Tiesa joprojām Valsts policijai nav nosūtījusi blakuslēmumu par kriminālprocesa sākšanu pret Meroni

Lai gan Rīgas apgabaltiesa jau 22. februārī pieņēma blakuslēmumu, ar kuru uzdeva Valsts policijai izvērtēt, vai nav uzsākams kriminālprocess pret Rudolfu Meroni par tiesas 2020. gada 17. augusta lēmuma nepildīšanu, šis blakuslēmums no Rīgas apgabaltiesas joprojām līdz Valsts policijai nav aizceļojis.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieces Irīnas Jansones (attēlā) vadītā tiesas sastāva rosinātais arestētās mantas glabātājam Rudolfam Meroni piemērojamais maigais Krimināllikuma pants par tiesas lēmumu nepildīšanu un tiesas nesteigšanās informēt Valsts policiju par pieņemto blakuslēmumu spilgti demonstrē Latvijas valdošās elites attieksmi pret mantas glabātāju Rudolfu Meroni ©F64

Kā zināms, pilnais sprieduma teksts tika publiskots 22. jūnijā.

Kā Neatkarīgo piektdien 2. jūlijā pirms darba dienas beigām informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte, Rīgas apgabaltiesas blakuslēmums Valsts policijā nav saņemts.

Attālums no Rīgas apgabaltiesas Abrenes ielā 3 līdz Valsts policijas ēkai Čiekurkalna 1. līnijā ir tikai 5,9 kilometri. Kā rāda “Goggle Map” platforma, šo attālumu ar automašīnu var veikt 18 minūtēs, ar velosipēdu 30 minūtēs, kājām 1 stundā 10 minūtēs. Tas nozīmē, ka dokumentu bija iespējams aizgādāt, ja ne pa elektronisko pastu, tad vismaz aiznest, kājām ejot.

Rīgas apgabaltiesas blakuslēmumā, cita starpā teikts: “Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 533. panta pirmo daļu tiesas kolēģija nolēma: krimināllietā Nr.12812001408, Nr.12812001608 pieņemt blakus lēmumu un informēt Valsts policiju par krimināllietā konstatētajiem apstākļiem - par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmuma neizpildīšanu-, jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret Rūdolfu Meroni par Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Blakus lēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu.” Lēmumu parakstījušas tiesneses Irīna Jansone, Ligita Kuzmane un Ārija Ždanova.

Pagājušās nedēļas sākumā Neatkarīgā Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai S. Grāvītei vaicāja, vai Valsts policija ir saņēmusi informāciju par minēto Rīgas apgabaltiesas blakuslēmumu; vai Valsts policija ir pieņēmusi lēmumu par krimināllietas uzsākšanu par tiesas lēmuma nepildīšanu pret Rudolfu Meroni; vai arestētās mantas atgūšanā ir jēga tērēt Valsts policijas resursus?

Tā kā izrādījās, ka līdz Valsts policijai tiesas blakuslēmums nav nonācis - izpalika arī atbildes uz jautājumiem pēc būtības.

Pat ja policisti respektēs tiesas lēmumu un izlems uzsākt kriminālprocesu pret R. Meroni par Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma - tiesas lēmuma nepildīšanu -, sods par šādu noziegumu tādam ietekmīgam un naudīgam vīram kā R. Meroni ir gaužām niecīgs. Likumā teikts: “Par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda, - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

Pie šādiem apstākļiem, šķiet, ka nav lielas motivācijas pildīt 2020. gada 17. augusta tiesas lēmumu, kas prasa atdot Latvijas valstij arestēto daudzmiljonu vērto mantu t.s. Lemberga krimināllietā. Iegūtā manta dāsni kompensē dažu mēnešu cietumā pasēdēšanu vai lapu grābšanu Rīgas parkos, nemaz jau nerunājot par naudas sodu.

Tā kā R. Meroni jau gandrīz kā gadu kopš tiesas lēmuma mantu atdot negrasās un Latvijas varas iestādes ar vēlīgu pašreizējās varas elites piekrišanu arī nesteidz to atgūt, prognozējams, ka arī lemšana par kriminālprocesa uzsākšanu varētu būt lēna un pret šveicieti ļoti iecietīga.