Aivars Lembergs: mantas aresta protokols ir falsificēts!
Jaunatklātos faktus savās vēstulēs apstiprinājis gan pats R. Meroni, gan faktiski arī Ģenerālprokuratūras prokurors Aivis Zalužinskis; tie pausti Nodrošinājuma valsts aģentūras un tās pārvaldnieka - Iekšlietu ministrijas - veiktajās juridiskajās analīzēs par to, ka tiesas lēmumu par mantas pārņemšanu izpildīt nav iespējams.
Jāatgādina, ka 2007. gada decembrī, saņemot glabāšanā šo Aivara Lemberga vārdā iedēvētajā kriminālprocesā arestēto “mantu”, R. Meroni Latvijas medijiem apgalvoja - tās vērtība esot vairāk nekā 100 miljoni, varbūt pat 300 miljoni ASV dolāru.
Procesuāli nederīgi protokoli
Lūgumā A. Lembergs norādīja, ka, rakstot spriedumu, tiesai būs jārisina arī mantiskie jautājumi, kā to prasa Kriminālprocesa likums. Bet, “tas būs neiespējami, jo krimināllietas materiālos atrodas procesuāli nederīgs 2007. gada 17. decembra Lēmums par aresta uzlikšanu mantai, kā arī procesuāli nederīgi 2007. gada 19. decembra un 21. decembra protokoli par aresta uzlikšanu mantai, jo arests tika uzlikts uz ārvalstu kompāniju akcijām un “patiesā labuma guvēja tiesībām”, kuras neatradās Latvijas republikas jurisdikcijā, bet tiesiskās palīdzības lūgumi par aresta uzlikšanas mantai izpildi nekad ārvalstīm netika sūtīti, ar ko tika būtiski pārkāptas procesuālās tiesību normas.”
Lai gan mantas aresta protokolos rakstīts, ka arestētā manta “tiek nodota glabāšanā Šveices advokātam Rudolfam Meroni”, tagad gan R. Meroni, gan prokurors A. Zalužinskis apstiprinājuši, ka tā ir nepatiesība. “Nekāda manta R. Meroni fiziski nebija nodota, prokurori pat nebija pārliecinājušies, ka šāda manta vispār eksistē, jo tā nebija nekad procesuāli apskatīta,” uzsvēra A. Lembergs.
Vai vispār eksistē akciju orģināli?
“No R. Meroni 2020. gada 22. septembra un 2. novembra vēstulēm izriet, ka nekāda manta viņam fiziski nebija nodota, pie viņa šobrīd nekāda manta neatrodas, bet visas papīra formāta akcijas jau atrodas lietas materiālos.” Savās vēstulēs R. Meroni norādījis: “Visi iepriekšminētie aktīvi atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas un jurisdikcijas un tie atrodas lēmumā norādītajos uzņēmumos, nevis personīgi pie personas, kura parakstījusies zemāk (tā R. Meroni šajā vēstulēs dēvē pats sevi).” Šim “parakstītajam nekas fiziski netika nodots. Parakstītājs uzskata, ka papīra formāta akcijas ir Rīgas apgabaltiesas lietas materiālos.”
Ņemot vērā, ka arestēto “papīra formāta” akciju orģināli lietas materiālos tomēr nav, A. Lembergs loģiski secinājis: “No šīs vēstules izriet, ka R. Meroni rīcībā bijušas tikai tās akciju un akciju sertifikātu kserokopijas, kas šobrīd atrodas lietas materiālos (viņš tās pirmo reizi nosūtīja prokuroram J. Jurisam 2008. gada 1. jūlijā (84. sējums 165.-169.lpp). Nekādu citu akciju papīra formātā viņam nav.
Šim R. Meroni apgalvojumam ir ļoti nopietnas juridiskas sekas, jo it kā arestētās mantas glabātājs apgalvo, ka 1) prokurori A. Mežsargs un I.Paegle, sastādot Lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, kā arī protokolus par aresta uzlikšanu mantai, nekad nav redzējuši akcijas, kurām uzlikts arests; 2) šīs akcijas neatrodas viņa rīcībā. No tā secināms, ka šīs akcijas neeksistē, jo par akcijām ir uzskatāmi akciju oriģināli, nevis kaut kādas kserokopijas.”
