Tiesa faktiski grib Meroni uzdāvināt arestēto mantu

Saīsinātajā spriedumā vārds vārdā, komats komatā pārrakstot prokuroru sarakstīto apsūdzību, bet sprieduma sadaļā par mantas konfiskāciju pārrakstot prokuroru sastādīto 2007. gada lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija tiesneses Irīnas Jansones vadībā cita starpā faktiski ir lēmusi, ka Rudolfs Meroni varētu paturēt vairāku Britu Virdžīnu salās reģistrēto kompāniju akcijas.
15.06.2021. Uldis Dreiblats
 
PAGAIDĀM TIKAI KONTROLĒ, DRĪZ BŪS ĪPAŠNIEKS. Latvijas varas iestādes pamazām bruģē ceļu, lai Rudolfs Meroni pavisam likumīgi kļūtu par Ventspils tranzītbiznesa īpašnieku ©F64

Protams, šis jau vēl ir tikai pirmās instances spriedums - galīgo skaidrību tā dēvētajā Lemberga lietā ieviesīs tikai Augstākās tiesas Senāts, bet kad šādu spriedumu varēs sagaidīt, prognozēt ir neiespējami.

Piekonvertē sev

Uz ko balstīts pieņēmums, ka patiesās vērtības, kas izriet no arestētās mantas, pirmās instances tiesa ir lēmusi R. Meroni par labu?

2015. gada 18. decembrī R. Meroni pēc savas iniciatīvas tiesai sniedza rakstveida liecību, kurā cita starpā paziņoja, ka jau 2009. gada beigās viņš ir mainījis arestēto mantu, deviņu arestēto Britu Virdžīnu salās reģistrēto kompāniju “uzrādītāja” akcijas un “turētāja akcijas” konvertējot par “vārda” akcijām (juridiski citi vērtspapīri). Turklāt R. Meroni tiesai paziņoja, ka reģistrējis kā šo uzņēmumu juridisko īpašnieku kompāniju “Eurocom International Ltd.”, kurā pats R. Meroni bija amatpersona un visticamāk arī īpašnieks.

Kas no šā fakta izriet?

Pirmkārt, vairs nav juridiska spēka “uzrādītāja” un “turētāja” akcijām, bet no 2009. gada beigām īpašumtiesības apliecina jaunemitētās “vārda” akcijas, kuru īpašnieks, tātad, ir R. Meroni “Eurocom International Ltd.”.

Otrkārt, “uzrādītāja” un “turētāja” akcijām vairs nav nekādas reālas vērtības (ja neskaita iespējamo numismātisko vērtību, jo šā tipa akcijām vajadzētu būt izlaistām papīra formātā - iespējams, būtu kolekcionāri, kuri par šiem vēstures artefaktiem būtu gatavi maksāt pat vairākus desmitus eiro).

Konfiscē tukšu gaisu

Bet ko tad lemj Rīgas apgabaltiesas kolēģija?

Rīgas apgabaltiesas kolēģija lemj konfiscēt šīs gandrīz bezvērtīgas “turētāja” un “uzrādītāja” akcijas, tādējādi atstājot R. Meroni kontrolē reālās, ar juridisku spēku apveltītās “vārda akcijas”, ar kuru palīdzību R. Meroni kontrolēja un turpina kontrolēt lielos Ventspils uzņēmumus.

Aplūkosim divus piemērus - par kompānijām “Barnes Industries Limitid” un “Briskly Limited”. Šīs ir divas “atslēgas kompānijas” Ventspils tranzītbiznesā, jo reālās īpašumtiesības (t.i., 2009. gada beigās jaunemitētās vārda akcijas) uz “Barnes Industries Limitid” caur vairāku uzņēmumu ķēdīti ļauj kontrolēt AS “Ventbunkers”, bet reālās īpašumtiesības (t.i., vārda akcijas) uz “Briskly Limited” ļauj kontrolēt AS “Ventspils tirdzniecības osta”.

Lūk fragmenti no šā gada 22. februārī nolasītā saīsinātā sprieduma:

Kurš rakstījis spriedumu?

Tiesai, protams, bija zināms, ka šīm tagad konfiskācijai pakļautajām turētāja akcijām jau kopš 2009. gada vairs nav nekāda juridiska spēka un arī nekādas reālas vērtības, jo R. Meroni liecības par to, ka viņš šīs akcijas ir konvertējis citos vērtspapīros, tika nolasītas tiesas sēdē.

Lūk, fragments no šīm liecībām.

2015. gada 18. decembrī R. Meroni tiesai rakstiski liecina, ka šo mantu “nomainījis”:

Turklāt, ņemot vērā to, ka R. Meroni liecību sniegšanai 2015. gada beigās vairs uz tiesu netika aicināts, Aivars Lembergs lūdza tiesu viņam uzdot rakstiskus jautājumus - vai mantas arests joprojām ir spēkā; ar ko Latvijas varas iestādēs ir saskaņots jautājums par uzrādītāja akciju aizstāšanu ar reģistrētām akcijām ; ar ko Latvijā ir saskaņots, ka akciju jaunais īpašnieks būs “Eurocom” u.tml.

Tomēr tiesa nekādu izmeklēšanu par notikušo neveica un jaunemitētās akcijas nearestēja.

Šeit aprakstītais ir vēl viens spilgts piemērs, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija nemaz nav saīsinātā sprieduma autors.

Iepriekš, balstoties uz faktiem, Neatkarīgā līdzīgus secinājumus izdarīja šā gada 14. maija publikācijā “Tiesa pati spriedumu neraksta, bet vienkārši nokopē apsūdzību” un 4. jūnija publikācijā “Saīsināto spriedumu t.s. Lemberga lietā tiesa pati nav rakstījusi”. Šajās publikācijās analizēts, kā saīsinātajā spriedumā tiesa ir nokopējusi prokurora procesuālajos dokumentos sarakstīto ar visām aplamībām, pretrunām, gramatikas un faktu kļūdām.