Tā sauktajai Lemberga prāvai – 12 gadu jubileja! Ducis sasniegts!

Pirmās instances tiesā atlicis it kā ļoti maz - 22. februārī jānoklausās saīsināto spriedumu un tad jāsagaida pilno, motivēto spriedumu. Motivētā sprieduma rakstīšana tiesai prasīs ļoti daudz laika - visticamāk, daudzus mēnešus.

Salīdzinājumam - tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā pilno spriedumu toreizējais Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns gatavoja gandrīz pusgadu un tas bija sarakstīts uz 876 lapām.

Tomēr šīs krimināllietas iztiesāšana pirmajā instancē bija krietni vien īsāka, nekā t.s. Lemberga krimināllieta - t.s. digitālās TV krimināllieta pirmajā instancē tika izskatīta nepilnos 7 gados. Turklāt tiesas sēdes t.s. digitālās TV lietā bija nozīmētas krietni vien retāk (pārsvarā - reizi nedēļā), nekā t.s. Lemberga lietā (tiesas procesa pēdējos gados tās notika pat 4 reizes nedēļā!).

Nav nekādu šaubu, ka pirmās instances spriedums tiks pārsūdzēts, visticamāk, gan no aizstāvības, gan no apsūdzības puses. Tātad

nekāds “trekns” punkts šai tiesvedībai netiks pielikts nedz šogad, nedz tuvākajos gados.

Apelācijas instancei, cita starpā, būs jālemj par to, kā novērst bezgaldaudzos tiesību uz aizstāvību pārkāpumus pirmās instances tiesā: apelācijas tiesai būs jālemj, vai pārpratināt vissvarīgākos lieciniekus, kuru pratināšana aizstāvībai tika būtiski ierobežota, bet Aivaram Lembergam liegta vispār (Rudolfs Meroni, Ainārs Gulbis, Jūlijs Krūmiņš, Māris Forsts un citi); vai pievienot lietas materiāliem izšķiroši svarīgus pierādījumus, kas pēc prokuroru uzstājīgas prasības tika liegts pirmās instances tiesā; vai aicināt uz tiesu svarīgus lieciniekus, kas pirmajā instancē tika liegts (piemēram, pirmo un ilggadējo “Ventspils naftas” galveno valsts pilnvarnieku Uldi Osi; ārvalstu advokātus, kuri nav saistīti ar R. Meroni, un tāpēc, visticamāk, “nedziedātu” to pašu dziesmu, ko gadiem “dziedājuši” R. Meroni&Co) u.tml.

Līdz ar to t.s. Lemberga prāvā arī turpmāk kritīs dažādi antirekordi.

Vēstures pārrakstīšana?

Cita starpā, “Delfi” un LETA min citu t.s. Lemberga tiesas sākuma datumu - 2009. gada 20. augustu.

Piemēram, “Delfi” šā gada 30. janvārī rakstīja: “Pirmā tiesas sēde šajā kriminālprocesā notika 2009. gada 20. augustā. Kopš tā laika kopumā nozīmētas 963 tiesas sēdes, no kurām notikušas 729, liecina portāla "Delfi" apkopotā informācija.”

Savukārt LETA tikai dažas dienas vēlāk (šā gada 4. februārī) rakstīja: “Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopš 2009. gada 20 augusta, kad Rīgas apgabaltiesa paplašinātā sastāvā no jauna sāka šīs lietas iztiesāšanu, līdz 2021. gada 3.februārim kopumā ir tikušas nozīmētas 1478 tiesas sēdes, no kurām notikušas 765.”

Portāls “Delfi” neraksta, no kāda avota tas ir “apkopojis informāciju”, ka t.s. Lemberga lietā ir notikušas 729 tiesas sēdes; tāpat kā LETA nenorāda, no kādiem avotiem tā ir “aprēķinājusi”, ka notikušas jau krietni vairāk - 765 tiesas sēdes. Tomēr abi mediji norāda faktiski nepareizu, par pusgadu vēlāku datumu, kad notika pirmā tiesas sēde t.s. Lemberga lietā.

Kāpēc? Iespējams, tas saistīts ar kaut kādu māņticību avotam, no kura informāciju guvuši abi šie mediji -, ka vairāk nekā 12 gadi (ducis!) tomēr nav laba zīme pirmās instances tiesas procesam…

Kad tad patiesībā sākās šis process?

Tātad, no oficiālā Latvijas tiesu portāla “Tiesas.lv” redzams, ka t.s. Lemberga lieta uz tiesu nosūtīta jau 2008. gada 10. septembrī. Tad sācies “futbols” starp Rīgas un Kurzemes apgabaltiesām par piederību, līdz lieta nonākusi pie Rīgas apgabaltiesas tiesneša Borisa Geimana.