Vai prokurori vispār redzējuši “mantu”?
“Vēršu tiesas uzmanību tam, ka, uzliekot arestu akcijām, prokurori nav redzējuši arī akciju kserokopijas, jo tās tika nosūtītas viņiem tikai 6 mēnešus pēc aresta uzlikšanas. Tātad Aivara Lemberga apsūdzības pirmstiesas izmeklēšanā ir celtas, nemaz neredzot akcijas, tātad nepārliecinoties par akciju esamību. Pat nerunājot par to, ka prokurori nav pārliecinājušies par šo akciju piederību Aivaram Lembergam.”
“Faktiski prokurori nekad nav redzējuši protokolā par aresta uzlikšanu mantai norādītas akcijas; šīs akcijas nekad procesuālā kārtībā netika izņemtas un apskatītas, un tādējādi procesuālā ziņā tās neeksistē. Nododot (bet faktiski nenododot, tikai ierakstot protokolā nepatieso informāciju) procesuāli nenostiprināto un līdz ar to neeksistējošo mantu R. Meroni, tika falsificēts 2007. gada 19. decembra protokols par aresta uzlikšanu mantai (85. sējums 145.-148.lpp.),” tiesā secināja A. Lembergs.
Viss balstīts uz Meroni vārdiem
Minētajā 2007.gada mantas aresta protokolā teikts, ka “arestējamā manta pašlaik atrodas Rudolfa Meroni pārvaldījumā”. Tas secināts no tā, ka akcijas un “patiesā labuma guvēja tiesības”, kas tika arestētas 2007. gada decembrī, esot atradušās “R. Meroni pārvaldījumā gan individuāli kā fiziskai personai, gan kā kompāniju “Moore Consulting S.A.”, “Eurocom International Ltd.” un citu viņa pārstāvēto kompāniju amatpersonai.”
Tomēr krimināllietas materiālos nav neviena dokumenta, ka R. Meroni būtu pilnvaras pārstāvēt minētās kompānijas. Visi secinājumi balstīti tikai uz R. Meroni vārdiem.
Vēl vairāk - “visu Aivara Lemberga apsūdzību prokurori balstīja uz R. Meroni nepārbaudītām liecībām, kuras nav apstiprinātas ar pieļaujamiem pierādījumiem - akciju oriģināliem,” uzsvēra A. Lembergs.
Kam ir tiesības pārņemt mantu?
“Tikai procesa virzītājam, kas šajā kriminālprocesa stadijā ir tiesas sastāvs, ir tiesības uzlikt procesuālus pienākumus gan iepriekšējam mantas glabātājam - Rūdolfam Meroni - atgriezt procesa virzītājam tam nodoto arestēto mantu un pārbaudīt, vai ir atgriezta nebojāta, neizšķērdēta un tieši tā manta, kas iepriekš nodota glabāšanā. Kā arī
tikai procesa virzītājam- tiesas sastāvam - ir tiesības un pienākums nodot nākamajam tiesas ieceltajam glabātājam - Nodrošinājuma valsts aģentūrai - tiesas lēmumā norādīto mantu,
protokolā norādot katras mantas vienības individuālās pazīmes, akciju vērtību, kā arī informējot mantas glabātāju par pienākumu un atbildību par glabāšanā nodotās mantas saglabāšanu. Kriminālprocesa likums nepieļauj tiesai savas pilnvaras nodot citām personām, tajā skaitā Nodrošinājuma valsts aģentūrai, lai tā no savas puses uzliktu procesuālo pienākumu Rūdolfam Meroni,” teica A. Lembergs, atgādinot, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra savā vēstulē tiesai “tā arī norādīja, uzskatot, ka tiesas 2020. gada 17. augusta lēmumu izpildīt nav iespējams ( 281. sējums 48.-52. lpp.).”
Ņemot vērā šo argumentu, A. Lembergs lūdza tiesu uzlikt par pienākumu R. Meroni nodot mantu tieši tiesas sastāvam, turklāt darīt to līdz noteiktam laikam, nevis kā tagad, kad nekādi termiņi tiesas lēmuma izpildei nav noteikti.
Ko prokurori panākuši ar 2007. gada protokolu?
