Tā dēvētajā Lemberga kriminālprocesā pieņemtas visas apelācijas

Kriminālprocesa likumā teikts:

“Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.”

Kā jau Neatkarīgā rakstīja, apelācijas sūdzības bija iesnieguši Aivars Lembergs, kā arī viņa aizstāvji Māris Grudulis, Olga Hincenberga un Irina Kauke; Anša Sormuļa aizstāvis Jānis Rozenbergs, Anrija Lemberga aizstāvis Oskars Rode un kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniece Līga Lemberga.

Apelācijas sūdzības iesnieguši arī cietušie Ainārs Gulbis un SIA “Pars Termināls” (iepriekšējais nosaukums SIA “Man-Tess”), bet cietušie Valentīns Kokalis un Vladimirs Krastiņš pirmās instances tiesas spriedumu nav pārsūdzējuši.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmelis Neatkarīgajai apstiprināja, ka no visām šīm personām apelācijas sūdzības ir pieņemtas, kā arī pieņemts prokuratūras iesniegtais apelācijas protests.

Kriminālprocesa likumā noteikts, ka tiesa apelācijas sūdzību nepieņem (t.i., atstāj bez virzības vai izskatīšanas) tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja apelācijā nav norādīts tiesas nolēmums, par kuru tiek iesniegta sūdzība vai protests; kādā apjomā nolēmums tiek pārsūdzēts; kā izpaužas pirmās instances tiesas nolēmuma nepareizība u.tml. - faktiski tas ir, ja apelācija nav pareizi noformēta.

Lieta joprojām Rīgas apgabaltiesā

Tāpat R. Ločmelis uzsvēra, ka “krimināllieta saistībā ar saņemtajām apelācijas sūdzībām par pirmās instances tiesas spriedumu kriminālprocesā Nr. 12812001408, 12812001608 atrodas Rīgas apgabaltiesā kā apelācijas instances tiesā”.

Acīmredzot ar to jāsaprot, ka arī otrajā instancē lietu izskatīs tās pašas Rīgas apgabaltiesas tiesneši, tikai citā sastāvā. Šādi precedenti jau ir bijuši, piemēram, t.s. digitālgeitas lietā.

Protams, jāņem vērā, ka šiem tiesnešiem priekšniece tagad būs Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Irīna Jansone, kura bija galvenā tiesnese arī šīs lietas pirmajā instancē.

Kā uzdrošinājās attaisnot?

Apelācijas sūdzību saturs pagaidām nav zināms, tāpat kā nav zināms prokuroru protesta saturs. Tomēr likumā ir teikts, ka “prokurors, kas piedalījies pirmās instances tiesā, ir tiesīgs iesniegt protestu tikai par tiem spriedumiem, kuros tiesa nav ņēmusi vērā viņa viedokli lietas iztiesāšanā vai arī pieļāvusi tādus pārkāpumus, kurus viņš nevarēja novērst lietas iztiesāšanas gaitā”.

Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesa procesa gaitā apmierināja ~ 95% (ja ne visus 99%) no prokuroru lūgumiem, tad prokurori nevarētu sūdzēties, ka viņu viedoklis nav ņemts vērā. Tāpat notiesājošo epizožu teksti spriedumā ir vienkārši pārrakstīti vai pat nokopēti no prokuroru sarakstītajām apsūdzībām, līdz ar to būtu dīvaini, ja prokurori apelācijas protestu ir iesnieguši par epizodēm, kurās pirmajā instancē tika pasludināts notiesājošs spriedums.

Tātad var izteikt ticamu pieņēmumu, ka apelācijas protests ir iesniegts par epizodēm, kurās Aivars Lembergs tika attaisnots saistībā ar Ventspils domē un Ventspils brīvostas valdē pieņemtajiem lēmumiem. Izskanējis, ka A. Lembergs attaisnots 21 epizodē, bet notiesāts 19 epizodēs.

Motivācija pārsūdzēt

Aizstāvība apsūdzētos notiesājošo spriedumu, visticamāk, ir pārsūdzējusi pilnībā.

Var prognozēt, ka apsūdzētie ir pieteikuši arī jaunus lieciniekus - tos, kurus pirmās instances tiesa neļāva pratināt. Kā jau rakstīts, tiesa nopratināja 100 apsūdzības lieciniekus, bet no aizstāvības pieteiktajiem ļāva nopratināt tikai 3 personas.

Var prognozēt, ka aizstāvība lietai pievienos arī jaunus materiālus - tos, kurus neļāva pievienot pirmās instances tiesa.

Līga Lemberga, visticamāk, ir pārsūdzējusi to, ka tiesa ir noraidījusi viņas lūgumu ņemt vērā - arestētā un Rudolfam Meroni glabāšanā nodotā manta pieder nevis juridiski neeksistējošai “Lembergu ģimenei” triju personu sastāvā, bet gan divām konkrētām personām, t.i., Līgai un Anrijam Lembergiem (ar visām no tā izrietošajām juridiskajām un ekonomiskajām sekām).

Cietušā statusā esošais SIA “Pars Termināls”, visticamāk, pārsūdzējis to, ka tiesa nav ņēmusi vērā šīs uzņēmējsabiedrības pārstāvja lūgumu - epizodē par kapitāla daļu izspiešanu no “SIA “Man-Tess” (vēlāk - SIA „T2 Terminal” un šobrīd - SIA “Pars Termināls”) taisīt attaisnojošu nolēmumu,” jo, citējam:

“SIA “Man-Tess” šajā kriminālprocesā ir bijis fiktīvs cietušais.”

Savukārt cietušā statusā esošais Ainārs Gulbis, visticamāk, pārsūdzējis to, ka tiesa viņam par labu piespriedusi pavisam niecīgu kompensāciju (22 156 eiro un 96 centus) prasīto 7 500 000 000 eiro (morālā kompensācija) un vairāk nekā 10 miljonu eiro (materiālā kompensācija) vietā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā