotu pārvaldīšanā komersantam,” uzsver J. Bordāns.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