A. Lembergs arī secinājis, kādas tad ir falsificētā mantas aresta protokola sastādīšanas sekas: “Secināms, ka prokurori apzināti atdeva arestēto mantu (faktiski neko neatdeva, bet tikai norādīja protokolā nepatiesu informāciju), kuru viņi nekad nav redzējuši, pārbaudījuši un apskatījuši Kriminālprocesa likumā norādītajā kārtībā, nezināmām kompānijām ar nezināmu kapacitāti, kas noveda pie arestētās mantas izšķērdēšanas.
Ir pamats uzskatīt, ka
tieši prokurori ar savu Lēmumu par aresta uzlikšanu mantai nodibināja oficiālās attiecības (uzticības valdījumu ) starp R. Meroni un manats aresta lēmumā norādītajam 26 kompānijām, kas deva R. Meroni legālu iespēju nekontrolēti rīkoties ar arestēto mantu kā ar savējo un šobrīd ņirgāties par tiesu un valsts institūcijām, kā mēs to redzam no R. Meroni sarakstes ar tiesu un Nodrošinājuma valsts aģentūru.”
Ko teiks ģenerālprokurors?
A. Lembergs tiesai arī atgādināja, ka R. Meroni 2014. gadā mainīja sešu Britu Virdžīnu salās (BVI) reģistrēto kompāniju “turētāja” vai “uzrādītāja” akciju juridisko statusu un pat šo akciju īpašnieku, kas viņam, protams, bija aizliegts. Loģiski, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra tagad pat gribēdama nevar pārņemt mantas aresta protokolā minētās “uzrādītāja” akcijas, jo tās nemaz vairs neeksistē.
“Par acīmredzamu arestētās mantas izšķērdēšanu liecina arī fakts, ka visas BVI kompāniju arestētās akcijas vairs neeksistē - to vietā izlaistas pavisam citas akcijas, kas pieder pavisam citam īpašniekam, kas tiesai ir zināms, jo savā 2015.gada 15.decembra paziņojumā tiesai Rūdolfs Meroni sniedza būtiskas ziņas sakarā ar arestēto mantu, kas attiecas tieši uz to mantu, kuru tiesa ar 2020.gada 17.augusta lēmumu ir nolēmusi nodot glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai.” “Rūdolfs Meroni 2015.gada 15.decembra paziņojumā tiesai norāda, ka šajās /sešās Britu Virdžīnu salās reģistrētajās/ kompānijās ir izlaistas citas, tajā skaitā, cita veida un citai personai piederošas šo kompāniju “reģistrētās” jeb “vārda” akcijas ar akciju īpašnieku kompāniju “Eurocom International Ltd.” (217. sējums 167.-175. lpp.). Aizstāvība uzskata, ka ar šādu rīcību prokurori izdarīja amatnoziegumu, par ko tiks informēts LR Ģenerālprokurors,” teica A. Lembergs.
Viņš lūdza tiesu pieprasīt no atceltā mantas glabātāja minēto sešu BVI kompāniju akciju apliecību orģinālus.
Tiesa: lūgums nav lemjams
Tiesa noklausījās šo lūgumu, nepārtraucot runātāju. Tomēr beigās tiesnese Irīna Jansone paziņoja, ka procesa dalībnieku “viedokļi par šo lūgumu nav uzklausāmi un lūgums nav lemjams sekojošu iemeslu dēļ. Jūsu pieteiktais lūgums pārsniedz Kriminālprocesa likuma 504. panta trešajā daļā noteikto apjomu, par kuru tiesa var lemt pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas, jo Kriminālprocesa likuma 504. panta trešā daļa paredz tiesai pieņemt lēmumu par arestētās mantas vai lietiskā pierādījuma glabātāju, ko tiesa bija arī izdarījusi un glabātāju bija mainījusi. Jūsu savukārt izteiktais lūgums satur faktus par to, ka jūs apstrīdat, faktiski par šīs mantas esamību. Jūs apstrīdat visus šos dokumentus, ja, kas norāda uz šo mantu. Un tāpēc arī tiesas kolēģija uzskata, ka šis lūgums šajā procesa stadijā vispār nav piesakāms un nav lemjams. Un mēs arī nelemsim un neprasīsim viedokļus par šo lūgumu. Minētie visi fakti ir vērtējami galīgajā nolēmumā.”
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