Pirmā tiesas sēde notikusi 2009. gada 16. februārī, bet līdz LETA un “Delfi” minētajam 20. augustam notikušas 17 tiesas sēdes. Neatkarīgā, kuras korespondenti šīs tiesas sēdes novēroja klātienē, var apliecināt, ka tās bija ļoti, ļoti intensīvas - spriedzes līmenis tajās nekritās līdz pat tiesneša B. Geimana paziņojumam par tiesas sēdes slēgšanu. Šajās tiesas sēdēs procesa dalībnieki ļoti karstās diskusijās izdiskutēja daudzus aizstāvības lūgumus, kuru aktualitāte nezuda pat 12 gadu garumā - tie tika pieminēti pat pirmās instances tiesas procesa pašās pēdējās stadijās.

Tiesas sastāvs mainījies vairākkārt

Bet šīs 17 tiesas sēdes notika laikos, kad tiesu sastāvos bija viens profesionāls tiesnesis un tiesu piesēdētāji (acīmredzot, tā tika radīts iespaids, ka tiesas spriešanā piedalās arī vienkāršās tautas pārstāvji - tā bija tāda kā zvērināto tiesas imitācija).

T.s. Lemberga lietu sāka tiesas sastāvs, kura priekšsēdētājs bija tiesnesis B. Geimans, bet piesēdētāji - juristi Erlens Ernstsons un Igors Markovičs, kā arī kāda pensionāre kā rezerves piesēdētāja. Cita starpā, E. Ernstsons šobrīd jau pats ir tiesnesis, kurš izskata īpaši sarežģītas krimināllietas.

Bet šā tiesas procesa sākumā 2009. gada vasarā tiesas piesēdētāju institūcija tika likvidēta un daudzos tiesas procesos mainījās tiesas sastāvi. Tostarp 2009. gada 20. augustā arī t.s. Lemberga lietu Rīgas apgabaltiesa sāka izskatīt jaunā tiesas sastāvā, kurā ietilpa jau četri profesionāli tiesneši - B. Geimans, Irīna Jansone, Ligita Kuzmane un Ārija Ždanova kā rezerves tiesnese.

2019.gada 9. septembrī tiesas sastāvs t.s. Lemberga lietā mainījās vēlreiz - no tā veselības problēmu dēļ izstājās tiesnesis B. Geimans.

Gaidām likuma grozījumus, piesēdētāji tikai traucē…

Lai saprastu, kādu iemeslu dēļ tiesas sastāvs tika mainīts pirmo reizi, publicējam tiesneša B. Geimana pēdējos vārdus 2009. gada 16 jūnijā tiesas sēdē. No tiesneša teiktā ir redzams, ka pēc tiesas iniciatīvas ir noņemtas vairākas tiesas sēdes, bet jaunajam tiesas sastāvam iztiesāt t.s. Lemberga lietu bija jābūt gatavam jau 6. augustā, nevis 20. augustā, kuru tagad vairāki mediji nezināmu iemeslu dēļ pasludina par šīs lietas sākuma datumu.

Lūk, ar kādiem pēdējiem vārdiem B Geimans pabeidza lietas skatīšanu kopā ar tiesas piesēdētājiem, diviem juristiem:

“Tā, cienījamie procesa dalībnieki, jūs visi ziniet, ka pēdējās dienās mūsu valstī tika pieņemti vairāki likumi, tajā skaitā, piemēram, grozījumi Pensijas likumā. Nu šie grozījumi jau ir spēkā. Arī iet runa par grozījumu pieņemšanu likumā „Par tiesu varu” un par grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Nu, cik tiesai ir zināms, šie grozījumi vēl nav spēkā. Bet, izlasot likumu projektus, ja, mēs secinām, ka visi šie grozījumi var būtiski ietekmēt mūsu krimināllietas izskatīšanas gaitu. Sakarā ar to tiesu kolēģija uzskata par nepieciešamu izsludināt, pasludināt tiesas sēdes pārtraukumu līdz … nu, vienkārši par to, ka mēs neuzskatām par lietderīgu teiksim …. Mēs uzskatām par nepieciešamu izdarīt pārtraukumu tiesas sēdēs līdz 6.augustam, ja, tas sakarā ar - tiesas sēdes 26, 27. jūnijā nenotiks, skaidrs. Es ceru, ka līdz 6.augustam visi jautājumi būs jau noskaidroti, ja. Un mēs turpināsim lietas izskatīšanu saskaņā ar iepriekš izstrādāto grafiku, skaidrs. Visi lūgumi, kas jau bija pieteikti šajā lietā, bet vēl nav izlemti pēc būtības, mēs pagaidām atstājam par - šos lūgumus - par atklātiem, tāda situācija. Nu, it kā tas ir viss, ko es varu šodien pateikt un sakarā ar to tiesas sēde šodien ir slēgta.”

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā